Latvijā Spānijas kailgliemežus pirmo reizi konstatēja 2008. gadā, kopš tā laika invazīvās sugas populācija ir krietni pieaugusi. Kā izrādījies Latvijas klimatiskie apstākļi, mērenas ziemas un lietainas vasaras ir ļoti labvēlīgas Spānijas kailgliemežu izdzīvošanai.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pēdējā gada laikā saņem regulārus dažādu Latvijas pašvaldību iedzīvotāju ziņojumus un sūdzības par Spānijas kailgliemezi. Gliemeži nereti tiek konstatēti lielā skaitā un tie nodara ievērojamus postījumus dārzu īpašniekiem.
Pēc (DAP) informācijas Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris ir izplatījies visā valstī un ir izstrādāts vienots Spānijas kailgliemeža apkarošanas plāns, jo to būtiski ierobežot un apkarot ir iespējams tikai darbojoties visiem kopā. Apkarošanas plāns ir pieejams šai saitē: https://www.daba.gov.lv/sites/daba/files/media_file/zin_p_siip_18_spanijas_kailgliemezis1.pdf.
Spānijas kailgliemeži ir lieli izmērā to izmērs garumā var sasniegt pat 10 un vairāk cm garumu. Gliemeža krāsa mēdz variēt no oranžas līdz brūnai. Spānijas kailgliemeži dzīvo vienu gadu. Slapjās un siltās vasarās viens Spānijas kailgliemezis var izdēt ~400 oliņas. Olu dēšana var sākties jūnija beigās un turpināties līdz pat decembrim, ja temperatūra nav pārāk zema. Spānijas kailgliemeži oliņas vislabāk dēj uz augsnes virskārtas vai 5-10cm dziļumā aizaugušās un nekoptās vietās, komposta kaudzēs, citās mitrās un noēnotās vietās.
Invazīvajām kailgliemežu sugām, it īpaši hibrīdiem, raksturīga lielāka auglība, ātrāka attīstība, labāka ekoloģiskā tolerance, izturība pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, maz dabisko ienaidnieku, paaugstinātas izplatīšanās spējas, lielāks uzvedības un fenotipiskais plastiskums salīdzinājumā ar vietējām un neinvazīvajām sugām.
Spānijas kailgliemeži ar savu ļoti straujo vairošanos un agresīvo izplatīšanos izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņemot teritoriju. Spānijas kailgliemeži ne vien apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību, bet arī rada ekonomiskus zaudējumus, ainavas izmaiņas un/ vai negatīvi ietekmē cilvēku veselību.
- Spānijas kailgliemeži jaunā (svešā) vidē, kļūst agresīvi – izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju.
- Spānijas kailgliemeži ne vien apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību, bet arī rada ekonomiskus zaudējumus, ainavas izmaiņas un/ vai negatīvi ietekmē cilvēku veselību.
- Latvijas dabā Spānijas kailgliemežiem praktiski nav dabīgo ienaidnieku - tie apdraud savvaļas augu sugas un visu dārzos augošo.
- Spānijas kailgliemeži pārnēsā dažādus patogēnus un slimības, piemēram, Escherichia coli,
- Spānijas kailgliemezis Latvijā nonācis cilvēka darbības ietekmē (augu stādi, augsnes un koksnes imports).
- Negatīvi ietekmē vietējās sugas un biotopus.
- Krustojas ar vietējām sugām.
- Pārnēsā dzīvnieku un augu slimību ierosinātājus.
- Ir nozīmīgs lauksaimniecības kaitēklis.
Spānijas kailgliemeža suga ir iekļauta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedriskā monitoringa programmā un ja savā dārzā un citviet sastopiet Spānijas kailgliemežus, lūgums ziņot par Spānijas kailgliemezi kā arī citām invazīvām sugām DAP interneta vietnē INVAZĪVO SUGU PĀRVALDNIEKS www.invazivs.lv vai mobilajā lietotnē ArcGIS Survey123. https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vietnē www.invazivs.lv apkopota informācija par invazīvajām sugām Latvijā, lai, ieraugot tās dabā, ikviens varētu šīs sugas atpazīt un ziņot dabas ekspertiem un zinātniekiem, ļaujot agrīni atklāt un apzināt “svešo” izplatību un plānot ierobežošanas pasākumus. Iesniegt ziņojumus var vietnē www.invazivs.lv, aizpildot īsu anketu un atzīmējot kartē atradnes vietu. Uzskaite kur var sastapt Spānijas kailgliemežus ir svarīga, jo tikai tā var konstatēt straujo izplatību.
Lūdzam ziņot par situācijām, kad gliemeži izplatās no nepļautām platībām pašvaldības policijai.
Kā cīnīties ar Spānijas kailgliemežiem?
DAP apkopotajā informācijā par cīņu ar invazīvo sugu ieteikti vairāki paņēmieni:
- Nolasīšana. Tā veicama agri no rīta vai vakarā, kad Spānijas kailgliemeži nāk ārā no slēptuvēm meklēt pārtiku. Arī pēc lietus Spānijas kailgliemeži iznāk no paslēptuvēm. "Guvums" vai nu mehāniski jāiznīcina, vai jāievieto slēgtos traukos ar sālsūdeni vai 1% vara sulfāta šķīdumu. Ievietošana sālsūdenī īpaši rekomendējama, sākot ar jūliju, lai novērstu oliņu attīstību. Lai atvieglotu nolasīšanu, teritorijā var izvietot gliemju paslēptuves vai pievilināšanas vietas. Kailgliemežu pievilināšanai var izmantot dažādus šķidrumus, piemēram, kaut ko saldu- alu, kvasu, kefīru vai rūgstošu ievārījumu.
- Indēšana. Lietojami gan izsmidzināmi, gan granulveida preparāti gliemežu indēšanai jeb limacīdi. Lietojot tos, jābūt īpaši piesardzīgiem un rūpīgi jāizlasa preparātu lietošanas nosacījumi, lai nekaitētu videi. Nav ieteicams lietot metaldehīdu saturošus preparātus, kas nav efektīvi pret Spānijas kailgliemezi.
- Lamatas. Veidojamas kailgliemežiem pieejamās vietās, vienuviet izvietojot gliemju pievilinātājvielas ar gliemjiem indīgām vielām. Piemēram, zemes virskārtas līmenī ierokot trauku ar alu un vārāmā sāls šķīdumu vai vienuviet izvietojot augu atliekas un limacīdus.
- Gliemežu olu iznīcināšana. Gliemji vairojas ar olām, kuras aktīvāk dēj no jūlija līdz septembrim. Olas tiek dētas mitrās un tumšās vietās, piemēram, augsnes spraugās, kā arī zem dažādiem priekšmetiem – akmeņiem, stādu podiem, dēļiem, dārza mēbelēm. Pārcilājot šādus priekšmetus vasaras beigās un iznīcinot atrastās olas, var samazināt gliemju skaitu, kas būs aktīvi nākamajā gadā.Spānijas kailgliemežu oliņas var iznīcināt regulāri rušinot dārza augsni, pļaujot zālienu, pārcilājot dārza mēbeles u.c.jo tā tiek iznīcinātas olu dēšanas un ziemošanas vietas.
Vairāk par gliemežu iznīcināšanu lūdzam skatīt šajā saitē: https://www.daba.gov.lv/lv/informativo-materialu-katalogs/spanijas-kailgliemezis-materialu-serija
- Ziņot par invazīvo dzīvnieku sugu atradnēm:
hhttps://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/
DAP info grafika par Spānijas kailgliemeža apkarošanu:
