Šī gada 16. oktobrī Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 47. plenārsesijā ar vienbalsīgu balsojumu apstiprināts Monitoringa komitejas ziņojums par situāciju ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ievērošanu un ieviešanu Latvijā, tai skaitā pašvaldību autonomiju, finanšu un funkciju līdzvērtīgu sadalījumu, reformu ietekmi u.c.
Plenārsēdē Latvijas delegāciju pārstāv tās vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis un Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne.
Apstiprinātajā Monitoringa komitejas ziņojumā starptautiskie eksperti konstatējuši nepietiekamus pašvaldību patstāvīgos ienākumus no nodokļiem un nodevām, tādējādi secinot, ka Latvijā pašvaldībām trūkst finansējums pamatfunkciju izpildei. Tāpat, jaunu kompetenču īstenošanai pašvaldībām nav atbilstošu resursu. Turklāt jāakcentē pašvaldību nepārtrauktā atkarība no valsts finansējuma pašvaldību kompetenču īstenošanai, lielais mērķdotāciju īpatsvars un ierobežotā iespēja pašvaldībām izmantot pašu resursus, kas apdraud pašvaldību spēju efektīvi risināt vietējās prioritātes. Papildus finansējuma trūkumam un nepieciešamībai saskaņot vietējos izdevumus ar valsts budžeta prioritātēm, detalizētie noteikumi un centralizēti noteikti pakalpojumu standarti arvien vairāk noslogo pašvaldību resursus un ierobežo vietējo autonomiju.
Uzrunājot Kongresa pārstāvjus, G. Kaminiskis uzsvēra: “Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta visas Monitoringa ziņojumā norādītās rekomendācijas, tāpēc aicinās Latvijas valdību un Saeimu tās ieviest, tādējādi uzlabojot nacionālo likumdošanu un stiprinot pašvaldību demokrātiju. Īpaši svarīgs ir rekomendācijās paustais atbalsts pašvaldību kopējo ienākumu palielināšanai, atjaunojot taisnīgāku proporciju starp valsts un pašvaldību budžetiem, lai saglabātu un attīstītu pašvaldības pakalpojumu kvalitāti. Lai uzlabotu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, jānodrošina katrā pašvaldībā obligāto funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpilde vismaz minimālā apmērā. Tai pat laikā jāsaglabā pašvaldību motivācija veicināt uzņēmējdarbību un savu iedzīvotāju labklājību. To nevar sasniegt tikai pārdalot pašvaldību nodokļu ieņēmumus, bet arī valstij jāiesaistās ar līdzekļiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, tādejādi ļaujot attīstīties Rīgai un pārējām pašvaldībām, kuras iemaksā izlīdzināšanas fondā, vienlaicīgi nodrošinot līdzekļus pārējām pašvaldībām savu funkciju veikšanai tā, lai neciestu iedzīvotāji visā mūsu valsts teritorijā.”
Savukārt, V.Paulāne savā uzrunā pauda gandarījumu par Kongresa objektīvo vērtējumu Hartas izpildei Latvijā un cerību uz Latvijas valdības pozitīvu reakciju. “Salīdzinot ar iepriekšējiem novērojumiem, Latvijā ir pozitīvas iezīmes, piemēram, līdzdalības demokrātijas attīstība, atgriešanās pie pašvaldību viedokļu uzklausīšanas, salīdzinot ar 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas periodu. Diemžēl ir vairāku negatīvu tendenču attīstība, kā arī bažas, kas tika paustas 2020.gada ziņojumā, ir apstiprinājušās. Lai uzlabotu fiskālo decentralizāciju būtiski ir gan palielināt pašvaldību patstāvīgos nodokļu ieņēmumus atbilstoši obligāto funkciju apjomam, gan atteikties no pašvaldību pienākumu pārregulēšanas, gan atteikties no valstī vienotas sociālās politikas finansēšanas uz pašvaldību ieņēmumu rēķina”, tā V. Paulāne.
Monitoringa komitejas ziņojumā ietverts, ka ir jāmaina pašvaldību priekšsēdētāju atstādināšanas procedūra, uzticot lēmumu pieņemšanu ievēlētajām domēm, lai novērstu nesamērīgu iejaukšanos demokrātiski ievēlētu deputātu darbībā. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem lemt tiesības par robežu grozīšanu, pašvaldības referendumu likumā jānodrošina pilnvērtīgu Hartas 5.panta darbību, kas nosaka, ka nav atļauts izdarīt grozījumus pašvaldību teritoriju robežās, iepriekš nekonsultējoties ar attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem referenduma ceļā, kad tas ir atļauts ar likumu.
Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 47. plenārsesija Strasbūrā (Francija) notiek no šī gada 15. līdz 17. oktobrim.