Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti. Piektdien, 4. novembrī, simboliskā pasākumā, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība RERE INECO.
Pieredzējusī Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā.
Pasākums norisinājās Sauriešos – simboliskā vietā, kur satiekas esošā un nākotnes dzelzceļa infrastruktūra. Plānots, ka nākotnē Sauriešos atradīsies viens no jaunajiem un ilgtspējīgajiem Rail Baltica mobilitātes punktiem, dodot iespēju iedzīvotājiem gan ērti nokļūt uz Rīgu, gan Lietuvu, Igauniju un tālāk uz Eiropu. Liela interese par pasākumu bija arī vietējiem iedzīvotājiem, kuri tajā piedalījās kuplā skaitā un aktīvi interesējās par Rail Baltica projektu, jo pašlaik Sauriešu stacija ir slēgta un nav iespēju izmantot dzelzceļa transportu.
Atklājot pasākumu un uzrunājot klātesošos, t.sk., Spānijas vēstnieku Latvijā Manuēlu Alhamu Orenesu (Manuel Alhama Orenes), Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris akcentēja, ka, parakstot līgumu Sauriešu stacijā, kas būs viena no Rail Baltica reģionālās satiksmes pieturvietām, tiek apliecināts, ka aktīvi norisinās projekta attīstība ārpus Rīgas, jo projektēšana notiek visiem infrastruktūras punktiem: Iecavas un Skultes apkalpes punktiem, kravu terminālim Salaspilī un nu sākas arī reģionālajiem mobilitātes punktiem.
„Ar Rail Baltica patiesi sagaidāms apvērsums pārvietošanās paradumos. Kad sāks kursēt Rail Baltica reģionālie vilcieni, cilvēkiem vairs nebūs sava dzīvesvieta jāpakārto tuvāk Rīgas vai savas apkaimes centram – tikpat labi varēs pārcelties dzīvot, piemēram, Bauskas vai Salacgrīvas tuvumā, un ātri un ērti sasniegt savu darba vietu. Tāpat tiks pavērtas iespējas veidot jaunas darba vietas reģionos vai pat strādāt kaimiņvalstīs, piemēram, Kauņā vai Pērnavā,” uzsver K. Vingris. Viņš piebilda: lai izveidotu simbiozi starp reģionālo mobilitāti, mikromobilitāti un dzelzceļu, būs nepieciešama cieša pašvaldību līdzdarbība apkaimes pielāgošanā, kas dos stimulu reģionu attīstībai un jaunām tautsaimniecības aktivitātēm. Tāpēc kopā ar sadarbības partneriem priekšā ir liels darbs, lai salāgotu visu intereses un vajadzības reģionālo mobilitātes puntu izveidē. K. Vingris pateica lielu paldies par sadarbību satiksmes ministram Tālim Linkaitam, kurš esot pamatoti dēvējams par reģionālo staciju idejas „krusttēvu”, kā arī EDZL komandai, kas sekmējusi šī līguma parakstīšanu. „Darbs tikai sākas,” pabeidza K. Vingris.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina, ka ar šī līguma parakstīšanu tiek apliecināta Rail Baltica projekta gatavības pakāpe: „Līdztekus aktīvai būvniecībai divās starptautiskajās stacijās (Rīgas centrā un lidostā „Rīga” – red.), izsludinātajam pamattrases būvniecības konkursam, esam nonākuši līdz Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgā elementa Rail Baltica projektā – reģionālo staciju izveidei. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu, ko sniegs jaunā Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūra, neiztikt bez reģionālajām stacijām,” teica ministrs.
Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.
„Rail Baltica ievērojami mainīs reģionālo mobilitāti un palielinās pārvietošanās izvēles iespējas – ātrums un precizitāte, ko nodrošina vilcienu satiksme, ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu. Lai tas īstenotos, svarīgi iedzīvotājiem nodrošināt ērtu nokļūšanu līdz stacijai. Šeit ir būtiska visu iesaistīto pušu sadarbība un pašvaldības iesaiste pilnvērtīga Rail Baltica staciju potenciāla izmantošanai nākotnē,” pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits, izsakot pārliecību, ka reģionālās stacijas izveidosies par funkcionāliem un ērtiem multimodālaiem satiksmes mezgliem.
Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne atzina, ka jau kādu laiku norit aktīva un konstruktīva sadarbība Rail Baltica projekta ietvaros, t.sk., iesaistot sabiedrību, un „ir skaidrs, ka arī turpmāka darba būs daudz”. Viņa pauda, ka Sauriešu reģionālo staciju saredz kā Rīgas metropoles mobilitātes punktu, kur iedzīvotāji no vilciena ērti varēs pārsēsties uz citu transportu, tāpēc noteikti būšot jāorganizē sarunas ar Rīgas pašvaldību par transportu salāgošanas iespējām. „Mēs redzam arī uzņēmējdarbības attīstības potenciālu šai vietā, tai apkārt noteikti radīsies pakalpojumi, kas iedzīvotājiem būs noderīgi, kā arī jaunas darbavietas, kas pašvaldībai ir būtiski, jo stacijas apkārtnes attīstība būs stimuls pakalpojumu pieejamības uzlabojumiem. Esam atvērti sadarbībai ar Rail Baltica attīstītājiem, projektētājiem un iedzīvotājiem, lai līdz brīdim, kad no Sauriešu stacijas aties pirmais Rail Baltica vilciens, mēs kopā būtu izdarījuši visu labāko,” teica pašvaldības vadītāja.
Būvprojektēšanas uzvarētāja partnera – Spānijas uzņēmuma Ineco, kam ir pasaules mēroga pieredze transporta infrastruktūras projektēšanā, pārstāvis Hosē Maria Lorente (José María Llorente) atzīmēja, ka uzņēmums jau aktīvi darbojas Rail Baltica projekta ietvaros, un ir gatavs dot savu pienesumu – starptautisku pieredzi – arī reģionālo staciju projektēšanā, lai kopīgi attīstītu augsta līmeņa projektu. Piemēram, INECO ir viens no uzņēmumiem, kas nodrošina Rail Baltica globālā projekta dzelzceļa ekspluatācijas un pārvadājumu konsultanta pakalpojumus, projektē Rīgas Daugavas kreisā krasta Rail Baltica dzelzceļu un transporta infrastruktūras risinājumus, piedalās 123 km garajā Rail Baltica centrālā posma no Upeslejām caur Rīgu uz Misu un no Vangažiem caur Salaspili uz Misu projektēšanā utt.
Būvprojektētāju pārstāve – RERE GRUPA valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume turpināja, sakot, ka vēsture ir pierādījusi, ka dzelzceļu līniju attīstība ir devusi īpašu grūdienu ne tikai apkārtējai videi – teritoriju izaugsmei, bet arī jaunu inovāciju, industriju un valstu ekonomiskai attīstībai. Arī Rail Baltica nav izņēmums, viņa akcentēja. Nepietiek tikai ar drosmīgu vīziju, ir nepieciešams to realizēt, bet lielus projektus nevar realizēt viens pats. Tikai apvienojoties, varam paveikt Latvijā pat nepaveicamo, teica M. Straume. „RERE Grupa būvuzņēmums partnerībā BERERIX jau šobrīd veiksmīgi īsteno Rail Baltica Centrālās stacijas mezgla projektu kopā ar kolēģiem no Beļģijas un Itālijas. Reģionālo mobilitātes punktu būvprojektēšanai mūsu infrastruktūras uzņēmums RERE VIDE ir apvienojis spēkus ar Spānijas uzņēmumu INECO. Apvienojot pasaules un lokālo pieredzi pareizā sinerģijā, mēs kopā ar pasūtītāju varēsim kartē iezīmētajiem punktiem piešķirt jau konkrētus apjomus un formas, radīt labāko projektu, ņemot vērā lokālās un Rail Baltica vajadzības. Radīsim mūsdienīgas, ilgtspējīgas ēkas. Un tās nebūs tikai stacijas, bet gan tās papildinās attiecīga vide un infrastruktūra, kas dos plašākas iespējas iedzīvotājiem un novadiem,” teica viņa.
Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos satiksies dažādi transporta veidi – dzelzceļš, reģionālie autobusi un pašvaldību sabiedriskais transports, privātās automašīnas, velosipēdi un citi mikromobilitātes rīki.
Rail Baltica dzelzceļa sistēma tiek plānota tā, lai spētu nodrošināt reģionālo vilcienu kursēšanu arī pāri valstu robežām, tādējādi ļaujot savienot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežu reģionus. Tāpat sistēma ļaus nodrošināt efektīvu pārsēšanos uz starptautiskajiem vilcieniem.
„Rail Baltica ir pārrobežu ātrgaitas dzelzceļa projekts ar mērķi savienot Baltijas valstis gan vienu ar otru, gan ar kopējo Eiropas dzelzceļa tīklu. Lai pilnībā izmantotu potenciālu, reģionālā satiksme un mobilitātes punkti kļūs par būtisku Rail Baltica daļu, taču reģionālās stacijas būs tieši tik efektīvas, cik efektīvi būs savienojumi ar tām, un cik vietējo iedzīvotāju vajadzībām piemēroti būs atbalstošās infrastruktūras un mikromobilitātes risinājumi, un šeit būtisks faktors arī nākotnē būs sadarbība ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem, tai skaitā, lai plānotu papildus cilvēkresursus un finansējumu, un lai kopīgi realizētu potenciālu, ko pašvaldības kopējai attīstībai var nest šo staciju izbūve,” saka Kitija Gruškevica, RB Rail AS Latvijas filiāles vadītāja. „Neraugoties uz to, ka kopējā projekta ietvaros stacijām piedāvāts arī vienots vizuālais tēls, ko paredz arhitektūras, ainavu un vizuālās identitātes vadlīnijas, projektēšanas gaitā būs ne tikai iespējams, bet arī vēlams iestrādāt ar arī konkrētās pašvaldības identitāti, lai tā kļūtu arī par vienu no pašvaldības simboliem,” viņa papildināja.
Atkarībā no prognozētā pasažieru skaita Latvijā plānoti trīs reģionālo staciju tipi – lielas, vidējas un mazas stacijas. Staciju dizains ir kā atsauce uz tradicionālajām Baltijas valstu ēku vertikālajām konstrukcijām un Baltijas jūru izmantojot kā iedvesmas avotu. Lielo Rail Baltica staciju ēku jumti tiks veidoti viļņoti. Staciju ēkas raksturo stiklota fasāde, kas ļauj telpas veidot gaišas un pārskatāmas, sienu dizainam izmantojot koka paneļu apdari. Koku paredzēts lietot arī stacijas iekštelpu mēbelēs. Stacijās paredzēts izmantot arī dažādas jaunās tehnoloģijas. Visas staciju ēkas būs gandrīz nulles emisijas ēkas ar augstām vides prasībām. Reģionālajās stacijās domāts arī par apkārtnes labiekārtojumu, lai pasažieri var ne tikai uzturēties pievilcīgā vidē, bet arī izmantot funkcionāli izplānotu, ērti lietojamu un labiekārtotu ārtelpu.
Plašāka informācija par reģionālajiem mobilitātes punktiem: https://edzl.lv/regionalie-mobilitates-punkti
