Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, turpinot reģionālo vizīšu ciklu, 2.augustā apmeklēs Ropažu bibliotēku, lai ar iestādes vadību pārrunātu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aktualitātes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes jomā, tostarp pašvaldību reformas kontekstā. Tāpat paredzēts informēt interesentus par ministrijas izstrādātajām atbalsta programmām iedzīvotājiem fosilā kurināmā nomaiņai mājsaimniecībās, gatavojoties gaidāmajai apkures sezonai.
Ministrija sadarbībā ar Latvijas Vides investīciju fonda (LVIF) pārstāvjiem turpina informēt sabiedrību par iedzīvotājiem pieejamajiem atbalsta instrumentiem atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās. Programma paredz atbalsu fosilā kurināmā (piemēram, dabasgāzes, dīzeļdegvielas, akmeņogļu) iekārtu nomaiņai pret jaunām atjaunojamos energoresursus izmantojošām iekārtām (biomasas granulu katli, siltumsūkņi, saules kolektori) vai pieslēgšanos centralizētai siltumapgādes sistēmai, kā arī elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (saules paneļi, vēja ģeneratori) mājsaimniecības pašpatēriņa vajadzībām.
VARAM ir izstrādājusi šo atbalsta programmu iedzīvotājiem pieaugušo energoresursu cenu samazināšanai un to kompensēšanai. Šis lēmums ir arī solis uz priekšu mūsu enerģētiskās neatkarības veicināšanā, kas ir īpaši svarīgi, reaģējot uz Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā. Tas ļaus mums kāpināt atjaunojamo energoresursu jaudas un sniegs iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu, lai ilgtermiņā samazinātu rēķinus par elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu. Līdz šim programmas ietvaros atbalstīti vairāk nekā 1000 projekti visā Latvijas teritorijā.
Tāpat, kā ziņots iepriekš, plānots paplašināt teritoriālo VPVKAC pieejamību līdz katram pagastam un pilsētai, tostarp bibliotēkās, lai iedzīvotājam būtu iespēja atbilstoši aprīkotās telpās ar apmācītu darbinieku palīdzību vai patstāvīgi pieteikt visus valsts un pašvaldības pakalpojumus. Centru tīkla attīstībai VARAM atvēlējusi 6 milj. EUR, kas ļaus ne vien vairot centru sasniedzamību, bet arī celt piedāvāto pakalpojumu kvalitāti.
Vizītes ietvaros paredzēts arī pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar pasākumiem, lai uzlabotu pašvaldību spējas pielāgoties un sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu potenciālo apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī infrastruktūrai. VARAM vadībā apstiprināts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam, un tajā noteikti pielāgošanās risinājumi dažādiem ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem. Tā, piemēram, plānā ir noteikta virkne īstenojamu aktivitāšu, tostarp bezmaksas brīvpiekļuves krānu nodrošināšana publiskās vietās, krastu stiprināšanas darbi piekrastēs un apstādījumu, kas rada noēnojumu, veidošana pilsētvidē.
Pamatojoties uz novērojumu datiem, ministrija akcentē, ka temperatūra pēdējo gadu laikā ir ievērojami cēlusies un klimata pārmaiņu ietekmē karstuma viļņi un ekstremāli laikapstākļi Latvijā kļūst par arvien biežāk izplatītu parādību. Laikapstākļi, kas kādreiz skaitījās neraksturīgi Latvijas teritorijai, pakāpeniski var kļūt par normu. Tā, piemēram, tāpat kā Eiropā, arī Latvijā 2021. gada vasara bija siltākā novērojumu vēsturē, turklāt tas bija devītais gads pēc kārtas, kas siltāks par normu.