Upju tīkls veidojies pēc leduslaikmeta, tādēļ tas ir samērā jauns. Upes izveidojušās pirms 10–12 tūkstošiem gadu. Ropažu novada upes pieder pie Latvijas mazajām upēm. Tās ūdeni gūst no pazemes ūdeņiem, lietus un sniega kušanas ūdeņiem. Mazajām upēm ūdenslīmenis ir atkarīgs no laika apstākļiem. Gada vidējais nokrišņu daudzums Ropažu līdzenumā ir 700–800 mm. Sausās vasarās ūdens līmenis ļoti pazeminās. Pavasara pali Ropažu līdzenuma upēs ir martā, aprīlī. Palu laikā upes ļoti pārplūst. Bieži rudenī pēc ilgstošiem lietiem novēro otro ūdens līmeņa maksimumu.
Ropažu novada lielākā upe ir Lielā Jugla. Tā sākas Vidzemes augstienē, satekot 34 km garajai Sudai un 53 km garajai Mergupei netālu no Sidgundas. Ietekot Juglas ezerā, Lielā Jugla veido kopēju deltu ar Mazo Juglu. Lielās Juglas garums ir 62 km, baseina platība – 972 km2. Upes kritums ir 71 m, slīpums uz 1 km 1,1 m. Augštecē upe tek straujāk, lejtecē tā kļūst lēnāka. Lielā Jugla veido daudz līkumu, salu, pussalu.
Pavasara palu laikā Lielajā Juglā bieži vien var redzēt smailītes, kanoe un pat gumijas laivas. Pēdējām gan upe nav sevišķi piemērota, jo upē ir daudz krāču, ko veido ne tikai cietais dolomīta pamats upes gultnē, bet arī lielie laukakmeņi. Vasarā daudzi cilvēki iecienījuši klusu atpūtu upes krastos, jo Lielās Juglas apkārtne ir patiešām krāšņa, īpaši pavasaros, kad zied ievas. Ne tikai pusaudži, bet arī pieaugušie savu “lielo lomu” cer noķert tieši Juglā.
Garākās Lielās Juglas pietekas labajā krastā ir Tumšupe. Krievupe, Urga. Kreisā krasta pieteka – Pietēnupe – tek cauri Pietēnezeram.
Iedzīvotāji mazās upes no senām dienām sauc par urgām. Šis vārds sastopams arī Ropažu līdzenuma upju nosaukumos – Ķivuļurga, Lēģerurga. Tās ir Mazās Juglas pietekas.
Ropažu novada lielākie ezeri ir Silezers un Lielkangaru ezers.
Konkrētas peldvietas (neoficiālas) Ropažu novadā skatīt sadaļā “Aktīvā atpūta”
