30.aprīlī plkst.17.00 Kultūras centrā “Berģi” Garkalnes pagasta senioru deju kolektīvs “Baltābele”, svinot savu 60.gadskārtu, aicina uz jubilejas koncertu “Ceļš uz satikšanos”. Koncertā piedalās Kultūras centra “Berģi” deju kolektīvi “Baltābele”, “Greizie rati”, “Madara”, “Ritenītis”, jauktais koris “Garkalne” un citi draugi.
Deju kolektīva vēstures līkločos dalās tā vadītāja Liene Gailāne:
Iesākumā – pēc kara, kad cilvēki bija noilgojušies pēc socializēšanās, ciema padomē, kas bija netālu no Latvijas brīvdabas muzeja, aktīvie cilvēki pulcējās, lai veidotu interešu kopas. Ciema padomes telpās vietas bija maz, tādēļ viņiem ļāva pulcēties citur. Un tas bija … Latvijas brīvdabas muzeja vecajā administrācijas mājā – jeb Bonaventuras muižiņas dzīvojamā ēkā (fondu mājā – jauno krājumu ēkā). Te pulcējās gan folkloras cienītāji, teātra cienītāji, gan dejot gribētāji. Telpas bija mazas arī šajā ēkā, jo 8 pāri varēja knapi, knapi ietilpt.
Iesākumā bija vairāk vīriešu, nekā sievu, un nebija vēl vadītāja, kas darbotos ar dejotājiem. Kolektīva pirmie pāri sāka pulcēties 1958.gadā. Kamēr mēģinājumi notika Brīvdabas muzejā, liels atbalsts un prieks vecākās paaudzes dejotājiem bija par savu pirmo kolektīva vadītāju no pašu vidus, Berģu ciema padomes sekretāri Zaigu Eihmani. Viņa mācēja aicināt kopā ļaudis un radīt prieku uz deju. Dejotājiem patika sanākt kopā, kopā priecāties, izrādīt sevi un tikties ar citiem dejot gribētājiem Rīgas rajona un Republikas Dziesmu un deju svētkos. 1961.gadā visi kolektīvi pārcēlās uz jaunām telpām jaunuzceltajā Rīgas rajona kultūras namā. Un tad Rīgas rajona kultūras nama darba veterānu deju kolektīvs sāka aktīvi piedalīties mākslinieciskās pašdarbības skatēs. Savu oficiālo piereģistrēšanu kolektīvs ieguva 1962.gadā, kurš arī līdz šai dienai tiek atzīmēts kā dibināšanas gads. Taču kolektīva nosaukums vēl bija - “Rīgas rajona darba veterānu deju kolektīvs”.
Jau 1962.gadā kolektīvs iegūst atalgotu deju kolektīva vadītāju Alīdu Bernavu un koncertmeistari Birutu Čibisovu. Alīda bija Rīgas rajona izpildkomitejas kultūras nodaļas inspektore, pateicoties Alīdas Bernavas talantam, deju kolektīvam tika radītas jaunas horeogrāfijas. Tās bija interesantas, tādēļ šīs dejas vēlējās dejot arī citi Latvijas deju kolektīvi. Alīda bija ļoti sabiedrisks cilvēks, kāra uz visādām everģēlībām un bieži organizēja aizraujošus pasākumus. Dejotāji nāca uz dejošanu ne kā uz darbu, bet kopā priecāties!
Pēc kārtējiem deju svētkiem vecākās paaudzes dejotāji nosprieda, ka arī viņu kopai ir vajadzīgs skanīgs nosaukums, lai nākošajos lielajos deju svētkos viņi piedalītos ar savu kolektīva karogu. 1974. gadā tika sarīkots konkurss, kurā piedalījās gan kolektīva vadītāja, paši dejotāji, gan rajona kultūras nodaļa un Berģu ciema padomes darbinieki. Nosaukuma pamatā – Brīvdabas muzejā redzētā aina. Ir pavasaris, Brīvdabas muzeja zemnieku sētā zied ābeles. No mājas iznāk saimniece košā tautas tērpā ar baltu lakatiņu galvā un apstājas pie ziedoša koka. Viss izstaro gaišumu un prieku. Un prātā dzimst vārds – “Baltābele”. Nosaukuma autore ir ilggadējā “Baltābeles” dejotāja no Berģiem - Ārija Doroškina (dejo no 1970. gada). Gadi iet, mainās dejotāji, bet prieks par varēšanu un sadraudzību dejotājiem ir stiprs.
1988. gadā deju kolektīvu vadību pārņēma Ojārs Grasis. Līdz ar laika plūdumu pirmo dejotāju vietā nāca jauni. Ar Rīgas rajona un vēlāk ar Garkalnes novada senioru deju kopu „Baltābele” Ojārs Grasis ir veidojis jaunas dejas senioru grupai, piedalījies jaunrades deju konkursos, rīkojis senioru deju salidojumus, ar kolektīvu ceļojis uz festivāliem ārvalstīs un kopā darbojies 21 darba gadu.
No 2009. gada oktobra senioru deju kopu vada jauna vadītāja Liene Gailāne. Arī pēdējās desmitgades darbības laiks ir bijis gana aktīvs projektiem un koncertiem bagāts. Radušās jaunas tradīcijas - latviešu Vasaras un Ziemas saulgriežu svinēšana, talku organizēšana, deju nometnes, meistarklašu veidošana, ceļošana, dalība konkursos. Lielu prieku deva dalība “Latvijai – 100” projektos koncertos Dublinā un Tallinā, piedalīšanās dokumentālās filmas tapšanā “Simtgadnieki” Latvijā, dalība “Iļģiem-35” jubilejā un, protams, Lielajos Dziesmu un deju svētkos Latvijas simtgadē. Īpašs bija koncerts dejotājiem - “Vēl 100 dejas Latvijai”.
Katram vadītājam bija un ir savs stils, „rokraksts”, vēsture un šarms. Pateicoties sadarbībai ar kādreizējā Garkalnes novada vadību un tagadējo Ropažu novada domes atbalstu, kolektīvs ,,Baltābele” jau daudzus gadus staro priekā, ar savu aizrautību un dejotprasmi raisot prieku skatītājos.
