Vangažu pilsētas bibliotēkas vēsture aizsākusies ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1970.gada 4.decembra lēmumu Nr.660 par bērnu labāku iepazīstināšanu ar grāmatām, Rīgas rajona darbaļaužu deputātu padomes (DDP) un Vangažu ciemata DDP priekšsēdētājas Olgas Sadovičas rīkojumu - 1971.gada 1.decembrī atvērt Vangažu ciemata bērnu bibliotēku. Durvis apmeklētājiem bibliotēka vēra tikai 1972.gada 3.janvārī, kad darbu uzsāka bibliotēkas vadītāja Zinaida Dāboliņa (vēlāk Elksnīte) un bibliotekāre Ināra Kokorēviča. Un tomēr - bibliotēkas vēl nebija, bija tikai daži grāmatu saiņi un neremontētas telpas Padomju ielā 12 (tagad Gaujas ielā 18), vienā ēkā ar Vangažu ciemata izpildkomiteju, krājkasi, medpunktu, sakaru nodaļu, aptieku un ķīmisko tīrītavu. Telpas platība bija niecīga – tikai 19 m2. Sākoties bibliotēkas labiekārtošanas darbiem, bibliotēkas inventārs bija jāaizņemas no citām rajona bibliotēkām, jo nebija ne plauktu, ne galdu.
1972.gada 10.aprīlī tika uzsākts darbs jaundibinātajā Vangažu ciemata bērnu bibliotēkā, jo nu jau Bibliotēkas fondā ietilpa 1290 grāmatu. Pirmajā dienā bibliotēkā reģistrējās 45 jauni lasītāji, grāmatu izsniegums aprīlī bija 1009 grāmatu. Pirmais lasītājs bija skolnieks Edvīns Kamoliņš (tagad žurnāla "Praktiskais Latvietis" reklāmas projektu vadītājs) un pirmā darba gada beigās 310 apmeklētāji bija izlasījuši vairāk kā 4500 grāmatu. Līdz 1974.gada decembra beigām bibliotēkā bija reģistrējušies jau 393 lasītāji. 1975.gadā bibliotēkā bija vērojamas pārmaiņas - telpu aizņēma jauni, speciāli bērniem piemēroti plaukti un pirmsskolas vecuma grāmatas tika sakārtotas koka kastītēs. No vecajiem plauktiem vairs atlikuši bija tikai divi. Metodiskā literatūra glabājās slēgtā skapī. Bibliotēkas fondā nu jau gozējās 7020 grāmatu eksemplāri.
1976.gada decembrī bibliotēka mainīja atrašanās vietu un tika pārvietota uz 35 m2 plašām telpām rūpnīcas kopmītnes pagrabstāvā - Komjaunatnes ielā 13 (tagad Vidzemes iela 11). Ēkā atradās vēl kopmītnes, kārtības sargs un profilaktiskās ārstniecības nodaļa. Līdztekus vietas maiņai bibliotēka ieguva savā īpašumā arī jaunus grāmatu plauktus un televizoru. Šajā laikā tika organizēti dažādi interesanti un izglītojoši pasākumi, kā piemēram - tikšanās ar rakstnieci Zentu Ērgli; Mariju Kostaņecku, Laimoni Vāczemnieku; pie Vangažu bērniem viesojās Dzidra Rinkule – Zemzare, u.c.
Mums visiem labi zināmi Raiņa slavenie vārdi: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies!" un tā arī bibliotēka piedzīvoja kārtējās pārmaiņas: darbinieku maiņu, jo 1981. gada vidū Ināras Kokorēvičas vietā par bibliotekāri sāka strādāt Biruta Cīrule un pēc aptuvena gada, 1982. gada decembrī, bibliotēka mainīja telpas uz Rīgas rajona pionieru nama ēku - Padomju ielā 2 (tagad Vangažu vidusskolas vecā korpusa klase Gaujas ielā 2). Ieguvums bija 51,70 m2 plašās telpas, kurās tika organizēti gan dažādi interesanti pasākumi, gan lasītāju ekskursijas, kā piemēram, ekskursija pa Daugavu ar motorkuģi uz V. Lāča memoriālo muzeju Mežaparkā, dažādi konkursi ar skolotāju un bērnu un bērnu vecāku dalību (konkurss par interesantāko dāmu cepuri); sadarbojoties ar skolas bibliotēku, organizēti izglītojoši pasākumi (Ojāra Vācieša atdusas vietas apmeklēšana Carnikavā) un daudzas citas aktivitātes. 1984. gadā bibliotēka piedzīvoja kārtējo kadru maiņu, kad par bibliotekāri, Birutas Cīrules vietā sāka strādāt Sarmīte Katkeviča. No 1988. gada līdz 1990. gadam vēl dažas reizes mainījās bibliotekāri - dažus gadus strādāja Sarma Jurgelāne, tad - Daiga Millere, bet no 1990.gada bibliotēkā palika tikai tās vadītāja Zinaida Elksnīte, kura šajā amatā bez pārtraukuma strādāja jau no pirmās bibliotēkas dibināšanas dienas.
No 1993. gada 21. maija līdz 2003 .gadam bērnu bibliotēka atradās pašvaldības pārņemtajā ēkā Meža ielā Nr.1 (bijušajā bērnudārzā). Bibliotēka tika izvietota ēkas 2. stāvā blakus pilsētas pieaugušo bibliotēkai. Lielajās telpās bija iekārtots plašs abonements grāmatu izsniegšanai uz mājām; priekštelpā bija lasītava, līdztekus ietilpīgas palīgtelpas. Bija likvidēta centralizētā bibliotēku apgādes sistēma, tādēļ visus finanšu līdzekļus bibliotēkas uzturēšanai piešķīra pašvaldība. Lasītāju skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem bija mazliet samazinājies - nepilni 300 lasītāji. Pateicoties Zinaīdas Elksnītes nepagurstošajam darba sparam un radošumam, gadu gaitā tika organizēti daudzi pasākumi, ar kuriem var iepazīties bibliotēkā pieejamajā albumā, kurā aprakstīti visi pasākumi, kas norisinājušies no 1986.gada līdz 2003.gadam.
Vangažu pilsētas bibliotēkas vēsturiskās attīstības līkloči nemaz nav tik vienkārši, jo lai sasniegtu mūsdienu Vangažu pilsētas bibliotēkas identitāti ir jāzina arī tas, ka Vangažos līdz 1980.gada nebija izveidota bibliotēka pieaugušajiem. Pateicoties Vangažu ciemata izpidlkomitejas priekšēdētājam Kārlim Cīrulim, kurš deva rīkojumu Ritai Zinģei izveidot pašvaldības bibliotēku pieaugušajiem, 1980.gada augustā tika dibināta Vangažu ciemata bibliotēka pieaugušajiem. Rita Zinģe, kas līdz tam strādāja par Vangažu vidusskolas direktora vietnieci audzināšanas darbā, piekrita šim atbildīgajam amatam – kļūt par bibliotēkas vadītāju un veidot bibliotēku tukšā vietā. Bibliotēkai telpa tika ierādīta rūpnīcas kopmītnes ēkas pagraba stāvā (Vidzemes ielā 11), blakus ciema bērnu bibliotēkai. Bibliotēka savu darbu uzsāka ar dažiem plauktiem un pāris desmitiem grāmatu. Par bibliotekāri piekrita strādāt bijusī Vangažu ciemata DDP priekšsēdētāja Olga Sadoviča. 1980.gada beigās bibliotēkā bija reģistrējušies tikai 23 lasītāju. Grāmatu fonds sastāvēja no 2911 grāmatu eksemplāriem, pie tam no tiem 1534 vienības bija daiļliteratūra.
1984.gadā par bibliotēkas vadītāju sāka strādāt Marija Aļeksejeva. Bibliotēka bija pakļauta Rīgas rajona Centrālajai bibliotēkai, un saņēma patstāvīgu finansējumu. Par grāmatu iegādi rūpējās rajona centrālā bibliotēka, kura saņēma grāmatas no bibliotēku kolektora, apstrādāja tās, un tad nosūtīja visām rajonā pastāvošajām bibliotēkām. Arī Vangažu pieaugušo bibliotēka bija šo vidū kā 55. filiāle. Pateicoties Marijas Aleksejevas mīlestībai pret savu darbu, ne tikai strauji palielinājās grāmatu fonds, bet arvien vairāk lasītāju atrada ceļu uz jaunizveidoto bibliotēku. Sakarā ar straujo lasītāju pieaugumu, pēc statistikas datiem rajonā, Vangažu bibliotēku ierindoja pie pilsētas bibliotēkām. Iespēju robežās mazajās pagraba stāva telpās, tika organizēti dažādi literārie pasākumi, bieži tos organizējot kopā ar bērnu bibliotēkas darbiniekiem. 1986.gadā Vangažu vidusskolā tika noorganizēta kopīga tikšanās ar rakstnieku Jūliju Vanagu; 1986.gada 13.novembrī lasītāji apmeklēja Ojāra Vācieša atdusas vietu Carnikavā; 1986.gada oktobrī norisinās tematisks vakars, piedaloties 20 cilvēkiem "Audzēsim maizi zem Miera debesīm"; 1988. gadā tika organizēta liela literatūras izstāde "Latvijas grāmatai - 400", kurai grāmatas palienēja reto grāmatu krājējs Otis Kvants. Bibliotēka līdz 1991. gadam darbojas Rīgas rajona Centrālās bibliotēkas vadībā, bet tad RCB decentralizēja – bibliotēku grāmatu fondus nodeva pilsētu un pagastu izpildkomitejām, turpmākais pamata finansējums bija atkarīgs tikai no pašvaldības.
1993.gada 4. jūnijā bibliotēka tika pārvietota uz citām telpām - plašākām un labākām, otrajā stāvā, pašvaldības pārņemtajā ēkā Meža ielā Nr.1 (bijušajā bērnudārzā Nr.2). Cieša un draudzīga sadarbība veidojās ar Olgu Pozņaku (Garkalnes bibliotēkas vadītāja), Zinaidu Elksnīti (Vangažu bērnu bibliotēkas vadītāja) un Viju Onskulu (Inčukalna bibliotēkas vadītāja). Kopā tika svinēti svētki, organizēti pasākumi, braukts pieredzes apmaiņas braucienos. Gadu gaitā tika organizētas dažādas tikšanās ar radošiem cilvēkiem - ar rakstnieci Dagniju Zigmonti; ar apgāda "Likteņstāsti" vadītāju Anitu Mellupi, aktrisi Āriju Stūrnieci; rakstniekiem - Moniku Zīli, Valdi Rūmnieku; dzejniekiem Ausekli un Liju Brīdaku. Lai Vangažu iedzīvotāji varētu lētāk iegādāties grāmatas, bibliotēkas vadītāja Marija Aleksejeva aicināja uz Vangažu bibliotēku ar grāmatu galdiem izdevniecības "Artava" un “Daugava” u.c. Tā kā bibliotēkai trūka līdzekļu grāmatu iegādei, vadītāja meklēja sponsorus. Dāvinājumi tika saņemti no izdevniecībām: Avots, Preses nams, Iljus, Jumava, u.c. 2001. gadā pēc bibliotēkas vadītājas Marijas Aļeksejevas lūguma Inčukalna gāzes krātuves vadībai, bibliotēkai tika uzdāvināti 3 datori. 2002.gadā bibliotēkas vadītāja Marija Aļeksejeva pārgāja strādāt uz Inčukalna novada bibliotēku un nedaudz vairāk nekā gadu par bibliotēkas vadītāju nostrādāja Ildze Jurkāne - ļoti erudīta un izglītota persona. Pateicoties viņas plašajam paziņu lokam un personīgajiem kontaktiem, vangažniekiem bija iespēja, piemēram, tikties ar pazīstamo dzejnieci un rakstnieci Dagniju Dreiku. Ildzei Jurkānei piedāvātais darbs Rīgā bija par iemeslu, ka atkal bibliotēkai bija nepieciešams vadītājs.
2003.gads Vangažu bibliotēkā ienesa lielas pārmaiņas. Bibliotēkas telpām ne tikai tika veikts liels kapitāls remonts, bet arī notika abu bibliotēku (bērnu un pieaugušo) reorganizācija. Tās apvienojot izveidoja vienu - Vangažu pilsētas bibliotēku un par vadītāju sāka strādāt Vineta Bordāne. Jaunajās, košajās telpās tika organizēti dažādi pasākumi un tikšanās, notika aktīva dalība bibliotekārās pieredzes apmaiņas braucienos, izvērsta un aktīva dalība un bērnu iesaiste Lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija (BJVŽ).” Par tradīciju ir kļuvusi Vangažu Mūzikas un mākslas skolas Mākslas nodaļas audzēkņu radošo darbu izstādes. 2005.gada nogalē, Pierīgas publisko bibliotēku darba seminārā, Vangažu pilsētas bibliotekāre Olga Sadoviča nosvinēja savu 25 darba gadu jubileja. Viņas vietā darbu uzsāka bibliotekāre Sanita Ancveira, kuru savukārt 2006.gadā nomainīja bibliotekāre Regīna Haprova.
Bibliotēka regulāri rīko dažādus sarīkojumus - gan sava gan citu novadu privātkolekciju izstādes: Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas ceļojošā izstāde "Dziesmu un deju svētku apdare", Leona un Kornēlijas Kiščenko floristikas izstrādājumu, rokdarbu, origami izstāde; Antona Salīša «Latvju Rakstu Ornamenti» klūgu darbu izstāde, izstāde „Vaira Vīķe-Freiberga. Ar Sauli”, rokdarbu darinājumi ”Mani pirmie zābaciņi” u.c , sarunu vakarus ar māksliniekiem (Maijas Brašmanes mākslas darbu izstāde "Gaismasspēles"; Olga Buškova; Daigas Segliņas oriģinālzīmējumu izstāde "Daba spēlēs un zīmējumos, u.c.), tikšanās pēcpusdienas ar grāmatu autoriem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem (Inese Zinģīti, Gundegu Repši, Maiju Laukmani, Gunti Pakalnu, Annu Auziņu, Kornēliju Apškrūmu, Ingu Gaili u.c.). Ciešas sadarbības rezultātā ar Vangažu vidusskolu un pilsētas pirmskolas izglītības iestādēm, regulāri tiek realizēti dažādi lasīšanas veicināšanas projekti ( “Ziemeļvalstu literatūras nedēļa”, “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” ) un pasākumi – tikšanās ar bērnu grāmatu autoriem. Bibliotēkas neatņemama sastāvdaļa ir ikmēneša tematiskās izstādes un pasākumi, radošās darbnīcas, bibliotekārās stundas un profesiju nedēļas ekspedīcijas un citas aktivitātes, kas piesaista mazos lasītājus pilnvērtīgai laika pavadīšanai un zināšanu loka paplašināšanai.
Pēdējā desmitgadē ieviesta personalizētā Lasītāja karte, nomainīti grāmatu plaukti, modernizēta un labiekārtota lasītāju apkalpošanas zona. Iedzīvotājus piesaista plašais grāmatu klāsts - aptuveni 16 500 eksemplāru, to skaitā daudz nozaru un izzinošās literatūras.
2021. gads bibliotēkai ir bijis izmaiņām bagāts. Gada sākumā tika veiktas izmaiņas Inčukalna novada pašvaldības struktūrā, kuru rezultātā bibliotēka no Inčukalna novada bibliotēkas filiālbibliotēkas ar 1.februāri kļuva par Inčukalna novada pašvaldības administrācijas struktūrvienību. Savukārt sekojošās Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir izveidots Ropažu novads, kurā tika iekļauta arī Vangažu pilsēta un ar Ropažu novada domes 2021. gada 27. oktobra lēmumu 27. Vangažu pilsētas bibliotēkai tika mainīts arī juridiskais status – tā no struktūrvienības kļuva par iestādi.
2022. gads - jauns gads - jauni izaicinājumi.. Skaidrs ir tikai tas, ka pastāvēs, kas pārvērtīsies, un Vangažu pilsētas bibliotēka noteikti to spēj, to jau pierādījusi daudzkārtīgi šo 50 gadu laikā. Svarīgi ir tas, ka šodien Vangažu pilsētas bibliotēka ir iestāde jaunā Ropažu novadā ar kvalitatīvu informatīvo fondu, profesionāliem darbiniekiem un plašu pakalpojumu klāstu, kas vienmēr ir orientēti uz lasītāju.