No 13. līdz 15. februārim Ropažu novada pašvaldības, Patvērumu meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” un Futbola kluba “Valor” pārstāvji viesojās Norvēģijā, Elverum pilsētas pašvaldībā, lai satiktos projekta “Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos” noslēdzošajā konferencē, apkopojot iegūtās zināšanas un praktisko pusi darbā ar patvēruma meklētāju un bēgļu statusu ieguvušo cittautiešu integrāciju vietējā kopienā.
Ropažu novada sadarbības pilsētas Elverum pieredze integrācijas jautājumos ir vērtīgs pamats, ko Latvijai pārņemt. Noslēguma konferencē tika prezentētas aktivitātes un pasākumi, kas paveikti gada laikā projekta ietvaros, attēlota Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru (Mucenieku un Liepnas) realitāte uzņemšanas un izmitināšanas jautājumos, kā arī prezentēta veiksmīgā prakse integrācijas veicināšanai caur sportu – jo īpaši futbola nodarbībām. Konferencē piedalījās Norvēģijas Sarkanā krusta pārstāvji, futbola kluba “Elverum Football” spēlētājs no Latvijas, treneris un Elverum pašvaldības pārstāve bēgļu jautājumos.
Delegācija viesojās Norvēģijas kultūras mantojuma centrā – brīvdabas muzejā un muzeju kompleksā, apskatot ceļotāju tautas romu dzīvi un iepazīstoties ar dažādiem bēgļu dzīves stāstiem no visas pasaules, tādējādi gūstot uztveres pieredzi un iepazīšanos ar vēstures aspektiem kā sabiedrību veidojošo faktoru. Integrācija vietējā kopienā Elverum pilsētā notiek ļoti lielā mērā caur sportu, iesaistot treniņos un pasākumos ne tikai bērnus un jauniešus, bet arī to vecākus kā trenerus un kā brīvprātīgos. Šis tiek uzskatīts par vienu no visspēcīgākajiem paņēmieniem cittautiešu integrācijai. Latvijas delegācijai tika dota iespēja ieskatīties ne tikai futbola, bet arī handbola spēles aizkulisēs, kā arī vērot handbola maču, kas ir populārākais sporta veids Norvēģijā.
Šis bija otrais un noslēdzošais mācību komandējums uz Norvēģiju, projekta “Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos” ietvaros, kas paredz pārņemt pieredzi darbā ar patvēruma meklētājiem vietējā kopienā, koncentrējoties uz konsultācijām par integrācijas veicināšanu caur kultūru un sportu. Labās prakses tiks apkopotas rokasgrāmatā, kuras izdošana un prezentācija plānota 2024.gada 27. martā, un tā tiks nodota tālākajam darbam gan organizācijām, kas nodarbojas ar bēgļu un patvēruma meklētāju iesaisti Latvijā. Tāpat tā tiks dublēta arī angļu valodā, pielāgota citzemju pārstāvjiem, kuri apmetušies Latvijā.
Vizītes laikā tika apliecināta sākotnējā atziņa, ka Norvēģijas integrācijas politikas pieredze ir būtiski atšķirīga, salīdzinot ar Latvijas valsts pieeju šai tēmai. Harmoniskai iebraucēju integrācijai labā prakse ir intensīva valodas, kultūras, sociālo prasmju un citu vērtību apguve atsevišķā programmā, tiklīdz iegūts bēgļa statuss. Tas ir veids, kas palīdz pēcāk veiksmīgi turpināt darba gaitas, izglītoties augstākā līmenī, līdz ar ko, veiksmīgi integrēties vietējā sabiedrībā. Vietējās sabiedrības izglītošana, diskriminācijas kliedēšanai, arīdzan iet roku rokā. Latvijā šādi – politiska mēroga jautājumi novirzāmi Valsts institūciju atbildībā.
Projekta ietvaros, līdz 2024. gada marta beigām vēl norisināsies peldēšanas nodarbības pieaugušiem un jauniešiem, radošās darbnīcas “Iepazīsti Latviju Eiropā!” un Mamanet treniņi sievietēm. Kā arī 25.martā plānots Rokasgrāmatas prezentācijas un projekta noslēguma pasākums.
Darba komandējumā devās Ropažu novada pašvaldības Projektu vadītājas Līga Mekša, Agnese Bērziņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Mihailova, dienas centru vadītāja Anita Antone, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Patvēruma meklētāju izmitināšanas nodaļas “Mucenieki” vadītājs Nauris Bērziņš, Palīdzības sniegšanas eksperts Andrejs Račkovs, Futbola kluba “Valor” treneri Dāvids Čudars, Renārs Šķesters Kambals un Rauls Kviesītis. Komandējuma izdevumi tiek segti no projekta “Ar integrāciju saistīti pasākumi Muceniekos” (Nr. LV-LOCALDEV-0007) budžeta līdzekļiem. Projekts tiek īstenots programmā “Vietējās attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.
