…Es savu zemi turu riekšā, tur viss mans spēks un maigums iekšā un senču dainojošais gars…” Elza Stērste, “Pie dzimtās uguns” no dzejoļu krājuma “Saules koks”, 1971.
Rakstniece, tulkotāja, diplomāte un dzejnieku Elzas Stērstes un Edvarta Virzas mazmeita Anna Žīgure ar stāstu par sievietēm personībām Latvijas kultūras dzīvē 20. gadsimta sākumā – Elzu Stērsti un Elliju Forseli – Rozentāli, 18. marta pievakarē bibliotēkas lasītājus ieveda ar kultūru, sirds gudrību un mīlestību, piepildītā atmiņu pasaulē.
Anna Žīgure (1949) ir Elzas Stērstes (1885-1976) un Edvarta Virzas (1883-1940) mazmeita. Viņas māte Amarillis ir abu dzejnieku vienīgā meita. Pārskatot Dzimtas vēstures lappuses, ļāvāmies iztēlei par Latvijas pirmās neatkarības laika cilvēku dzīvēm un notikumiem. Sarunas dziļums un patiesums iedeva Latvijai kopumā un mums katram nozīmīgo personību klātesamības sajūtu. Elzas Stērstes izglītības ceļš ar patiesu degsmi un interesi ārpus Latvijas aizsākās ar klavieru studijām Pēterburgas konservatorijā pirms I Pasaules kara. Vēlāk Parīzē Sorbonnas Universitātē franču valoda, rakstnieki, kultūra un dzejnieks Šarls Bodlērs. Klasiskas izglītības minimums tā laika kultūras cilvēkam nozīmēja latīņu un vairāku svešvalodu zināšanas.
Liktenīgi, bet tieši interese par franču kultūru un literatūru kļuva par pamatu Elzas Stērstes izsūtīšanai uz Sibīriju 1951. gadā. Viņa atgriezās Latvijā ar salauztu veselību, bet tik un tā stipra un sistēmas nesalauzta. “Atmiņas kā sniegi irst, viss, kas ļauns, ir jāaizmirst” : Elzas Stērstes spēja nodzīvot garīgi piepildītu laiku ar lielu gaišumu un bez naida par pārciesto ir izteikta šajā vienkāršajā dzejas rindā.
Dzimtas fotogrāfiju slaidrāde stāstījumu padarīja vēl spilgtāku. Redzējām Kārli Skalbi, Jāzepu Vītolu, Annu Brigaderi un vēl daudzas nozīmīgas personības. Annas Žīgures atpazītas, tās ieguva reālus kultūras atmiņas un identitātes vaibstus. Katram bija iespēja aplūkot Elzas Stērstes ar rokām no bērza tāss Sibīrijā pīto groziņu un no parasta odu tīkla pagatavotu ar asaku izšūtām rozītēm rotātu kleitiņu. Īss filmas “Sods par sapni” fragments atgādināja Elzas Stērstes apcietinājuma gadus.
Vakara gaitā pieminējām vēl vienu personību 20. gadsimta Latvijas kultūrā. Mūzika, un precīzāk, somu dziedātājas Ellijas Forseles solokoncerta apmeklējums ienesa pārmaiņas Jaņa Rozentāla dzīvē. Stāstījums par mākslinieka sievu ieskicēja divu spēcīgu personību mīlestību un devumu Latvijas – Somijas kultūras sakaru stiprināšanā.
Ulbrokas bibliotēkā, sarunu cikla “Domātājs un darītājs” apmeklētājiem šis vakars, gluži tāpat kā katra kultūras projektu vadītājas Liegas Piešiņas vadīta tikšanās reize, bija īpašs – bagāts ar emocionāli piesātinātu informāciju un pozitīvu savstarpējo saskarsmi. Sarunas par būtisko mūs visus vieno kopīgās sajūtās. No tām negribas ātri šķirties, kaut pulkstenis rāda vēlu vakara stundu. Laiks kopā ar Annu Žīguri šajā reizē pagāja nemanot.
Anna Žīgure bibliotēkas viesu grāmatā atstāja sirsnīgu vēstījumu: “Elzas Stērstes 140. dzimšanas dienā – paldies par gara spēku, ko deva Jūsu sejas un acis”.
Ulbrokas bibliotēkas lasītājiem bija iespēja satikt, dzirdēt un ieklausīties tik visaptverošajā personiskajā Annas Žīgures kultūrvēstures un pieredzes stāstā. Viņas balss, stāja un cilvēciskā attieksme pierādīja mūsu Latvijas cildeno prātu patiesās vērtības, kas tik svarīgas un nozīmīgas arī šodienas cilvēkiem.
10. aprīlī, plkst.18.00 notiks nākamā cikla "Domātājs un darītājs" tikšanās ar Andreju Svilānu Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītāju, kurš profesionāli ir sadarbojies ar botāniskajiem dārziem visā pasaulē.
Tikšanās ciklā “Domātājs un darītājs ”. Stāsts par sievietēm personībām Latvijas kultūras dzīvē 20. gadsimta sākumā – Elza Stērste, Ellija Forsele – Rozentāle. Viesos rakstniece, tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure sarunā ar kultūras projektu vadītāju Liegu Piešiņu.