Pēc administratīvi teritoriālās reformas reorganizētā Ropažu novada Bāriņtiesa savu darbu uzsāka 2021.gada 1.novembrī. Tika apvienota Stopiņu pagasta bāriņtiesa, Ropažu pagasta bāriņtiesa, Garkalnes pagasta bāriņtiesa un Vangažu pilsētas bāriņtiesa, kas tika atdalīta no Inčukalna novada bāriņtiesas. Šobrīd Bāriņtiesā strādā 15 darbinieki, kuru atbildība un funkcijas ir iedalītas pa pagastiem tā, lai visiem novada iedzīvotājiem būtu sasniedzami bāriņtiesas pakalpojumi. Primāri bāriņtiesa nodrošina bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.
Jauns izaicinājums bāriņtiesai bija darbs ar Ukrainas bērniem un civiliedzīvotājiem, kas tika vērtēti un iecelti par ārkārtas aizbildņiem. Ņemot vērā pasaules ģeopolitisko situāciju Ropažu novada Bāriņtiesa saskarās ar jauniem izaicinājumiem darbā ar nepilngadīgajiem patvēruma meklētajiem, kuru skaits šobrīd pieaug katru mēnesi. Ja 2022.gadā Bāriņtiesa strādāja ar 17 jauniešiem bez pieaugušo pavadības, kas prasīja patvērumu, tad 2023.gadā šādu jauniešu skaits jau ir sasniedzis 32. Pārsvarā jaunieši ir vecumā no 15 līdz 17 gadiem, no dažādām Āfrikas valstīm.
Valstis (nepilngadīgie bēgļi un patvēruma meklētāji 2023. gadā):
- Sīrijas Arābu Republika -7
- Ēģiptes Arābu Republika -1
- Bangladešas Tautas Republika- 1
- Komoru Savienība-1
- Kongo Demokrātiskā Republika -6
- Kamerūna -2
- Irānas Islāma Republika- 3
- Afganistānas Islāma Republika-2
- Burgundijas Republika- 2
- Mali Republika-2
- Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika-1
- Gvinejas Republika- 3
- Somālijas Republika -1
Lai arī jaunieši ierodas Latvijā bez piemērota apģērba un citām sadzīvei nepieciešamām lietām, tomēr, liekākais izaicinājums ir saziņa. Bieži vien jauniešiem ir nelielas angļu valodas zināšanas, bet pārsvarā pārvalda franču valodu, vai kādu no Semītu valodas atvasinājumiem. Darbs ar šiem jauniešiem nozīmē būt klāt visos procesos, kas saistīti ar Patvēruma izskatīšanas procedūru, kā arī nodrošināt primārās vajadzības – apģērbs, veselība, ēdiens, izglītība. Lai arī normatīvie akti to nenosaka, bet tieši Bāriņtiesas darbinieki ir tie, kas uztur nemitīgu kontaktu ar šiem jauniešiem, ir kā “mammas,” kas seko līdzi un palīdz risināt arī pavisam ikdienišķus jautājumus.
Latvija līdz šim ir bijusi kā tranzītvalsts un lielākā daļa dodas tālāk labākas dzīves meklējumos uz Vāciju, Franciju, tomēr, pēdējā laikā novērojama tendence, ka jaunieši izvēlas palikt Latvijā. Bāriņtiesas darbinieki šajā laikā aktīvi strādā ar 10 jauniešiem. Astoņi jaunieši uzturas PMC “Mucenieki”, vienam izdevies atrast audžuģimeni, bet divi jaunieši uzturas Aizturēto ārzemnieku centrā, jo tiek skaidrota viņu identitāte. Arī šādos gadījumos Bāriņtiesas darbinieki ir klātesoši un dodas uz centru, savu iespēju robežās seko līdzi procesiem. Kā piemēru var minēt jauniešu reliģiskās vajadzības, jo ir nācies doties uz mošeju (kopienu), lai sagādātu Korānu un dotu iespēju jauniešiem lūgties ramadāna laikā. Diviem jauniešiem, ar aktīvu Bāriņtiesas līdzdalību, šajā gadā izdevās apvienoties ar ģimeni, brāli, kurš dzīvo Vācijā, un tieši Bāriņtiesas darbinieks bija tas, kā to nosaka likums, devās uz Vāciju, lai nodotu bērnus radiniekam. Šajā gadā ir nācies saskarties arī ar cilvēktridzniecības upuriem - meitenes, kas uzturējušās Baltkrievijā, dzīvojušas slēgtās teritorijās ar citām līdzīgām meitenēm, un kad kļuvušas grūtas, izstumtas uz Latvijas robežu, pierobežu. Ir būts klāt, kad meitene no Kongosavu māti iepazīstina ar savu jaundzimušo zīdaini. Nepilngadīgā jauniete lūdza Bāriņtiesu būt klāt, jo baidījās par mammas reakciju (šis stāsts bija ar laimīgām beigām). Stāstu ir daudz, katrs no tiem ir savādāks un dažkārt sirdi plosošs. Lai arī jaunieši dodas tālāk un bieži neatklāj savus īstos nodomus, mēs priecājamies, kad saņemam ziņu - “hello mam, I’le alredy left I follow my friends”- arī tas ir apliecinājums, ka darbs nav veikts veltīgi un jaunietis ir novērtējis Bāriņtiesas iesaisti un rūpes, nevis vienkārši aizbēdzis, bet izjutis atbildību un vēlmi to pateikt.
Ropažu novada Bārintiesa 2023.gada 1.novembrī saņēma pateicības rakstu par ilglaicīgu sadarbību nepilngadīgo patvēruma meklētāju tiesību lietās no Latvijas cilvēktiesību centra. Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) ir 1993. gadā dibināta neatkarīga nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar integrācijas (minoritāšu tiesības un iecietības veicināšana), diskriminācijas un naida noziegumu novēršanas, patvēruma, migrācijas un pamatbrīvību (pulcēšanās, vārda brīvība, u.c.) jautājumiem, kā arī cilvēktiesību jautājumiem slēgtajās iestādēs (cietumi, policija, imigrantu aizturēšanas vietas). LCC Kopš 2003. gada darbojas kā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras nacionālais atbalsta punkts, bet kopš 2006. gada ir Starptautiskā tīkla pret kibernaidu (INACH) loceklir.
Latvijā tikai dažas pašvaldības saskaras ar jautājumiem, kas saistīti ar Patvēruma meklētājiem, viena no tām ir Ropažu novada pašvaldība, jo Bāriņtiesas darbības teritorijā atrodas Patvēruma meklētāju centrs „Mucenieki”, un Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Mucenieki’. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem darbs ar nepilngadīgajiem bez pavadības piekrīt Ropažu novada Bāriņtiesai.