Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Ropažu novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Projekts “Greenways of Latvia” (“Latvijas Zaļie ceļi”) Nr. III-069 tiek īstenots pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.
Maija beigās Ropažu novada pašvaldība kopā ar Vidzemes Tūrisma asociāciju, Balvu, Gulbenes novada pašvaldību pārstāvjiem, sadarbības partneriem no Cēsu novada un uzņēmējiem no Suntažu stacijas devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Īriju, lai iepazītu Īrijas Zaļo ceļu pieredzi un pārņemtu labās prakses piemērus projektam Nr. III-069 "Popularizēt Latvijas Zaļos ceļus Rīgas, Vidzemes un Latgales reģionos" (akronīms: Latvijas Zaļie ceļi).
23.maijā, pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki ar tiešo lidojumu no Rīgas devās uz Dublinu. Katrs brauciena dalībnieks lidmašīnā varēja iepazīties ar Air Baltic Outlook izdevumu, kurā iepriekšējos gados bijušas publikācijas, kas saistītas ar Zaļajiem ceļiem. Dublinas lidostā grupu sagaidīja šoferis Eddie, kurš pavadīja grupu visas dienas, atbalstīja, sniedza padomus un papildināja ikdienas pārbraucienus ar stāstījumu par Īrijas kultūru un ceļā sastaptajām apskates vietām un objektiem.
Pirmās dienas Zaļo ceļu velomaršruts Waterford – Dungarvan ir daļa no Eiropas velobraucēju garo distanču maršruta Atlantijas krasta ceļš (Atlantic Coast route-Eurovelo 1), kas ved caur Norvēģiju, Lielbritāniju, Īriju, Franciju, Spāniju un Portugāli. Īrijas Zaļā ceļa Waterford posms ir 46 km garš un tika izveidots pēc Waterford mēra iniciatīvas, lai attīstītu uzņēmējdarbību un tūrismu reģionā, vienojoties ar lauksaimniekiem un kaimiņu pašvaldībām trīs gadu laikā. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu kopējās investīcijas sasniedz 15 miljonus eiro. Waterford Greenway tika atklāts 2017. gadā un šobrīd tajā ir iekļauti 11 tilti, 3 viadukti un tas ved caur 400 m garo Ballyvoyle tuneli. Velobraucienam tika iznomāti vietējā tūrisma uzņēmēja elektrovelosipēdi, kurus ir iespējams iznomāt Waterford pilsētā un nodot uzņēmējam posma vidusdaļā vai posma noslēgumā. Ierodoties galapunktā Dungarvan pilsētā uzreiz bija pamanāma velosipēdu nomas ēka, kur grupa nodeva velosipēdus. Uzņēmējam pieder vairāk kā 300 velosipēdu un vidēji dienā tiek iznomāti ap 60 vienībām. Ievērojams bija tas, ka pirmos 12 km paralēli Zaļā ceļa veloceļam atradās dzelzceļa sliedes un barjeras starp šīm sliedēm un veloceļu nebija uzstādītas. Tas nenobiedēja velobraucējus un pievēršot uzmanību norāžu un brīdinājuma zīmēm, viegli tika sasniegta pirmā atpūtas pauze Kilmeadan stacijā. Stacijā atrodas tūristu iemīļotā tvaika lokomotīva, kas piedāvā braucienus līdz Waterford pilsētai. Arī pusdienu pauze bija Zaļo ceļu tematikā ar Couch House Cofee oriģinālajiem ēdienu nosaukumiem. Velobrauciena laikā varēja aplūkot ne tikai skaistas ainavas, bet arī senas apskates vietas. Pa ceļam bija nelielas atpūtas vietas un kafejnīcas, kas lielākā daļa ierīkotas bijušajās dzelzceļa stacijās vai pieturās. Posmā ir uzstādīti vairāki tūrisma plūsmas skaitītāji, barjeras un norādes zīmes, kā arī cietais asfalta ceļa segums. No šīs dienas grupai visvairāk palicis atmiņā Ballyvoyle tunelis un Kilmacthomas viadukts.
Otrā diena sākās pēc pārbrauciena no Dungarvan uz Rathkeale pilsētiņu, kur dalībnieki tikās ar Zaļā ceļa entuziastiem, Liam Omahony un Mike Macdomhnaill, kuri pastāstīja par savu brīvprātīgā darba pieredzi un Limerick Zaļā ceļa posma atjaunošanu kopš 1991. gada gada. Šeit dzelzceļš, līdzīgi kā daudzviet Latvijā, tika slēgts 1970. gados. Tikai pēc 2017. gada, kad Limerick pilsētā norisinājās starptautiskā Zaļo ceļu konference un labāko Eiropas Zaļo ceļu apbalvošanas pasākums, pašvaldības uzsāka esošo posmu attīstības plānošanu. Pēdējos gados ir atjaunots un atkal pieejams Barnaghan tunelis, kā arī, iesaistoties abām pašvaldībām un piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, 28 km garais posms šobrīd ir pilnībā noasfaltēts, nožogots no apkārtējām lauksaimnieku saimniecībām.Ik pēc 3 km uzstādīti tūrisma plūsmas skaitītāji, kā arī ierīkotas atpūtas vietas ar informācijas stendiem un norādes zīmēm. Ieplānotais velobrauciens sākās Barnagh Viewing Point, kur velosipēdu nomu piedāvāja viens no pirmajiem šī posma velosipēdu nomas uzņēmējiem Jim Barett. Šajā jomā viņš darbojas jau 12 gadus un pats personīgi sagaidīja velobraucējus arī ceļa beigās Abbeyfeale. Uz nākamās dienas sākumpunktu no Abbeyfeale uz Westportas pilsētiņu grupa tika vesta pa N69 ceļu gar krasta līniju. Pārbraucienam līdz Limerick pilsētai kā gids brauca arī Liam Omahony un turpināja dalīties savās zināšanās un pieredzē par interesantākajiem tūrisma objektiem un Zaļajiem ceļiem.
Pieredzes apmaiņas brauciena visgarākais un gaidītākais Zaļo ceļu posms Īrijā bija Great Western greenway, kas piesaista ap 250 000 apmeklētāju gadā. Tas ir populārākais Zaļo ceļu posms Īrijā un saņēmis vairākus Tūrisma un Eiropas Zaļo ceļu apbalvojumus. Rīta agrumā, Westport pilsētā pie vietējā velo tūrisma uzņēmēja tika iznomāti elektrovelosipēdi un dalībnieki devās ceļā uz Achill. Novēršot velosipēdu nelielās tehniskās problēmas, mehāniķis velobraucējus pavadīja lielāko daļu posma līdz Achill pilsētai, iepazīstinot ar elektrovelosipēdu nomas darbības specifiku. Tā kā Zaļā ceļa posms tika nodots velobraucējiem 2011. gadā, brauciena laikā tika novēroti nelieli atjaunošanas darbi, kas būtiski neietekmēja pārvietošanos. Šis posms no iepriekšējiem atšķīrās galvenokārt ar to, ka pirmie 16 km veda paralēli lielceļam N59 Westport-Newport, kas tika vairākkārt šķērsots. Iemesls tam ir tas, ka šis ceļa posms tika atjaunots uz bijušās dzelzceļa līnijas, veloceļu novirzot blakus tam. Sākot no Newport pilsētas, ceļš virzījās jau pa veco dzelzceļu, cauri daudzviet aizsargājamajām dabas teritorijām un lauksaimnieku īpašumiem, kas norobežoti ar barjerām un žogiem. Iebraucot Achill, kas bija brauciena galamērķis, varēja redzēt, ka kājāmgājējiem un velobraucējiem infrastruktūra turpina attīstīties un tuvākajā laikā tiks pabeigta arī koka tiltiņu izbūve vairāku km garumā. Posms ir intensīvi apmeklēts, sakārtots un marķēts, kā arī viegli izbraucams. Šis skaistais, elpu aizraujošais Zaļais ceļš vijās gar dabisko okeāna līci, aiznesot velobraucēju pasakainā piedzīvojumā ar mainīgajiem dabas skatiem, pāri plašajiem laukiem, kalnu pakājēm, ziedošajām rododendru pļavām un viļņojošo okeāna piekrasti.
Trīs dienas kopīgi nobraucot aptuveni 130 km ar velosipēdiem, projektā iesaistīto pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji ne tikai lieliski saliedējās ikdienas pārbraucienos, bet arī velobraucienu galamērķa pilsētiņās iepazina vietējo kultūru un tūrisma apskates objektus. Brauciena dalībnieki ar prieku atzina, ka šīs kopīgi pavadītās dienas paver iespēju ne tikai profesionālajai pilnveidei, bet arī radošām darbībām turpmākajā ikdienā.
Tika iepazīts katrs maršruta kilometrs, novēroti posma uzturēšanai nepieciešamie darbi, kopīgi pārrunāti Zaļo ceļu seguma veidi, apmales, norobežojumi, barjeras, brīdinājumu un norāžu zīmju dažādība. Pārrunātās idejas, problēmas un to risinājumi, kā arī iespējas, kā šos infrastruktūras elementus kā labās prakses piemērus pārņemt Latvijas Zaļajiem ceļiem, iedvesmoja turpmākajiem darbiem.
