Pagājis pirmais mēnesis, kopš dzīvojam saskaņā ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu.
Valdības un Saeimas iecere, veidojot jaunos novadus, bija radīt spēcīgākas pašvaldības, kuras kvalitatīvāk spētu īstenot savas funkcijas un sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem. Tomēr ir jāapzinās, ka vēl daudz darāmā, lai Latvijas iedzīvotāji šīs pozitīvās pārmaiņas sajustu. Tāpēc Valsts kontrole liks lietā savas gados uzkrātās zināšanas par labo praksi un trūkumiem pašvaldību darbā, lai reformas ieviešanu atbalstītu un lai tā nepaliktu tikai kā novada nosaukuma maiņa dzīvesvietas adresē.
Galvenais atbalsta instruments sekmīgākai pašvaldību reformas īstenošanai ir Valsts kontroles revīzijas. Jau 2020. gadā veicām revīziju, kuras ietvaros vērtējām pašvaldību informācijas tehnoloģiju sistēmas un izaicinājumus, ar kādiem nāksies saskarties, tās integrējot. Šobrīd norit revīzija par pašvaldību personāla politiku, noslēdzoties administratīvi teritoriālajai reformai. Vēl šogad uzsāksim revīziju, kurā tiks vērtēta reformas ietvaros īstenotā pašvaldību institūciju reorganizācijas procesa un izmaksu atbilstība tiesību aktiem, labas pārvaldības principiem un lietderība. Ropažu novada pašvaldība ir viena no izlases pašvaldībām, kurā norit revīzija.
Papildu atbalsta materiāls jaunajām pašvaldībām ir Pašvaldību rokasgrāmata, kurā Valsts kontroles revidenti apkopojuši praksi par piecām būtiskākajām jomām, ar kurām saskarsies visas jaunās pašvaldības, īstenojot procesus, kuri izriet no pašvaldību reformas. Tās ir attīstības plānošana un budžeta sagatavošana, institucionālā struktūra, iekšējās kontroles sistēmas, maksas pakalpojumi un kapitālsabiedrību pārvaldība. Rokasgrāmatā identificēti galvenie šo jomu problēmjautājumi, ar kuriem Valsts kontrole saskārusies, veicot revīzijas pašvaldībās, ieteikumi situācijas uzlabošanai un pieejamie atbalsta resursi. Vēl šogad plānojam papildināt rokasgrāmatu ar sadaļu par sociālo jomu.
Katra Valsts kontroles veiktā revīzija nav tikai revīzija noteiktās izlases pašvaldībās. Rūpējamies, lai revīzijās konstatētie trūkumi un labie piemēri kļūst par darba materiālu arī to pašvaldību amatpersonām, kuras neiekļuva revīzijas izlasē. Tādējādi pēc revīzijām vadām seminārus pašvaldību mācību centrā, atbilstoši revīzijas pieejai sagatavojam pašvērtējuma anketas, ar kuru palīdzību citas pašvaldības var uzlabot savu darbību jau bez Valsts kontroles tiešas iesaistes.
Nupat veiktā pašvaldību reforma, tās sekmīga ieviešana tuvākajos mēnešos un iecerēto mērķu sasniegšana nākotnē nav tikai pašvaldību, bet visas valsts liels izaicinājums. No tās izdošanās lielā mērā atkarīgas reģionu attīstības sekmes un ātrums. Tāpēc Valsts kontroles redzeslokā ir arī plašāka revīzija par reformas ieviešanas gaitu, pašvaldību darbībām reformas īstenošanā, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu resoru lomu reformas sekmīgas ieviešanas veicināšanā.
Tāpat kā iepriekš aicinām iedzīvotājus pašvaldībās rakstīt Valsts kontrolei, ja, jūsu ieskatā, reformas ietekmē pašvaldības pakalpojumu pieejamība vai kvalitāte ir nevis uzlabojusies, bet pasliktinājusies. Gaidīsim arī pozitīvus vērojumus par reformas iespaidu uz jūsu ikdienu.
Informācijas avots: https://www.lrvk.gov.lv/lv