Apskates objekti Ropažu novadā

Linglauči pirmo reizi minēti 17. gs. zviedru kartē. Tā bijusi saimniecība Augšciema pagastā. Vārds Linga apīmē akmens metamo ieroci, jo blakus Linglauču mājām Lielā Jugla met strauju pusloku, kas atgādina Lingas loku – tāpēc mājas nosaukums Linglauči.

56.9588466,24.7487319

Skaista Lielās Juglas stāvkrasta ainava ar simtgadīgiem ozoliem.

56.9604517,24.5661338

Iecienīta atpūtnieku vieta pie Lielās Juglas dolomītu stāvkrasta. 20. gs no 80. gadu sākuma Ropažu vidusskola šeit rīkoja skolnieku nometnes ar sporta un kultūras pasākumiem.

Nāgelmuižas dižozola apkārtmērs ir 6,44 m, un tas ir viens no vecākajiem un resnākajiem kokiem Ropažu novadā, kurš joprojām zaļo.

Par koka vecuma noteikšanu. Dabas pētnieks G.Eniņš izteicis hipotēzi, ka ozols 200 gadus aug, 200 gadus briest, 200 gadus noveco. Citi pētnieki stumbra perimetru dala uz 2. Cik gadu ir Jaunzvirgzdiņu un Veczvirgzdiņu ozoliem? Dižozolus nosaka 1,3 m augstumā. Ja apkārtmērs ir 5 m, tas iekļaujams valsts nozīmes ar likumu aizsargājamo dižkoku sarakstā. Vietējās nozīmes dižkoki ir vismaz ar 4m apkārtmēru. Ozola vecumu grūti noteikt. Ja priedēm gadskārtu josla ir saskaitāma, tad ozolam vidus ir tukšs. J.K.Broce ir uzzīmējis Zaubes ozolu, kas 200 gadu laikā nav redzami mainījies.

Nāgelmuiža 17. gs. otrajā pusē saukta par Siselkalnu. Vēlāk Rīgas tirgotājs Johans Nāgels uzcēlis savā vārdā nosauktu koka saimniecības muižu ar divām dzīvojamām ēkām, zirgu stalli, klēti un šķūni, vairākām lopu kūtīm, laidaru, brūzi, pirti, riju, salmu šķūni, apkārt muižai stāvmietu žogu ar noslēdzamiem vārtiem.

Par veco liepu vietējie mēdz stāstīt - esot stādīta zviedru laikā. Liepas vecums ap 200 gadu. Tādu biji ap 20 gabalu. Pie resnās liepas zviedru laikā esot nagloti vaņģinieki un noziedznieki. Skaidri zināms, ka leģenda par pieminētajiem zviedriem atbilst Nāgelmuižas celtniecības laikam. Liepu aleja, domājams, iestādīta 19. gs.

Lai izglītotu un tuvinātu skolēnus un novada iedzīvotājus dabai un atpūtai dabā, popularizētu veselīgu dzīvesveidu un piesaistītu arī citu novadu interesentus Ropažu novadam.

Dabas taku idejas autores Ināra Kleinberga un viņas meita Silva Kleinberga veidoja Zaķumuižas-dabas taku.

Dabas taka ir gandrīz 2 kilometrus gara. Tai ir vidējas grūtības pakāpe: takas reljefs ir samērā vienmērīgs, mērens, izņemot atsevišķus posmus (daži stāvumi un kritumi, dažviet nelīdzens reljefs), tāpēc īpaša fiziska sagatavotība pirms takas iziešanas nav nepieciešama. Vietās, kur reljefs ir stāvāks, izvietoti roku balsti, bet pāri muižas dīķu sistēmas ūdeņiem uzcelti divi tiltiņi.

Ikvienam kājāmgājējam, riteņbraucējam ērti pieejama, estētiski baudāma atpūtas vieta Ulbrokas vidusskolas āra teritorijā ar vizuāli interesantu risinājumu – ziedu stādījumiem saules formā un gājēju celiņiem.

Adrese: Vālodzes, Ulbrokas vidusskola, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
Lat:56.9283 Lon:24.3205

Vieta, kur atpūsties latviskā garā. Viesu nams, naktsmītne, pirts, pirtnieka pakalpojumi, piknika vieta, laivas, sup dēļi.

A place to relax in the Latvian spirit. Guest house, accommodation, sauna, bathhouse services, picnic place, boats, sup boards.

Adrese: “Sidrabozoli”, Līči, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
Tālr.: +371 29247472, ach@inbox.lv, www.sidrabozoli.lv
Lat:56,9591, Lon:24,3600

Atpūtai pieejamas 4 ūdenskrātuves, kuras nodala ceļi un takas, kas piemērotas pastaigām, aktīvai atpūtai, skriešanai, riteņbraukšanai. Sauriešu karjera teritoriju šķērso reģionālais velomaršruts Dreiliņi-Mazozoli (Lejasdaugava-Ogres upes ieleja, Nr.12). Sauriešu karjera ūdenskrātuve izveidojusies ģipšakmens ieguves rezultātā.

Sauriešu karjers un tā apkārtne ar 4 ūdenskrātuvēm, peldvietām, ir iecienīta atpūtas, pastaigu, skriešanas, velobraukšanas, laivošanas un makšķerēšanas vieta.

Adrese: Saurieši, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
Lat:56.9146 Lon:24.3516

Aptuveni 1 km gara pastaigu-rotaļu taka ved nesteidzīgā atpūtā gar Ulbrokas ezera malu, piestāj pie skatu laipas ezerā, peldvietām, sporta laukumiem, āra trenažieriem, skeitparka, šķēršļu un aktivitāšu trases.

Approximately 1 km long walking trail leads to along the shores of Lake Ulbroka, stops at the viewing platform on the lake, swimming areas, sports fields, skate park, obstacle and activity track.

Adrese: Ezermalas iela 1, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
Lat:56.9378, Lon:24.2905

Atpūtas vietas, pludmale, peldvieta, volejbola un futbola laukumi, āra trenažieri, skeitparks, šķēršļu un aktivitāšu trase ar kustīgiem šķēršļiem, klinšu sienu un daudzām citām interesantām nodarbēm pieaugušajiem un bērniem.

Lake Ulbroka. Playgrounds, places for recreation, beach, swimming area, volleyball and football fields, skate park, outdoor training equipment, obstacle and activity course with moving obstacles, climbing wall, walking route and many other interesting activities for the entire family

Adrese: Ezermalas iela 1, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
Lat:56.9378, Lon:24.2905

Pēters Brūveris (1957 – 2011). Dzejnieka un atdzejotāja dzimtās mājas; piemiņas plāksne; tradicionālās talkas; Dzejas dienu norises vieta Stopiņu novadā. Mājas "Kalēji" celtas līdz 1940. gadam, apzinātas Ulbrokas bibliotēkas projekta "Senās mājvietas Stopiņu novadā" ietvaros.

Adrese: “Kalēji”, Līči, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
GPS 56.94620 24.34901

Ulbrokas muižai ir sena un bagāta vēsture. Agrākās ziņas ir no 1562. gada, kad kardināls firsts Radzivils pie Rīgas pilsētas robežām piešķīra zemes gabalu rātskungam Heinriham fon Ulenbrokam, kurš šeit nodibināja muižu. Ulbrokas muižas ansambļa galvenā ēka ir pils, kura saglabājusies pārbūvētā veidā. Pils celta 18. gs. beigās pēc pazīstamā Rīgas arhitekta K. Hāberlanda projekta. Ēkai ir sava neatkārtojama kultūrvēsturiska vērtība, kas atspoguļo gadsimtiem ilgās dzīves norises pie Daugavas, kā arī liecina par Rīgas arhitektu aktivitātēm provincē.

Radiostacijas iela 21, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
GPS 56.9390 24.2853

Guļbūves kapliča Ulbrokas meža kapos ir datēta ar 1849. gadu. Kapliča ir pilnībā saglabājusi sākotnējo būvapjomu, fasāžu arhitektonisko kompozīciju, plānojumu, autentiskas apdares detaļas un būvgaldniecības izstrādājumus, kā arī savu sākotnējo funkciju. Kapličas arhitektūra uzskatāmi raksturo diezgan maz saglabātās reģionālās arhitektūras mākslas īpatnības. Kapliča ir viens no diezgan retajiem guļbūves kapliču paraugiem, kas ir saglabājies Latvijā, un tā ir augstvērtīgs tautas celtniecības paraugs. Rīgas reģionā Ulbrokas Meža kapu guļbūves kapliča ir vienīgais piemērs. 2012.gadā guļbūves kapliča tika iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Valsts aizsardzības Nr.8845.

Adrese: Dzidriņas, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
GPS 56.93843 24.31106

Dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi ir nozīmīgs 20.gadsimta 30.gadu inženiertehnisko būvju paraugs, kas saistīts ar ražošanas, transporta un teritorijas infrastruktūras attīstības vēsturi. Tilts atklāts 1933.gadā un tas ietilpa Rīgas - Ērgļu dzelzceļa līnijā. Šis tilts ir viens no nedaudzajiem Latvijas Republikā pirms 1940.gada būvētajiem dzelzceļa tiltiem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. 2013.gada maijā Dzelzceļa tilts pār Mazās Juglas upi ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes industriālais piemineklis ar Nr.8902.

“Krīvi” - senlietu kolekcija, klēts, senās prasmes, ekskursijas, senā apbūve līdz 1940. gadam.

“Krīvi” vienas no senākajām lauku sētām Stopiņu novadā. Šajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, klēts ar lielu pagrabu, pirts, šķūnis, sena galdnieku darbnīca ar amatnieku un latviešu lauku sētai raksturīgo seno darbarīku kolekciju, smēde, spēkratiem, mehānismiem, mājsaimniecības priekšmetiem u.c.

Tagadējā Ropažu novadā atradās piecas dzelzceļa stacijas – Ķivuļi, Bajāri, Kangari, Remīne un Augšciems.

Bez Kangaru stacijas, arī Augšciemā bijusi stacijas ēka. Tā atklāta 1937. gadā, divus gadus pēc dzelzceļa līnijas atklāšanas. Šī ēka pašlaik ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

GPS 56.9487 24.7868

Tagadējā Ropažu novadā atradās piecas dzelzceļa stacijas – Ķivuļi, Bajāri, Kangari, Remīne un Augšciems.

Kangaru stacija atklāta 1935. gada 26. novembrī Rīgas-Ērgļu dzelzceļa līnijā. Stacijas divstāvu mūra ēka pēc arhitekta Voldemāra Ozoliņa projekta uzcelta 1937. gada novembrī. Pirmajā stāvā bija uzgaidāmā telpa pasažieriem, darba telpas stacijas personālam un bufete. Līdzās dežūrtelpai tika piebūvēta bagāžas noliktava.

2002. gadā Kangaru staciju slēdz un kopš 2007. gada vilciens dzelzceļa līnijā nekursē. 2009. gada jūnijā tika pieņemts lēmums dzelzceļa līniju demontēt. Stacijas ēka pašlaik ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis.

Kangari, Ropažu pagasts, Ropažu novads
GPS 56.9373 24.6104

Pirmās ziņas par skolnieku apmācību ir jau no 17. gs. 1776. gadā tikusi uzcelta jauna skolas māja - no koka, ar vienu istabu un kambari. 1902. gadā mājas rietumu galā piebūvēja skolas virtuvi. Te par skolotājiem strādājuši arī dzejnieks un mūziķis Augusts Kažoks ( no 1891.- 93. g.) un palīgskolotājs dzejnieks Doku Atis, kurš uzrakstījis dzejoļu ciklu par „ropalniekiem”.
1935. gadā skolu pārcēla uz tagadējo Ropažu vidusskolu.

GPS 56.97729 24.64207

Muižas zirgu staļļu piebūve celta 19. gs. abās pusēs 18 .gs. celtajam muižas spirta brūzim.
Tādējādi izveidojies plašs saimniecības ēku komplekss, tai skaitā arī muižas kalpotāju dzīvokļi. Garās ēkas dienvidu gals nodedzis 20. gs. 80. gados.

Krasta ielas un autoceļa P10 krustojums, Ropaži
GPS 56.9772 24.6311