Zaķumuižas senioru kopa skumst un izsaka līdzjūtību piederīgajiem, Silvijai Lietuvietei mūžībā aizejot.
4. novembrī plkst. 8:30 no Zaķumuižas centra būs nodrošināts autobuss uz izvadīšanu Gulbenes novada Tirzas pagasta Kancēna kapos plkst. 12.00.
Silvijai Lietuvietei mūžībā aizejot...
(22.08.1934-28.10.2023)Vējainā, bet siltā un saulainā dienā Silvijas Lietuvietes dzīves ceļš kā dūmu vērpete no mājas skursteņa aizvijās debesīs. Viens radošs, bagātīgs, savu zemi un tās cilvēkus mīlošs mūžs noslēdza savas gaitas uz zemes, lai turpinātu dzīvot savu piederīgo, tuvinieku, draugu, kolēģu un daudzu, daudzu līdzbiedru atmiņās.
Silvijas mūžs pagāja Rīgā un Ropažu novada Zaķumuižā, kaut gan viņa pati vienmēr atcerējās savu dzimto Galgauskas pagastu, kurā pavadīta bērnība līdz pat Latvijai traģiskā 1949.gada izsūtīšanai. Viņai paveicās – lai gan iekļauta deportējamo personu sarakstā, tomēr kaimiņu brīdinātai, Silvijai izdevās paglābties un savu turpmāko darba mūžu saistīt ar Rīgu un tās kultūras dzīvi. Esot Tramvaju un trolejbusu parka (TTP) kultūras nama vadītājai vairāk nekā divdesmit gadu garumā, viņa bija kultūras dzīves centrā, sagaidot TTT basketbolistes ar kārtējo uzvaru kausiem, piedaloties dziesmu un deju svētku norisēs, tiekoties ar māksliniekiem, rakstniekiem, aktieriem un mūziķiem. Teju leģendāri bija viņas organizētie pasākumi pie “Kalēja kalvē”. Līdztekus oficiālajam kultūras darbinieka amata nosaukumam, kas iegūts augstākajā mācību iestādē toreizējā Ļeņingradā, Silvijas sirds aicinājums bija rīkot un organizēt radošus pasākumus un tikšanās, pulcējot dažāda vecuma cilvēkus un radot viņos prieku, gandarījumu, jaunu zināšanu apguvi un patīkamu kopā būšanu. Silvijas patīkamo rūpju lokā bija gan pazīstami kultūras un sporta jomu pārstāvji, mediķi un politiķi, gan vienkārši interesenti, kurus piesaistīja Silvijas dzīvesprieks, radošā enerģijā un visos laikos klātesošā, klusāk vai skaļāk paustā dzimtenes mīlestība; viņa bija Latvijas patriote tās visdziļākajā un pilnīgākajā nozīmē.
Būtisku sava radošā mūža daļu Silvija veltīja Ropažu novadam, aktīvi iesaistoties tā kultūras dzīves bagātināšanā. Ar pateicību un mīlestību ropažnieki atceras Zaķumuižas Senioru kopas organizētos pasākumus – Latvijas un novada dienas, atceres un latvisko tradīciju svētkus, tematiskās tikšanās un diskusijas, ekskursijas, koncertu un teātru apmeklējumus, kuru sirds un dvēsele bija tieši Silvija ar savu neizsīkstošo enerģiju, dzīvesprieku un vienmēr aktuālajām un interesantajām idejām.
Par Silvijas Lietuvietes aiziešanu skumst dēls, mazbērni un mazmazbērni, kā arī visi tie, kuri Silviju pazina, cienīja un mīlēja.
Ar patiesu mīlestību, dēls Vilnis Lietuvietis.