Dibināšanas gads: 1996.gadā
Dalībnieku skaits: 36
Kolektīva vadītāji: Ingus Ladiga, Alise Līna Daugaviete
Nodarbību vieta: Lēdmanes iela 3, Rīga
Nodarbību laiki: Trešdienās 19:00- 22:00
Kontaktpersonas: Ingus Ladiga, Alise Līna Daugaviete

Kolektīva nosaukums Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Greizie Rati”

  • Dibināšanas gads: 1996.gadā
  • Dalībnieku skaits: 36
  • Kolektīva vadītāji: Ingus Ladiga, Alise Līna Daugaviete
  • Nodarbību vieta: Lēdmanes iela 3, Rīga
  • Nodarbību laiki: Trešdienās 19:00- 22:00
  • Kontaktpersonas: Ingus Ladiga, Alise Līna Daugaviete

Garkalnes novada kultūras centra VPDK „Greizie rati” dibināts 1996. gadā, apvienojoties bijušajiem deju kolektīva „Ritenītis” dejotājiem, lai turpinātu kopīgi dejot jaunā kvalitātē. Tajā apvienoti vairāk kā trīsdesmit tautas mākslas entuziasti, kuriem  deja kļuvusi par nozīmīgu mūžizglītības procesa sastāvdaļu. Kolektīvā kopš 1996.gada dejojušas un dejo vairākas dejotāju ģimenes, kuras sapazinušās dejojot un tagad jaunības vaļasprieku turpina jau kopā. Savukārt vairāku kolektīva dalībnieku bērni dejo kolektīvā "Mazais Ritenītis", kas turpina deju tradīciju attīstīšanu nākamajās paaudzēs. Kolektīvā dejo vairāki Garkalnes novada iedzīvotāji un tā koncertdarbība saistīta ar Garkalnes novada Kultūras centru Berģi, tādējādi sniedz kultūras iespējas šī novada iedzīvotājiem. Kolektīvs kopš tā dibināšanas aktīvi piedalās dažādos kultūras un izklaides pasākumos Latvijā, īpaši Vidzemes novadā, piedaloties aptuveni 10 koncertos gadā, kā arī deju kolektīvs "Greizie rati" piedalījies visos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, pēdējos pārstāvot Garkalnes novadu.

Pastāvēšanas laikā kolektīvs vairākkārt popularizējis latviešu kultūru un tautas dejas ārzemēs - Batkrievijā, Polijā, Zviedrijā, Vācijā, Horvātijā, Kiprā, Lietuvā, kā arī kopā ar Garkalnes novada deju kolektīvu „Ritenītis” - Bulgārijā, Turcijā, Čehijā, Itālijā. Šī gada vasarā kolektīvs plāno doties uz Gruziju.

Kolektīva repertuārā ietilpst dažādas etnogrāfiskas dejas un rotaļas no visiem Latvijas novadiem, folkloras materiālu aranžējumi un teatrālas dejas, kurās tiek izmantoti daudzi elementi no 19. un 20. gadsimta latviešu dejām, kā arī deju kolektīva vadītās un ilggadējas Vispārējo latviešu Deju svētku virsvadītājas Ilzes Mažānes horeogrāfijas.