Tā, nu, sanāca, ka savas dienas gaišo gājumu amatierteātris “Dille” ar K.Čapeka izrādi “Kā top izrāde” pavadīja Jaunpiebalgā tieši Jurģu dienā, proti, 23.aprīlī. Piebalga sagaidīja mūs ar brīnumaini skaistiem padebešiem un vēl neizkusušajiem sniega rakstiem Vidzemes augstienes pakājēs, ar Latvijā tik raksturīgajām viensētām, kur, gluži vai katrā pagalmā, gozējās izbērtās skaldītas malkas kaudzes, gaidīdamas pavasara vēju žāvēšanu, lai pēcāk, pagalei pie pagales piekļaujoties, skaisti tiktu rindotas malkas grēdās.
Autobusam, līgani ripojot pa ainavisko šoseju, ar meistarīgo šoferīti Imantu pie stūres, kādam ataust nostalģija pēc bērnības dzīves ainām laukos, citam domas par jaunajām mājām, kurp pavisam drīz doties, vēl citi klusi atkārto lomas, vēl cits iesnaužas pēc rīta darbiem – tā rāmi iebraucam Jaunpiebalgā, kuru sajūtās mēdz saukt arī par Ķenča zemi. Ar TĀDU Mīlestību tur mūs sagaida kultūras nama saimniece Egita un viņas kolēģe Una, arī ar tikko ceptu plātsmaizi, karstiem, gardumgardiem pīrādziņiem, rasolu un karstu kafiju. Pēc īsa atkalredzēšanās prieka mirkļa un saštellētām dekorācijām sākas mēģinājums, kas beidzas tikai pusstundu pirms izrādes.
Izrādi nospēlējām pilnai skatītāju zālei. Publika ir aktiera nozīmīgākais atbalsta punkts un, spriežot pēc skatītāju smiekliem, aplausiem, ziediem un tīkamās ņurdoņas, luga bija patikusi! Vienmēr taču ir gandarījums sniegt otram patīkamus mirkļus, ko, cerams, ”Dilles” kolektīvam izdevās atstāt Jaunpiebalgas skatītājiem.
Pēc izrādes mūs sagaidīja kāds jauks pārsteigums – mēs iepazināmies ar Jaunpiebalgas amatierteātra “Triksteri” kolektīvu un viņu režisori vitālo Ainu Damrozi! Tik silti acu skatieni, draudzīgi vārdi, gaumīgi joki un patīkama patērzēšana par kopēju lietu ir tikai sākums kādai draudzībai. Paldies Jums!
Jaunpiebalgas KN pagrabstāvs glabā vēl kādu pārsteigumu! Turp mūs aizveda un ar lepnumu iepazīstināja ar savu radošo novadnieku mākslas darbiem, kas tapuši aizgājušo divu gadu laikā – brīnišķīgas gleznas un lietišķās mākslas izstrādājumi. Ļoti skaisti – paldies!
Nevarēja nepamanīt lepnumu, ar kādu Egita Zariņa mums rādīja izstāžu zālē izveidoto novada tautisko rakstu stūrīti, kas ietver ekspozīciju, ko veido sienas dekors, masīvkoka galds un krēsli, kuros iestrādāti Jaunpiebalgas novada četru rakstu austi brunču fragmenti, kas iemājoti sienas dekorā un krēslu pamatnēs un atzveltnēs. Kā īpašu novada kultūrvēsturiskas nozīmes relikviju varējām apbrīnot arī dekora rāmi, veidotu no 100-gadīga koka, kurš savu mūžu izdzīvojis turpat Jaunpiebalgā. Tagad koka mūžā piedzīvoto varam sajust dekorā, draudzīgo siltumu – austajos rakstos, bet kopējo Mīlestību – Jaunpiebaldzēnos! Pateicamies par brīnišķīgo dienu Jaunpiebalgā!
Ir skaisti ciemos, bet vēl patīkamāk – ar prieku atgriezties mājās, kur vienmēr gaida mūs “Ulbrokas Pērle” ar vienmēr līdzās esošo vadītāju Vitu, paldies par atbalstu!