26.aprīlī plkst.12:00 Garkalnes bibliotēkā, Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istabā, Garkalnes pagastā, Vidzemes šoseja 33B, novadpētniece un piemiņas istabas pārzine Brigita Taučkele aicina uz sarunu par rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa ciltskoka pēdējo atzaru – meitu Liliju.
1. attēls:Lilija jaunībā (Latvijā)
2. attēls:stāv Lilija un Vilis, sēž J.Jaunsudrabiņš un Natālija( Vācijā)
3.attēls:Lilija un Vilis (Vācijā)1962.g.
Topošā rakstnieka un mākslinieka Jāņa Jaunsudrabiņa un viņa sievas Līzas ģimenē Rīgā, Popova ielas pagrabstāvā 1902. gada 23.aprīlī piedzima meita Lilija. Sadzīves apstākļi bija ļoti pieticīgi, bet bērns bija gaidīts un mīlēts, saukts ģimenē mīļvārdā Liluciņš, viņai arī veltīta dzeja.
Lilija mācījās Olava komercskolā un Zeltmata Latvju dramatiskajos kursos, bet tad ģimenē sākās grūti laiki, jo 1920. gadā nomira māte Līza. Tēvs ļoti ātri pārveda mājās pamāti Elizabeti Balodi, ar kuru Lilijai bija grūti saprasties. Viņa devās darba gaitās uz Liepājas teātri, kur bija ļoti nodarbināta aktrise, spēlēja vadošās lomas. Te arī uzplauka viņas pirmā mīlestība pret aktieri Jāni Šābertu, bet tai nebija nākotnes, jo viņš bija precējies. Jāņa sieva par romānu uzzināja un, leģenda stāsta, ka iespējams tādēļ ir gājusi bojā jūrā. Situācija nav patīkama un Lilija sāk strādāt Ceļojošajā teātrī. Darbs ir saistīts ar pārbraucieniem dažādos laikapstākļos un izrādēm aukstās telpās, sasaldēšanos, kas vēlāk liktenīgi atsaucas uz viņas veselību.
Kad tēvs ar pamāti 1927. gadā dodas ceļojumā uz Itāliju, Kapri salu, Lilija brauc līdz un tur iepazīstas ar savu nākamo vīru, vācu literātu Vili Štepleru (Villi Stöppler). Viņi sāk dzīvot Vācijā, bet vēlāk atgriežas Latvijā un Vilis iemācās latviešu valodu, tulko J.Jaunsudrabiņa darbus vāciski.
Divus gadus Lilija atkal strādā Liepājas teātrī, bet 1939. gadā, kad uz dzimteni repatriējas baltvācieši, arī kopā ar vīru emigrē. 1944. gada 2. oktobrī Latvijā, Garkalnē, vācu armijai atkāpjoties, visiem iedzīvotājiem vienas stundas laikā mājas jāpamet. Lilijas tēvs - J.Jaunsudrabiņš nolemj doties uz Vāciju, jo palikšana dzimtenē nav droša. Tur viņš arī vēlāk tiekas ar meitu un znotu.
Lilijas ģimenē sākas problēmas, jo veselības dēļ viņai nevar būt bērni, bet vīrs Vilis tos ļoti vēlas. Kaut arī Lilijai tas ir smags trieciens, viņi vienojas par laulības šķiršanu, bet tomēr paliek draugi. Vilis apprecas ar vācieti Ursulu un viņiem ir 8 bērni, kuriem visiem tiek doti latviski vārdi: Ilze, Lilija, Daina, Ilga, Dagnija, Jānis, Uldis, Arvīds. Lilija dzīvo Viļa mājās un palīdz saimniecībā, kas emocionāli pavisam nav viegli. Lilijai pēc autoavārijas, ko izraisa Viļa ātrā braukšana, veselība vēl pasliktinās. No skaistās aktrises Lilija pārvēršas par dzīves un problēmu nomāktu sievieti.
Lilija aiziet mūžībā 1969. gadā, bet 1997. gadā kopā viņas, tēva J.Jaunsudrabiņa, viņa sievas Natālijas pīšļi tiek pārapbēdīti Latvijā, Neretas Ķišku kapos, kur jau guļ J.Jaunsudrabiņa vecvecāki un onkulis.
Godinot Liliju Jaunsudrabiņu viņas 120. dzimšanas dienā, tikšanās laikā visi interesenti varēs iepazīties ne tikai ar Lilijas dzīvesstāstu, bet J.Jaunsudrabiņa daiļrades mantojumu un piemiņas istabā iekārtoto ekspozīciju.