Sešas Lielā Baltezera salas jeb dabas liegums “Lielā Baltezera salas” atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000. Diemžēl Liepu salā un pārējās salās jūraskraukļu Phalacrocorax carbo dēļ bojā iet dabas vērtības, bet ezera piekrastē esošo māju iedzīvotāji regulāri sūdzas par putnu radīto troksni. Lai nezaudētu dabas lieguma izveidošanas dabas vērtības, samazinātu jūraskraukļu radīto traucējumu arī iedzīvotājiem, konsultējoties ar ornitologu, Ādažu un Ropažu pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm, Dabas aizsardzības pārvalde ļauj no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam veikt jūraskraukļu regulāru traucēšanu vai iegūšanu ne vairāk par 20 jūraskraukļiem. Neveicot šīs darbības šajā pavasarī, nav iespējams saglabāt Natura 2000 teritorijas dabas vērtības, kuru aizsardzībai tā izveidota.
Sākotnēji kormorāni, kas ligzdas vij koku zaros, apdzīvoja Mazo salu, taču līdz ar to populācijas pieaugumu šajā vietā, uz salas bojā gāja koki un tā kļuva ligzdošanai nepiemērota. Koku bojāeju izraisa putnu ekskrementi, kas satur daudz fosfora un slāpekļa. Pēc Mazās salas “iznīcināšanas” kormorāni pārcēlās uz Liepu salu. Ornitologs kormorānu kolonijas lielumu Baltezerā aplēš ~100 ligzdu. Šāda izmēra kolonija, kas koncentrējas vienā vietā, samērā tuvā nākotnē varot iznīcināt salas meža veģetāciju, kā to rāda Mazās salas piemērs. Diemžēl eksperti novēro, ka arī Liepu salā augi iet bojā. Proti, lakstaugu stāvā konstatētas laukumveida platības, kur tipiskās meža zemsedzes vairs nav, tāpat daļa ligzdu koku (priedes un liepas) ir ar skrajiem vainagiem, kas norāda uz to stāvokļa pasliktināšanos. Ornitologs arī norāda, ka kolonijas traucēšana, tai skaitā ligzdošanas laikā, palīdzētu novērst kolonijas nodarīto kaitējumu uz Lielā Baltezera salas esošajie biotopiem
Jūraskraukļi apdzīvo aizvien jaunus salas kokus, radot risku, ka tiks iznīcinātas dabas liegumā esošās dabas vērtības – Eiropas Savienības (ES) nozīmes meža biotops 9010* Veci vai dabiski boreāli meži un 9080* Staignāju meži, kā arī niedru lija un ūdrs. Liepu salā visā tās meža teritorijā ir reģistrēts ES nozīmes Latvijā prioritāri aizsargājamais biotops 9020* Veci jaukti platlapju meži, bet ezera akvatorijā ES nozīmes aizsargājamais biotops 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju, taču Ropažu salā reģistrēti mērķa biotopi. Liepu salas kokos ir reģistrēta arī īpaši aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas – lapkoku praulgrauža Osmoderma barnabita (eremita), dzīvotne. Lapkoku praulgrauzis ir visvairāk aizsargātā bezmugurkaulnieku suga pasaulē. Tā izzušana galvenokārt saistāma ar piemērotu dzīvotņu izzušanu, tieši biotopu fragmentācija izraisa populāciju skaitlisku samazināšanos. Citās salās šobrīd nav fiksēti ES nozīmes biotopi, kamēr vienā salā kokaudze gājusi bojā pēdējo gadu laikā jūraskraukļu darbības dēļ.
Jūraskraukļu populācijas gan Latvijā, gan Eiropā kopumā šobrīd ir stabilas un tām nedraud izzušana. Latvijā kopumā ir novērtēti 2 634 – 3 106 ligzdojoši pāri, kas ir stabila populācija īstermiņā, savukārt ilgtermiņa populācijas tendence ir pieaugoša. Tādēļ jūraskraukļu ieguve un traucēšana, lai aizsargātu faunu un floru, ir pieļaujama.
Kormorāns jeb jūras krauklis Phalacrocorax carbo Latvijā ir ierasts ligzdotājs, kas plaši savairojies. Ornitologiem ir zināma arī ilggadīga masveida kolonija uz Lielā Baltezera Liepu salas. Uzturoties kādā vietā ilglaicīgi un lielā skaitā, kormorāni izēd tuvumā esošās ūdenstilpes zivis, bet to apmešanās vietā putnu izdalīto skābju dēļ iet bojā apkārtnes koki. Lielā Baltezera salas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, dabas liegums, Natura 2000 teritorija, līdz ar to lēmumiem par dabas vērtību un kormorānu kolonijas atrašanos tajās ir jābūt rūpīgi izsvērtiem.
Kormorāni ir melni, liela izmēra putni, to ķermenis var nedaudz pārsniegt vienu metru, bet spārnu plētums pat 120-160 cm. Putniem raksturīgs dzeltens plankums pazodē, salīdzinoši gara aste un riesta laikā arī balti laukumi uz augšstilbiem. No zariem un ūdensaugiem vīto ligzdu tie veido uz klintīm vai kokiem jūras, ezeru vai upju krastos, bet barojas jūrā, upēs, grīvās un nesmādē arī saldūdeņos mītošās sugas. Barības meklējumos, putni spēj ienirt dziļi ūdenī pat uz 30 sekundēm un atšķirībā no vairuma putnu spēj grozīt acis medījuma izsekošanas laikā.
Vēsturiski kormorāns ir Latvijas faunas pārstāvis, kas līdzīgi kā citur Eiropā senāk ticis iznīcināts. Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām jūras krauklis Latvijas teritorijā bija reti sastopams, taču no tā laika skaits strauji pieaudzis un šobrīd pārsniedz 3 000 indivīdus. Tie ir izveidojuši vismaz 20 ligzdošanas kolonijas lielajos ezeros, tostarp lielajos piekrastes un citos ezeros, kā arī šo ezeru apkārtnē.