Vai tas, kā es jūtos, ir svarīgi? Vai tas, kā es jūtos, ir māksla?
Jau piekto gadu marta sākumā biedrība “Debesmanna” kopā ar domubiedriem organizē Bērnu mentālās veselības nedēļu Latvijā. Visas nedēļas garumā iespējams tiešsaistē klausīties dažādu speciālistu lekcijas par bērnu mentālajai veselībai nozīmīgām tēmām, kā arī katru gadu šo nedēļu atbalsta rakstnieki, mākslinieki un citas radošas personas, tā uzsverot, ka mentālā veselība ir ļoti nozīmīga mūsu ikdienas dzīvē un runāt par to vajag un drīkst.
Ulbrokas bibliotēkā Bērnu mentālās veselības nedēļas ietvaros šogad ciemojās rakstniece Laura Vinogradova, lai nedaudz vairāk pastāstītu par šo iniciatīvu un savu nozīmi tajā. Rakstniece Bērnu mentālās veselības nedēļas organizēšanā ir kopā ar biedrību “Debesmanna” jau no pirmās dienas un viņas uzdevums ir koordinēt un pārraudzīt mākslinieku iesaisti. Šis ir visu iesaistīto sirdsdarbs, kas nozīmē, ka tas tiek darīts bez maksas un var tikai apbrīnot, ka Bērnu mentālās veselības nedēļai izdevies jau piekto gadu pierādīt, ka šāda nedēļa Latvijā ir vajadzīga un bērnu mentālās veselības tēma kļūst aizvien aktuālāka. Šīs nedēļas nozīmīgumu pierāda arī tas, ka nedēļas tapšanā katru gadu brīvprātīgi iesaistās aizvien vairāk cilvēku.
Bibliotēkas organizētajā tikšanās reizē ar lasītājiem rakstniece Laura Vinogradova un kultūras projektu vadītāja Liega Piešiņa daudz runā arī par rakstīšanu kā sev palīdzošu terapijas metodi, kurai ne vienmēr ir jāpaliek slēptai no lasītāju acīm. Rakstīšanu kā terapiju var pārvērst arī mākslas darbā un to pēc tam grāmatā var lasīt jebkurš interesents. Rodas jautājums – ja rakstnieks savu mākslu radījis palīdzot sev, vai šāda grāmata palīdzēs arī cietiem? Atbilde droši vien jāmeklē katram pašam un jāmēģina lasīt vairumam mazliet neierastāk. Grāmatu lasot, vairāk jāvēro sevi, apzinātāk jāpievēršas tam, kā es jūtos, vai man patīk šī tēma, kāpēc nepatīk, ko es darītu citādi un kāpēc šis mani satrauc vai nomierina?
Pēc pasākuma rakstniece atzīst, ka sarunas ir tikpat vērtīgas mentālajai veselībai kā grāmatu lasīšana, kas gan arī ir saruna, tikai šoreiz starp grāmatu un lasītāju. Pat neapzināta šāda saruna jeb grāmatu lasīšana rosina pārdomas, kā arī aicina lasītāju meklēt savā dzīvē jaunus skatupunktus. Reizēm tā atklāj citas perspektīvas un atrod risinājumus iekšējiem konfliktiem.
Noslēgumā visi pasākuma dalībnieki iepazinās ar augu un zālīšu pazinēju Astrīdu Ozoliņu, kas stāstīja un cienāja ar savām tējām, un tas viss tik ļoti šķita piederīgs sarunām par mentālo veselību.