Svinot leģendārā latviešu fotogrāfa Gunāra Bindes 90. jubileju, no 2024. gada 21. septembra līdz 2025. gada 19. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) ciklā “Paaudze” norisināsies viņa personālizstāde “BINDE 100–10”.
Gunārs Binde (1933) savas 67 gadus ilgās fotokarjeras laikā guvis gan vietēju, gan starptautisku atzinību, par darbiem izpelnoties desmitiem godalgu ārvalstu fotomākslas salonos. Izstāde “BINDE 100–10” atspoguļo mākslinieka ceļu uz un cauri šiem panākumiem, veidojot metaforisku dienasgrāmatu par nozīmīgākajiem notikumiem, tēmām un cilvēkiem. Ekspozīcijas vizuālo piedzīvojumu caurvij Bindes personiskās refleksijas par redzamo kā tekstuālā, tā audiālā formātā.
Atskatoties uz mākslinieka pirmsākumiem, svarīgu lomu spēlējis tēva lēmums pieteikt Gunāru Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, lai mācītos elektrotehniķa arodu. Tas pavēra fotomākslinieka ceļu mūža garai mīlestībai pret gaismu, kas sākumā viņu aizveda uz teātri. Tieši tur Binde kā gaismotājs apguva gaismas mākslu, kā pats min topošajā grāmatā, kļūstot par “gaismas meistaru”. Teātris saveda Gunāru Bindi kopā ar inscenējumu fotogrāfijas radīšanas biedru, mākslinieku un scenogrāfu Arnoldu Plaudi, bet gandrīz 30 gadus vēlāk – ar mūzu un sievu Tatjanu, ar ko kopā apmānīja gravitāti sērijā “Lidojums” (1992).
Teātrī Binde izkopa smalko gaismēnu principu rokrakstu, kļūstot atpazīstams galvenokārt ar savām melnbaltajām fotogrāfijām, no kurām īpašu ievērību guvušas akta žanra fotogrāfijas. Neatkarīgi no žanra, krāsas vai tēmas Bindem fotogrāfiju par mākslu padara mākslas tēla radīšana. Autors uzsver: “Attēlā ne vienmēr ir tēls. Tēls ir tas, kas tevi ietekmē, padara dullu, tu reibsti, pārdzīvo. Tas ir vispārinājums, kas attiecas uz kaut ko būtisku, to nevar konkretizēt.”
Sākot ar 20. gadsimta 60. gadu beigām, Baltijas fotogrāfiem bija raksturīgi stilistiski spēlēties ar poētiski romantisku atmosfēru, veidojot simboliskus tēlus, pārnestu nozīmju un iekšējās emociju pasaules analoģijas. Tās Binde pētījis pašportretu sērijās. Savstarpējo attiecību problemātika daudzpusīgi atspoguļota plašajā, bet, kā autors uzsver, vēl nepabeigtajā ciklā “Vīrietis un Sieviete”. Savukārt slavenajā Eduarda Smiļģa portretā (1965) mākslinieks centās panākt veca cilvēka mūža nogales traģiskumu.
Pagājušā gadsimta fotoattēlu viens no būtiskākajiem tapšanas momentiem risinājās fotolaboratorijā – izstādē bagātīgi pārstāvētas sarežģītu eksperimentu ceļā veidotas kompozīcijas, atklājot dažādas unikālas tehnikas, kā arī analogās fotogrāfijas attīstīšanas procesā radītos brīnumus un nejaušības.
Izstādē “BINDE 100–10” nekad neredzētais mijas ar sen aizmirsto; estētisko pieredzi paspilgtina pārdomāta scenogrāfija un speciāli komponēts muzikālais pavadījums, kas ataino mākslinieka nebeidzamo radošumu un sniedz skatītājam iespēju tajā uz mirkli pakavēties.
Līdz ar izstādi klajā nāk līdz šim apjomīgākā Gunāra Bindes foto grāmata, kas satur meistara daiļrades galveno tēmu apkopojumu un izceļ notikumus, stāstus un cilvēkus, ar kuriem mijās viņa mākslinieciskie ceļi.
Par mākslinieku
Gunārs Binde, latviešu fotomākslas klasiķis, dzimis 1933. gada 27. decembrī Alūksnes novadā, Bejā. 1957. gadā ieguvis tehniķa-elektriķa specialitāti Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā. 1957. gadā pašmācības ceļā sācis apgūt fotografēšanu, bet jau 1959. gadā Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzejā notika pirmā personālizstāde. 1964. gadā kļuvis par fotokluba “Rīga” biedru. No 1959. līdz 1963. gadam strādājis par gaismotāju Valmieras teātrī un Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātrī Rīgā. Strādājis arī par pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā no 1964. līdz 1975. gadam.
1965. gadā par Eduarda Smiļģa fotoportretu Gunāram Bindem piešķīra zelta medaļu 29. Starptautiskajā fotomākslas fotosalonā (XXIX Salón Internacional de Arte Fotográfico) Buenosairesā, Argentīnā. 1967. gadā par fotogrāfiju “Akts” mākslinieks apbalvots ar Grand Prix Prinča Alberta I 25. starptautiskajā salonā (XXVe salon international Albert 1er) Šarlruā, Beļģijā. Šie darbi, kā arī 1964. gada “Siena”, kopā dažādās valstīs izpelnījušies 32 apbalvojumus. Daudzas citas autora fotogrāfijas ārzemēs ieguvušas vairāk nekā 25 apbalvojumus.
Kopš 1959. gada Gunārs Binde piedalījies vairāk nekā 200 personālās un grupu izstādēs Latvijā un ārpus tās, gūstot ievērojamu starptautisku atzinību. 2009. gadā par izcilu radošā mūža devumu Latvijas fotomākslā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē saņēmis visaugstāko Latvijas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. 2023. gadā pēc Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciatīvas saņēmis Cildinājuma rakstu par ilggadēju ieguldījumu Latvijas valsts labā.