Vangažnieces Ingas Lījvakas intervijas atbildes
Dzimtā vieta
Cēsis
Mīļākā krāsa
Oranža
Mīļākais gadalaiks
Vasara
Mīļākie ziedi
Frēzijas
Iesaka izlasīt grāmatu
Aivars Kļavis - triloģija “Ceļš uz nezināmo zemi”
1.Izglītība
Pamatizglītību ieguvu Valmieras 5. vidusskolā, tad devos mācīties par mājsaimnieci uz Jāņmuižas lauksaimniecības skolu, kur ieguvu arī pavāra 5. kategoriju. Esmu mācījusies arī Latgales Amatniecības Meistaru skolā, kur apguvu daudzveidīgu rokdarbu darināšanas prasmes. Augstāko izglītību – bakalaura un maģistra grādu ieguvu Rēzeknes Augstskolā, kur studēju pedagoģiju.
2.Mīļākie mācību priekšmeti, kāpēc?
Skolā man sirdij tīkamāks bija Sports un Mājturība, jo ļoti patika dažādas sportiskās aktivitātes, bet rokdarbi bija tuvi jau kopš bērnības.
3.Par ko jūs bērnībā sapņojāt kļūt?
Spilgtu nākamās profesijas sapņu man nebija, bet zināju, ka savu darbošanos vēlos saistīt ar rokdarbiem. Šobrīd, atceroties savu bērnu dienu rotaļu darbības, jāsecina, ka spilgti iezīmējās arī skolotājas profesija.
4. Kādas rokdarbu tehnikas jūs esat mācījusies? Kuras jums ir mīļākās rokdarbu tehnikas, kāpēc?
Esmu mācījusies un pašmācības ceļā apguvusi ļoti daudzas rokdarbu tehnikas – adīšanu, mašīnadīšanu, tamborēšanu, mezglošanu, šūšanas tehnoloģiju, izšūšanas veidus (krāsaino darbu un balto - vienvirziena un divvirziena izvilkumu izšūšana, klājdūrienu, rišeljē, lentīšu izšūšana), tekstilapdruka, tekstilmozaīka, aušana stellēs un bez tām, celošana, tīklu siešana plus izšūšana tīklā, pērļošana.
Nevaru nosaukt mīļāko tehniku, jo man patīk mainība. Ja esmu kaut ko uzadījusi, tad noteikti vēlēšos kaut ko tamborēt, bet pēc tam aust utt.
5.Kas jūs iedvesmo radīt jaunus darbus?
Mani iedvesmo dabas krāsu toņi gadalaikos, mainīgās un krāsu toņiem bagātās debesis, iedvesmo plaukstošā pavasara krāšņums. Lai rastos idejas un enerģija jauniem darbiem, man svarīga ir atpūta, laiks, kad varu apmeklēt kādu rokdarbu vai mākslinieku izstādes, gadatirgus, kur bieži vien arī smeļos iedvesmu. Arī radošie un aktīvie cilvēki, ar ko sadarbojos, man ir kā dzinējspēks, kas mudina darboties.
6. Ar kādiem izaicinājumiem, grūtībām saskaras rokdarbnieki?
Mans lielākais izaicinājums ir laika trūkums manai sirdslietai – rokdarbu darināšanai un radošo ideju īstenošanai. Viss laiks, bieži vien arī brīvais laiks, un lielākā enerģija, daļa no sevis tiek veltīta ikdienas darbam skolā, strādājot par dizains un tehnoloģijas un vizuālās mākslas skolotāju. Visbiežāk savas idejas nododu skolēniem un kopīgiem spēkiem eksperimentējam, darinām izstrādājumus gan stundās, gan pulciņā, radām darbus konkursiem.
7. Vai jums ir domubiedri, ar kuriem pārrunājiet sava darba rezultātu?
Par svarīgu domubiedri un arī cīņubiedri uzskatu Ivetu Gabrāni no Baltinavas, jo kopā ar viņu ir ļoti daudz radīts un piedzīvots. Esam kopīgi darbojušās Baltinavas novada muzeja pasākumos “Satiec savu meistaru!”, vadot meistarklases. Viens no vērienīgākajiem veikumiem (2017.g. – 2018.g.) ir kopdarbs Ziemeļlatgales tautastērpu darināšanā mazajiem kolektīva “Balvu vilciņš” dejotājiem, kur es audu kreklu audumu un izšuvu kreklu uzpleču rakstus. Jaunajos tērpos mazie dejotāji piedalījās XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos, kā arī tautastērpu skatē. Ar Ivetu ir vairākkārtīgi būts Senajā klētī uz rakstaino cimdu adīšanas meistarklasēm un vēl un vēl.
Otrs man svarīgs domubiedrs ir kolēģe Ingūna Linde, jo viņa ir iedvesmotāja gan darba gaitās, gan ikdienas dzīvē, ar viņu tiek pārrunāti darba rezultāti, sapņots par ideālo Pasauli.
Ļoti vērtīgus padomus un atziņas par rokdarbu pasauli saņemu no mūsu izcilās rakstaino cimdu adītājas un tautas daiļamata meistares Ilzes Kopmanes.
8. Kā rokdarbniekiem klājas modernajā laikmetā, kad vērtības mainās digitālajā pasaulē? Vai jums ir kāds sapnis, ko rokdarbu pasaulē gribētu vēl iemācīties apgūt?
Rokdarbu darināšana, modernais laikmets un digitālā pasaule ir tēmas, kas tiek apspriestas gandrīz katrā tikšanās reizē ar domubiedriem. Tā ir cīņa starp ar rokām darināto izstrādājumu un ar mašīnām, iekārtām radīto izstrādājumu par laiku, kvalitāti, iespējām, personiskumu. Dažādas tehnoloģijas un risinājumi rada iespējas izstrādājumus darināt ātrāk, maksā nedaudz lētāk, kas noteikti apmierina lielu patērētāju daļu. Es labprāt iepazīstu modernā laikmeta un digitālās pasaules piedāvātās iespējas rokdarbu darināšanā, tomēr svarīgāka, sirdij tuvāka un kā nozīmīga vērtība ir rokdarbu darināšanas prasme, kas apgūta no mammas, vecmāmiņas. Katra rokdarba radīšana ir kā mazas pasaulītes radīšana, kurā ir ieliktas domas, sirds siltums, enerģija un mīlestība. Man ir svarīgi turpināt saglabāt mūsu nacionālās nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, kā, piemēram, rakstaino cimdu adīšana. Vienmēr esmu gatava mācīties un apgūt kādu jaunu tehniku vai tehniskos paņēmienus, pilnveidot esošās zināšanas un prasmes.
Bieži vien svarīgāks par izstrādājumu ir pats process, ko tas dod cilvēkam, kad darina rokdarbu – nomierina vai palīdz nedomāt par dienas darbu nebūšanām. Svarīgi saprast, cik daudz pozitīvu lietu rokdarbu tehniku apgūšanas un pirkstiņu kustināšanas process attīsta mūsu bērniem, skolēniem un cik ļoti viņiem tas ir nepieciešams īpaši šajā digitālajā pasaulē.
9.Vai, jūsuprāt, ar rokdarbu radīšanu Latvijā var veidot labu karjeru?
Es domāju, ka var, bet tikai retais. Tas atkarīgs no paša cilvēka, jo tas var izdoties tikai ļoti uzņēmīgiem, garā spēcīgiem, enerģiskiem, radošiem un izdomas bagātiem cilvēkiem.
10.Vai esat piedalījusies kādā projektā saistībā ar rokdarbiem?
Nozīmīgākie projekti, kuros esmu piedalījusies ir Balvu novada muzeja projektā “Ziemeļlatgales strīpainie brunči”, kura laikā uzaudu savus tautastērpa brunčus. Piedalījos e-twinning sadarbības projektā “Mani pirmie zābaciņi”, kurā adīju zīdaiņu zābaciņus, kas tika ziedoti Madonas Dzemdību nodaļai.
11.Vai jūsu darbi ir redzami izstādēs/ gadatirgos utt.?
Ar saviem darbiem, praktiski, neesmu organizējusi izstādes, jo gandrīz viss, ko darinu, ir ar mērķi iepriecināt tuvu, man nozīmīgu cilvēku – uzdāvināt otram.
Esmu piedalījusies izstādēs, kurās bija vērojami gan mani, gan manu skolnieču darināti darbi bija Madonas novada Barkavas pagasta Stalīdzānu bibliotēkā, Madonas novada Praulienas pagasta Saikavas bibliotēkā un Madonas novada bibliotēkā 2021. gadā projekta “Mani pirmie zābaciņi” ietvaros.
Doma par tirdziņiem arvien biežāk “ielavās” manā prātā, kas varētu būt kā jauns piedzīvojums.
12.Novēlējums iedzīvotājiem Ziemassvētkos.
Lai Ziemassvētku miers, gaisma un mīlestība mājo Jūsu sirdīs un dod Jums spēku ikdienas gaitās. Ziemassvētku dienās dalīsimies sirds siltumā ar tiem, kuriem ikdienā mīlestības segas trūkst. Novēlu visiem gaišus, miera un saticības pilnus Ziemassvētkus!
Vēlam veiksmi Ingai piepildīt savas radošās idejas!
