Nāgelmuižas dižozola apkārtmērs ir 6,44 m, un tas ir viens no vecākajiem un resnākajiem kokiem Ropažu novadā, kurš joprojām zaļo.
Par koka vecuma noteikšanu. Dabas pētnieks G.Eniņš izteicis hipotēzi, ka ozols 200 gadus aug, 200 gadus briest, 200 gadus noveco. Citi pētnieki stumbra perimetru dala uz 2. Cik gadu ir Jaunzvirgzdiņu un Veczvirgzdiņu ozoliem? Dižozolus nosaka 1,3 m augstumā. Ja apkārtmērs ir 5 m, tas iekļaujams valsts nozīmes ar likumu aizsargājamo dižkoku sarakstā. Vietējās nozīmes dižkoki ir vismaz ar 4m apkārtmēru. Ozola vecumu grūti noteikt. Ja priedēm gadskārtu josla ir saskaitāma, tad ozolam vidus ir tukšs. J.K.Broce ir uzzīmējis Zaubes ozolu, kas 200 gadu laikā nav redzami mainījies.
Koku augšana nenorit vienmērīgi – tā ir atkarīga no Saules aktivitātes, laika apstākļiem un barības vielu slāņiem augsnē, kas dažkārt izvietoti visai nevienmērīgi un nosaka dižkoka lēnāku vai ātrāku piebriešanu. Liesās un kūdrainās augsnēs daudzi ļoti veci koki ir tievāki par līdzīga vecuma kokiem barības vielām bagātajās augsnēs.
Koki savas dzīves laikā sasniedz milzīgu vecumu. Koki aug resnumā līdz sava mūža pēdējai dienai,
Dižkoki palīdz noskaidrot dažādu koku sugu maksimālo mūža ilgumu, pieauguma norisi lielā vecumā, sēklu ražot spēju un kvalitāti, koku dzīvotspēju un izturību dažādos augšanas apstākļos.
Ropažu pagasta dižkoki:
- Lantes (7,04 m), nokaltis
- Nāgelmuižas ozols (6,44 m)
- Jaunzvirgzdiņu ozols (5,45 m)
- Veczvirgzdiņu ozols (5,05 m)
- Mesku ozols (5 m), nokaltis
- Dutku liepa (~ 4,40 m)
