17. gs. pagastnama vietā atradusies zviedru valsts kanclera Aksela Uksenšerna celtā Ropažu Jaunā muiža, kura pastāvējusi līdz 18. gs.
18. gs. bijušās Ropažu Jaunās muižas teritorijā uzbūvēja mūra dzirnavas, kuras attēlotas J. K. Broces zīmējumā 1801. gadā.
Sakarā ar pagasttiesu izveidošanu 1819. g. tās vietā uzcelts jauns, kā tolaik sauca, pašvaldības nams, Valstsmāja (vēlāk – Pagastmāja).
1905. gada 13. novembrī pie pagastnama tautas sapulces laikā muižā uzaicinātie kazaki nošāva 5 cilvēkus un 19 ievainoja.
Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pagastnamu turpināja izmantot Ropažu pagasta valde, padomju varas 50 gados - izpildkomiteja.
Mūsdienās tajā, pēc krietnas pārbūves, darbu turpina Ropažu novada pašvaldība.
Sporta iela 2, Ropaži
GPS 56.975204 24.63868
