Šķirojot atkritumus, iedzīvotāji var samazināt savu rēķinu, jo šķirotu atkritumu – vieglā iepakojuma (plastmasas, papīra, metāla), stikla, tekstila – izvešana tiek nodrošināta bez maksas, bet bioloģiski noārdāmu atkritumu apsaimniekošana ir par 20% mazāka nekā sadzīves atkritumu apsaimniekošana. Privātmāju iedzīvotājiem ir iespēja arī izveidot kompostu savā īpašumā, tādējādi samazinot savas izmaksas vēl vairāk.
Kaut arī BIO atkritumu šķirošana visā Ropažu novadā pieejama tikai no šā gada 1. jūlija, kad pakalpojuma nodrošināšanu uzsāka atkritumu apsaimniekotājs “CleanR”, novadā no gandrīz 4000 uzstādītajiem atkritumu konteineriem jau 7% ir paredzēti BIO atkritumiem.
“Kaut arī kopumā Ropažu novada iedzīvotāji aktīvi šķiro atkritumus gan privātīpašumos, gan daudzdzīvokļu namos, arī šajā novadā, līdzīgi kā citviet Latvijā, vairāk šķiro vieglo iepakojumu – plastmasu, papīru, metālu – un stiklu, taču tekstila un BIO atkritumu šķirošana tiek piekopta mazāk. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā kopumā tekstils un BIO atkritumi ir pēdējo gadu aktualitāte, tāpēc iedzīvotāji mācās tos šķirot pakāpeniski,” saka “CleanR” Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Viņa piebilst, ka Ropažu novadā pieredze ar BIO atkritumu šķirošanu ir atšķirīga, piemēram, Stopiņu pagasta iedzīvotāji ir vieni no pirmajiem Latvijā, kuri daudzdzīvokļu namu pagalmos uzsāka šo atkritumu šķirošanu, kamēr citas pašvaldības par to vēl tikai domāja. Savukārt Garkalnes pagasts šobrīd var lepoties ar lielāko BIO atkritumu konteineru skaitu visā novada teritorijā.
Saskaņā ar “CleanR” novērojumiem laikā, kad BIO atkritumu šķirošana tiek uzsākta, iedzīvotājiem veicas līdzīgi – sākotnēji konteineros biežāk parādās neatbilstošs saturs, bet pēc kāda laika tas uzlabojas. Piemēram, BIO konteineros tiek izmesti sadzīves atkritumi, pārtika, kas vēl ir iepakojumā, vai ēdiena pārpalikumi, kas izmesti plastmasas maisiņā, kas nekompostējas. Tāpat konteinerā tiek lieti šķidrumi – piens, kefīrs, zupa –, ko noteikti nevajadzētu darīt. Reizēm iedzīvotāji izmet pudeles vai pakas, kas pilnas ar šķidrumiem un pārtikas produktiem.
“Diemžēl iedzīvotāji BIO konteinerā izmet visu, kur ražotājs ir pieminējis vārdu “BIO” – vienreiz lietojamās autiņbiksītes, higiēnas preces, vienreizlietojamos traukus, kaķu “smiltis” u.tml. Ne vienmēr, kad uz produkta norādīts apzīmējums “BIO”, tas tā arī ir, tāpēc ir būtiski mācīties atšķirt, kas ir šķirojams, pārstrādājams vai kompostējams. Tāpat svarīgi ir pievērst uzmanību un spēt atpazīt īsto marķējumu, jo ir iepakojumi, plastmasas izstrādājumiem līdzīgi ražojumi, kas ir videi draudzīgi un kompostējas, piemēram, speciāli marķēti maisi, kurus var izmantot arī BIO atkritumu uzkrāšanai un kompostēšanai,” stāsta Rumpane.
BIO atkritumos nedrīkst mest arī tūjas, jo tūju un tām līdzīgu koku vai krūmu zari dabā sadalās daudz ilgāk un tie ir izturīgi pret mitrumu, kas būtiski paildzina sadalīšanās laiku. Tūju sastāvā ir dažādas ēteriskās eļļas, kas negatīvi ietekmē kompostēšanās procesu. Tūjas un to zarus ir jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Neatkarīgi no tā, vai iedzīvotāji BIO atkritumus izmet brūnajā konteinerā vai kompostē, šo atkritumu šķirošana ir nozīmīga, jo tādējādi tiek nodalīta tā atkritumu daļa, ko tālāk var izmantot komposta un enerģijas ražošanā. Turklāt BIO atkritumi sastāda 30% līdz 40% no kopējā atkritumu apjoma, tāpēc, nodalot tos no sadzīves atkritumiem, samazināsies arī kopējās izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas uzstādījumu Latvijā līdz 2035. gadam atkritumu poligonos drīkstēs noglabāt ne vairāk kā 10% no radītajiem atkritumiem. Atkritumu šķirošana, tai skaitā nodalot BIO atkritumus, būtu liels solis šī mērķa sasniegšanā.