Apskates objekti Ropažu novadā

Vadītāja Brigita Taučkele
Tālrunis +371 28751742
E-pasts: brigita.tauckele@inbox.lv

Adrese: Garkalnes pagasta bibliotēka, Vidzemes šoseja 33b, Garkalne, Garkalnes pagasts, Ropažu novads

Lielie Kangari ir lielākais osu valnis jeb grēda Latvijā, kā arī tāda paša nosaukuma dabas liegums. Tie atrodas Ropažu novadā un Ogres novada Suntažu pagastā 1972,4 ha platībā. Grēdas relatīvais augstums svārstās no 10 līdz pat 27 metriem. Absolūtais augstums sasniedz 78 metrus vjl. Platums svārstās no 60 līdz 100 metriem. Kopējais vaļņa garums ir ap 26 kilometriem, bet pats augstākais posms, ko parasti saprot un apzīmē ar vārdu salikumu “Lielie Kangari” ir aptuveni 7 kilometrus garš.

Aizsākumi – folkloras kopa “Trejasmens”
Folkloras kopa “Trejasmens” izveidojās 2000.gada 22.septembrī. Kopas vadītājs Andrejs Planders kopu izveidoja, iespaidojoties no Ropažu folkloras pulciņa uzstāšanās koncertiem Rīgā Atmodas laikā, vīru kopas “Vilki”, folkloras draugu kopas “Skandinieki”, “Iļģi”, “Grodi”, “Rasa”, “Auri”, latviešu folkmetāla grupas “Skyforger”, folkmetāla grupām Skandināvijā un seno cīņu kluba “Livonieši”.

Kopā aktīvu dziedāšanas darbību uzsāka 2001.gadā, sadarbojoties ar Zaķumuižas folkloras kopas “Pērkonītis” vadītāju Ligitu Šreiberi un vēlāk ar folkloras kopu “Vilkači”. “Trejasmens” repertuārā iekļāva karavīru un sadzīves dziesmas, kā arī ziņģes. Kopā ir piedalījusies vairākos folkloras pasākumos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

2008.gadā “Trejasmens” uzsāka padziļinātu Ropažu viduslaiku vēstures izpēti un izveidoja vēstures rekonstrukcijas klubu “Rodenpoys” ar mērķi atveidot, rādīt un stāstīt par Ropažiem 14.gs.

Privātkolekcijā apskatāmi aptuveni 2000 dažādi izstrādājumi un priekšmeti – vardītes dažādos materiālos un tehnikās. Kolekcija tapusi 15 gadu laikā, daži priekšmeti saglabājušies no saimnieces bērnības.

Pieteikšanās ekskursijai: tālr.26518213, Sarma Zarčinska. Kolekcijas apskate saimnieces vadībā.

Lieliska atpūta un saskarsmes prieks ar skaistajiem Īru tinkeriem (Irish Cob).
Atpūta dabā un piknika iespēja. Ja vēlies iepazīties ar Īru tinkera zirgu - atbrauc uz "Dižmeldriem" un satiksi divus tinkeru puišus un vienu tinkeru meiteni - princesīti.

“Dižmeldri”, Līči, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
Tālr. 29464547, 29287521, www.tinkeruparks.simplesite.com
Lat:56.57176 Lon:24.21055

Lieliska vieta atpūtai kopā ar ģimeni un draugiem! Piemājas zoo dzīvo daudzi dekoratīvie putni, tītari, pīles, fazāni, pāvi, starp tiem dzīvo jūrascūciņas un truši. No četrkājainajiem draugiem te var sastapt Holandes pundurkaziņas, Haidšnukes aitas, Šetlandes ponijus, ēzeļu ģimeni, vāveres. Šeit dzīvo senākais briedis pasaulē - Munžaks. Piedāvājam atpūtu piknika vietās un bērnu rotaļu laukumos, šūpoles, bērnu rotaļu namiņi un smilšukastes. Sestdienās un svētdienās ir iespēja pavizināties ponija vai ēzelīša mugurā. Zoodārza dzīvniekus iespējams ne tikai apskatīt un paglaudīt, bet arī pabarot ar saimniecībā nopērkamu barību.

Getliņi EKO ir moderns, tehnoloģisks un videi draudzīgs sadzīves atkritumu poligons. Mēs veidojam un nodrošinām darbības virzienus, kas savstarpēji mijiedarbojas un papildina viens otru efektivitātē, pašpietiekamībā un ilgtspējā.

1. Pasaules kara brāļu kapos apbedīti 47 vācu un 12 krievu karavīri, kuri krituši 1917.gada septembrī. 1928.gadā izveidoti kapi ar granīta pieminekli un 12 betona plāksnēm.

57.0085449,24.5638727

Lielkangaros notikusī Rīgas operācija (tautas runā - Mazās Juglas kaujas). 1917.gada 3.septembrī cīņas norisinājās arī Ropažu muižas teritorijā, tai skaitā - Lielkangaru muižas apkārtnē. Te cīnījies 5. Zemgales pulks un pulkvedis Jukums Vācietis, 8. Valmieras pulks pie Zaķumuižas, tāpat Endzeliņos (tagad Tumšupe) un Bāliņu apvidos.

400 m ZA no bijušās Lielkangaru muižas zemes ceļā malā atrodas 1.Pasaules kara kapi, kuros apbedīti 79 vācu un nezināms skaits krievu un latviešu strēlnieku. Vācu apbedījumiem apkārt ir akmens mūris, bet centrā – sarkanā granīta piemineklis (1928.g.).

Uz individuālajiem betona krustiņiem (daļa sadauzīti) lasāms, ka lielākā daļa apbedīto krituši 1917.gada 3.septembrī un to vidū ir arī karavīri no citām karaspēka daļām. Kapu sakārtošana veikta 2004.gadā.

56.9688251,24.4885053

Ropažu ciemata parkā atrodas piemiņas akmens 1941. gadā un 1949. gadā represētajiem Ropažu novada iedzīvotājiem. Arī viņi bija kara upuri, daudzi no tālās Sibīrijas neatgriezās.

Pieminekļa autore – tēlniece Dzintra Jansone. Novada iedzīvotāji šeit pulcējas 14. jūnijā un 25. martā, pieminot tos cilvēkus, kuriem bija jāizcieš tālie moku ceļi prom no dzimtenes.

56.9772251,24.6329767

Piemiņas vieta izveidota represijās cietušo piemiņai, atklāta 2009.gadā. Piemiņas vietas centrālais tēls ir māte ar lūgšanā saliktām rokām un krusts, kā simbols mūžībā aizgājušajiem. Skulptūra veidota no ozola koka, tās autori ir tēlnieki Ivars Rūrāns un Aigars Rūrāns. Materiāls skulptūrai – ozols, nācis no Ilmāra Alberta Lūša, bijušā ilggadējā Stopiņu pagasta priekšsēdētāja, saimniecības. Ilmārs Alberts Lūsis ir bijis viens no tiem, kas savulaik uzrunāja represētos un aicināja dibināt biedrību, un izteica atbalstu piemiņas vietas veidošanai novadā. Piemiņas vietas arhitektonisko risinājumu izstrādāja mūsu novadnieks, arhitekts Elmārs Orniņš. Piemiņas vietu iekārtoja un skulptūru uzstādīja Stopiņu novada pašvaldība (priekšsēdētājs Jānis Pumpurs).
Katru gadu 25.martā un 14.jūnijā notiek atceres pasākumi represiju upuru piemiņai.

Laikā no 1941. gada 3. februāra līdz 25. martam šajā vietā četrās bedrēs tika apraktas 23 cilvēku mirstīgās atliekas. Cietušie bija nošauti čekas ēkā Rīgā. Ekshumācija notika 1944. gada 27. aprīlī. Tajā laikā tika identificēti 14 apglabātie, mūsdienās izpētes rezultātā noskaidroti visi šajā vietā apglabātie.
Baltais krusts šajā vietā uzstādīts 1991. gada 11.jūnijā kā piemiņas zīme komunistu okupācijas režīma upuriem. Balto krustu izgatavoja un uzstādīja Stopiņu novada tautfrontieši un iedzīvotāji. 1998. gadā pie Baltā krusta uzstādīts tēlnieka Ulda Sterģa darinātais piemiņas akmens ar uzrakstu “Krievijas impērisma upuriem 1941”.

Šeit tika apglabāti: Jānis Bergmanis (1900-1941), Alberts Bļodnieks (1904-1941), Kārlis Goppers (1876-1941), Arveds Laane (1916-1941), Ernests Ošs-Oše (1882-1941), Antons Pacevičs (1901-1941), Jāzeps Pošeiko (1897-1941), Arnolds Smala (1912-1941), Jāzeps Stoļers (1903-1941), Valfrīds Vanks (1888-1941), Zenons Vjaksa (1904-1941), Viktors Kopilovs (1904-1941), Kārlis Prauls (1895-1941), Artūrs Salnājs (1904-1941), Jevgeņijs Simonovs (1896-1941), Eduards-Verners Anerauds (1897-1941), Efraims Gorons (1910-1941), Pēteris Ļaksa-Timinskis (1913-1941), Pēteris Melbārdis (1892-1941), Izraels Paļickis (1911-1941), Jānis Priedītis (1897-1941), Jānis-Arnolds Stālmanis (1913-1941), Aleksandrs Veinbergs (1884-1941).

Piemiņas akmens uzstādīts Stopiņu pagastā dzīvojušajiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieru piemiņai. Skulptūras autors – tēlnieks Uldis Sterģis, uzstādīts 1996.gadā.

Piemineklis 1905.-1907.gada cīņās bojā gājušajiem revolucionāriem - Doles, Katlakalna, Salaspils un Ulbrokas-Stopiņu pagasta cīnītājiem atklāts 1962.gadā. Piemineklī attēlotas tēva-zemnieka un dēla-strādnieka monolīta granīta figūras, ceļmalas slīpnē iemūžināti nogalināto revolucionāru vārdi. Autori – tēlnieks Jānis Zariņš un arhitekts Jānis Līcītis.

Piemiņas vieta „Barikāde” izveidota 1991. gada janvāra barikāžu notikumu atcerei Ulbrokā

Izveidota 1991.gada janvāra barikāžu notikumu atcerei Ulbrokā. Šajā vietā 1991.gada janvārī atradās centrālais postenis, kas sargāja Rīgas robežu un radio torni Ulbrokā. Pie „Barikāžu” akmens katru gadu 20. janvārī notiek svinīgie piemiņas pasākumi. Autors – tēlnieks Uldis Sterģis.

Ārsts un astrologs Zaharius Stopius dzīvojis 16.gadsimtā pie Mazās Juglas upes, tagadējā Upesleju ciema apkārtnē. No Z. Stopija uzvārda cēlies Stopiņu novada vietvārds un Stopiņu novada ģerbonī izmantots Z.Stopija dzimtas ģerboņa elements - zvaigznes. Skulptūras autors – tēlnieks Uldis Sterģis, uzstādīts 2001. gadā.

Leduskalni, iespējams, ir veidojušies ledus laikmeta beigu posmā - apmēram pirms 15 000 gadu, kad veidojās Kangaru kalni jeb osu grēdas Ropažos, Suntažos, Allažos un Ogrē.

Par kalna nosaukuma „Leduskalni” rašanos vēsta nostāsts: siltos pavasaros ļoti ilgi te saglabājies sniegs, tāpēc tie izskatījušies kā leduskalni.

Atpūtas komplekss “Sauleskalns” atrodas Zaķumuižā, gleznainā Lielās Juglas upes stāvkrastā. 1917.gada Mazās Juglas kaujas laikā kalna korē bija izraktas tranšejas. Tās joprojām dabā apskatāmas.

"Sauleskalnā" ir izveidota Saules taka.

Upju tīkls veidojies pēc leduslaikmeta, tādēļ tas ir samērā jauns. Upes izveidojušās pirms 10–12 tūkstošiem gadu. Ropažu novada upes pieder pie Latvijas mazajām upēm. Tās ūdeni gūst no pazemes ūdeņiem, lietus un sniega kušanas ūdeņiem. Mazajām upēm ūdenslīmenis ir atkarīgs no laika apstākļiem. Gada vidējais nokrišņu daudzums Ropažu līdzenumā ir 700–800 mm. Sausās vasarās ūdens līmenis ļoti pazeminās. Pavasara pali Ropažu līdzenuma upēs ir martā, aprīlī. Palu laikā upes ļoti pārplūst. Bieži rudenī pēc ilgstošiem lietiem novēro otro ūdens līmeņa maksimumu.