Pie ieejas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir ļoti vieds uzraksts „Kas pagātni pētī, Tas nākotni svētī”. Tik tiešām, bez pagātnes atmiņu krājuma mūsu skats uz nākotni būtu visai pieticīgs. Tādēļ mēs šeit, Garkalnē, cenšamies apzināt un celt godā tos cilvēkus, kas atstājuši paliekošas pēdas mūsu kultūrā un vēsturē. Un viens no viņiem ir rakstnieks un mākslinieks Jānis Jaunsudrabiņš.
Kad dzīves līkloči bija rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu 1938. gadā atveduši uz Ropažu biezi apdzīvotu vietu jeb tagad sauktu Garkalni, viņš noteikti bija plānojis šeit iedzīvoties un arī pavadīt savas vecumdienas. Bet liktenis viņam sagādāja kārtējo melno dienu viņa mūžā – aizgāja mūžībā viņa sieva Frīda un viņš kopā ar 90-gadīgo māti Ievu palika vieni. Vajadzēja rakstīt, vajadzēja vest saimniecību un tas viss 62 gadus vecajam rakstniekam bija sarežģīti.
J. Jaunsudrabiņš grāmatā „Mana dzīve” raksta: „Māja, kurā nav saimnieces, ir bez dvēseles. Es nebiju tik bagāts, lai sēdētu un liktu tīrai naudai gādāt par virtuvi, istabām un dārzu. Pats es nebiju savas dzīves laikā vingrinājies uzveikt ikdienas sīkumus. Laikā, kas tagad vējoja ap mani, vismazāk varēja iztikt bez sievietes rūpības, jo sevišķi, kur nāca klāt manas mātes apkopšana. Viņa, tepat deviņdesmit gadu vecumā, atbrauca no Augšzemes pie manis.... “
Nāk talkā draugi un iesaka J. Jaunsudrabiņam par saimnieci kādu sievieti no Ropažiem – Natāliju Valdmani, kuras brālis Fricis Valdmanis bija Ropažu sīkzemnieks (bitenieks) “Pliederos”. Natālija jeb saīsināti Nate ir saimnieciska, laipna un dzīvesgudra sieviete, tieši tāda, kāda Jaunsudrabiņam vajadzīga – saimniece un vēlāk arī dzīvesdraugs.
Rakstnieks atceras: “Un tomēr šinī laikā nebaidījās savu dzīvi sasaistīt ar manējo mana visupēdējā laika līdzgaitniece Natālija Valdmane. 1941. gada 1. decembrī mūs klusām salaulāja Ropažu pagasta dzimtsarakstu nodaļā, pēc tam kopā ar dažiem Nates piederīgiem “Pliederos” paēdām vakariņas un otrā rītā braucām mājās.
Kas bija Natālija?
Natālija Valdmane dzimusi 1888. gada 18. janvārī Ādažu pagastā. Mācījusies pagastskolā. Tēvs bijis Ulbrokas kalējs. Jaunībā devusies no Rīgas uz Daugavpili, lai apgūtu šuvējas amatu. Soda ekspedīcijas laikā traģiska pārdzīvojuma ievainota, jo Ropažos 1905. gadā tika nošauts viņas tēvs, ar kādu virsnieka ģimeni devusies uz Krieviju, darbojusies par bērnu audzinātāju. Latvijā atgriezusies divdesmito gadu sākumā, turpinājusi šūt, veikdama apģērbu veikala pasūtījumus, kaut maz skolā gājusi, Natālija bijusi dziļi inteliģenta sieviete, pratusi krievu un vācu valodu, lasījusi vairāk nekā daža augsti skolota.
Natālijas brāļa meita Izolde Valdmane, bijusī žurnāla “Liesma” redaktore, arī rakstniece, jaunībā viesojusies pie Jaunsudrabiņiem un atstājusi savas atmiņas par viņu dzīvi Garkalnē. Jānis Jaunsudrabiņš, būdams emigrācijā Vācijā un nevarēdams saņemt honorāru par Latvijas PSR 1957. gadā izdoto grāmatu “Aija”, naudu novēl Natālijas brāļameitai Izoldei Valdmanei un māsasdēlam Uldim Balodim.
Gatavojot atceres pasākumu, kas saistīts ar Jāņa un Natālijas Jaunsudrabiņu kāzu 80. jubileju, aicinājām viesos Izoldes meitu Šarloti Sausnīti, bet epidemioloģiskā situācija atkal ieviesa savas korekcijas un, diemžēl, viņa pasākumā nevarēja piedalīties. Tomēr mūsu sadarbība turpināsies, un esam iecerējuši projektu – veidot atmiņu stāstījumu par Valdmaņu dzimtu, kas bagātinās mūsu Ropažu novada vēsturi.
Atceres pasākumā, kas notika rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istabā Garkalnes pagastā, ievērojot visus epidemioloģiskos noteikumus, nevarējām uzņemt lielu apmeklētāju skaitu, bet priecājāmies par iedzīvotāju izrādīto interesi. Izsakām sirsnīgu pateicību Ropažu novada domes priekšsēdētājai Vitai Paulānei, kultūras speciālistei Andai Skujai un sabiedrisko attiecību speciālistei Inesei Skrastiņai par dalību pasākumā un produktīvu sarunu par nākotnes redzējumu un turpmāko darbu plāniem.
Brigita Taučkele
Rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istabas pārzine
