Apskates objekti Ropažu novadā

Kapenes būvētas barona Johana Kristofa Kampenahauzena laikā 18. gs. beigās. Viņš bija Vidzemes valdības padomnieks un zviedru, vēlāk krievu, armijas augstākā virsnieka un valsts darbinieka Johana Baltazara Kampenhauzena dēls. Baltazaram piederēja skaistā, vēl mūsdienās saglabājusies un restaurētā Ungurmuiža (netālu no Cēsīm). Dēls Johans, pārdevis pārējās muižas, paturēja Ropažu muižu un valdīja šeit visu mūžu līdz 1782. gadam, kad tika apglabāts savā jaunajā dzimtas kapličā marmora sarkofāgā. Vēlāk te tika guldīti arī Kampenhauzena pēcnācēji - Bergi un Budbergi. Tiem virs ieejas uzstādīja Kampenhauzenu brīvkungu ģērboni. Kapličā apglabāti arī Ropažu mācītāju Valteru dzimtas pārstāvji. Apkārt kapličai bijusi kapsēta.

GPS 56.9699 24.6276

17. gs. pagastnama vietā atradusies zviedru valsts kanclera Aksela Uksenšerna celtā Ropažu Jaunā muiža, kura pastāvējusi līdz 18. gs.
18. gs. bijušās Ropažu Jaunās muižas teritorijā uzbūvēja mūra dzirnavas, kuras attēlotas J. K. Broces zīmējumā 1801. gadā.

Ēka būvēta ap 20. gs. sākumu kā maiznīca. II Pasaules kara tā tikusi izmantota skolas vajadzībām gan kā mācību telpas, gan kā internāts. Kara laikā kara hospitāļa vajadzībā tiek izmantota tagadējā Ropažu vidusskolas ēkā, kura kara laikā nopietni cieta. Padomju laikā vecās maiznīcas un skolas ēkā ierīkoja ambulanci, kura turpina darboties kā Doktorāts līdz pat šodienai.

Ropaži, P10 ceļa malā, Ropažu pagasts
GPS 56.9739 24.6331

Bijušā Ropažu kroga stadula - šobrīd veikals “Liepavoti”.
Uradņiks - šobrīd krodziņš “Vēja ligzda”.
Rūpniecības precu veikals - šobrīd kafejnīca “Pie Jāņa”.

Mājas vārds „Lantes” ir līvu izcelsmes vārds, kas latviski nozīmē „Vilnīši”. Māja atrodas upes līkumā, kur pavasara palu laikā valda lieli viļņi, vārds "Lantes" pieminēts jau 17. gs.

Nams uzcelts 1928. gadā par Ropažu iedzīvotāju saziedoto naudu mazpulku un aizsargu vajadzībām, arī pašiem piedaloties būvniecībā. Aizsargi aktīvi piedalījās Ropažu kultūras dzīves veidošanā un procesos.

Skolas jaunuzceltajā ēkā 1936. gada 27. septembrī atklāta 6.-klasīgā pamatskola.

1956. gadā Ropažu skola kļuva par vidusskolu. 1971. gadā piebūvēja internātu. No 2016. -2017.gadam norisinājās skolas renovācija.

Pašreizējā mācītājmuiža celta 19. gs. sākumā, bijušās koka mācītājmuižas (18. gs.) vietā, un pabeigta 1804. gadā. Tā kalpoja par Ropažu luterāņu mācītāju dzīvesvietu ar tai piederošiem laukiem, saimniecības ēkām, degvīna dedzinātavām un zemnieku sētām.

1775. gadā par Ropažu muižas īpašnieka Johana Kristofa fon Kampenhauzena (1716-1782) līdzekļiem uzcēla jaunu koka baznīcu. Tā atradās tagadējās baznīcas vietā ar ieeju rietumu virzienā.
1893. gadā par Ropažu muižas īpašnieka Džeimsa Georga Leonharda fon Volfa (1854-1928) līdzekļiem uzcēla Neogotikas stila mūra baznīcu.
II Pasaules kar laikā 1944. gadā, vācu armijai atkāpjoties, tika uzspridzināts baznīcas tornis, lai likvidētu uzbrūkošajai Padomju armijai novērošanas punktu. Baznīcas telpa palika neskarta un dievkalpojumi tajā notika līdz pat 1959. gadam. Pēc tam paši pagasta ļaudis baznīcu izdemolējuši un izzaguši.
No 1997. gada līdz mūsdienām notiek baznīcas atjaunošanas darbi.

Baznīcas iela 1, Ropaži, Ropažu pagasts, Ropažu novads
www.ropazudraudze.lv
https://www.facebook.com/ropazubaznica
Tālrunis: 29604505
GPS 56.9731 24.6319

Parks izveidots barona Berga laikā 18. gs. beigās 19. gs sākumā. Tā platība mūsdienās ir ap 6 ha. 19. gs. cauri parkam izraka kanālu. Parkā aug Sibīrijas baltegles, sudraba egles un citi parka eksoti.

Piemiņas vieta represētajiem - Represēto piemineklis uzstādīts 1998. gadā.

Ropažu muižas pirmsākumi meklējami jau 17. gs.18. gs. otrajā pusē barona Johana Kristofa Kampenhauzena (1716-1782) laikā bija divas muižas ēkas - vecais kungu nams un jau 1762. gadā uzbūvētais jaunais kungu nams. Koka, dzelteni krāsots (ļoti līdzīgs Ungurmuižai, kurā saimniekoja Kristofa tēvs Johans Baltazars Kampenhauzens). Pēc 1800. gada namam tika uzbūvētas mūra piebūves, kas arī tika apšūtas ar koku.

1855. gadā muižu pārdeva baronam Viktoram fon Volfam. Barona Džeimsa fon Volfa laikā tika turpināti parka pilnveidošanas darbi, tika izrakts arī muižas dīķis. Baronu Volfu laikā muižas ēkā bijušas 2 rakstāmistabas, zāle, ēdamtelpas, bufete, spēļu istaba, kungam domāta mazgājamā istaba, baronietes un bērnu istabas un kalpotāju istabas. Ropažu muižas kungu mājas zāles stiklotajās durvīs bija izmantoti gotiskās un kvadrifolija motīvi. Krāsnīm izmantoti glazēti podiņi zaļos vai brūnos toņos. Sienu koka paneļi bija veidoti samērā augsti, ar karnīzi, uz tiem tika eksponēti renesanses laika sudraba trauku atdarinājumi.
20. gs. 50. gadu otrajā pusē Ropažu muižas ēka tika nojaukta un izmantota kurināšanai un būvmateriāliem.

Ropažu pagasts, Ropažu novads
GPS 56.9753 24.6371

Ropažu pilsdrupas, mūku-bruņinieku organizācijas, vācu ordeņa brāļu pils celta 14. gs. 1559. gadā pili nodedzināja Maskavijas karaspēks. 17. gs. sākumā kādu laiku pilī mitinājās cilvēki, bet pēc tam tā tika pamesta, pils mūrī noārdīti un akmeņi izmantoti jaunu ēku celtniecībā.
Pirmās Ropažu baznīcas liecības, iespējams, var meklēt jau 14.gs., bet pirmo reizi tā ir minēta 17. gs. pierakstos kā Svētā Mihaela baznīca, tā atradusies pretim Ropažu pilij. Apkārt baznīcai ir bijusi kapsēta, ko konstatēja 2008. gada arheoloģiskajos izrakumos, atrokot 8 skeletapbedījumus pie tagadējās Mācītājmuižas. Pagaidām noskaidrots, ka kapsēta pastāvējusi no 15. / 16. gs. mijas līdz pat 18. gs. sākumam, bet nevar izslēgt iespēju, ka apbedījumi ir veikti arī 14. gs. pašas pirmās baznīcas laikā.

Atrodas Lielās Juglas krastā, autoceļa P10 malā
Ropažu pagasts, Ropažu novads
GPS 56.9789 24.6303

Līgo parks ir unikāla vieta Latvijas lauku kultūrainavā un īpaša vieta Stopiņu novadā. Izveidots 1988. gadā, Līgo parks ir kļuvis par dabisku kultūrvēsturisku latviskā mantojuma saglabāšanas vietu un izziņas avotu. Pirmais parks pasaulē, kur apskatāmas 11 latvju rakstu zīmju akmens skulptūras, autors – tēlnieks Uldis Sterģis. Apmeklējot Līgo parku, ir iespēja atpūsties skaistā dabas ainavā, smelties spēku ozolu un bērzu birzī, iepazīt latvju rakstus, kas skatāmi cilvēka auguma izmērā, piedzīvot Līgo vakaru pie lielā ugunskura. Vasaras sezonā Līgo parkā notiek deju un kora mūzikas koncerti, viesojas daudzi Latvijā un ārvalstīs pazīstami mūziķi un grupas, notiek brīvdabas teātra izrādes un festivāli.

Adrese: Līgo parks, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
GPS 56.9341 24.3045

Ropažu kapi ierīkoti 19.gs. sākumā. Pašreiz kapu teritorija pārsniedz 5 ha platību.

Viens no Latvijas valsts simtgadei veltītajiem objektiem Stopiņu novadā, harmoniska atpūtas vieta Ulbrokas centrā. Īpašu uzmanību piesaista skvēra centrālais objekts - pulkstenis, rotāts latvju rakstu zīmēm, kuras izgaismojas diennakts tumšajā laikā. Skvēra vide labiekārtota ar bezgalības zīmes formā veidotu atpūtas soliņu, celiņiem un apstādījumiem. Skvērā atrodas tirdzniecības vietas.

Kultūras centrs “Ulbrokas pērle” atvērts 2020.gadā, tā ir vieta dažādu žanru un stilu kultūras pasākumiem. Zem kupolveida jumta izvietotas divas koncertzāles – Lielā zāle ar lielisku akustiku, un Mazā zāle. “Ulbrokas Pērlē” atrodas arī konferenču zāle "Zaļā klase", Dzimtsarakstu nodaļa ar laulību zāli un Ulbrokas bibliotēka. “Ulbrokas Pērles” āra teritorijā atrodas tēlnieka Kārļa Īles veidotā strūklaka izgaismota vakara stundās, kas kļuvusi par iecienītu fotosesiju vietu.
Adrese: Institūta iela 3, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads

Web: https://www.facebook.com/UlbrokasPerle
E-pasts: kulturascentrs@ropazi.lv
Tālrunis: +371 67910502
GPS 56.94250 24.28962