Katram Latvijas rudenim kopš 1965.gada ir viena kopīga iezīme - Dzejas dienas… Tie ir svētki visiem dzejas mīļotājiem, kā arī iespēja iepazīt un ieiet dzejas pasaulē arī tiem, kuri no tās līdz šim dažādu iemeslu dēļ ir vairījušies.
Trīs gadus pēc kārtas pa Ropažu novada ceļiem ripoja Dzejas busiņš, kurš vizināja dzejas mīļotājus. Tā maršruts veda caur novada bibliotēkām, kurās notika tikšanās ar dažādiem radošiem cilvēkiem. Šie braucieni palīdzēja ne tikai satikt interesantus, sabiedrībā pazīstamus kultūras cilvēkus, bet arī iepazīt tuvāk jaunizveidotā novada bibliotēkas, kā arī paša novada ciematiņus. Katru gadu Dzejas busiņu organizēja kāda no bibliotēkām.
Šogad kārta braucienu plānot bija pienākusi Garkalnes pagasta abām bibliotēkām. Garkalnes bibliotekāri nolēma braucienam izvēlēties citu formātu - pa ceļu brauks Dzejas auto, kurš uz bibliotēkām aizvedīs Dzeju. Rezultātā 14. septembrī sanāca īsts Dzejas maratons – gandrīz 5 stundu laikā tika apceļotas 6 novada bibliotēkas. (Kā nekā šogad ir sporta olimpiāžu gads!)
Dzejas uzvedumam tapt palīdzēja radošā komanda – Toms Treinis, Elizabete Milta un Kristaps Kristers Ozols.
Elizabete un Kristaps ir Latvijas Kultūras akadēmijas 4.kursa studenti. Viņu uzdevums nebija viegls – braukt no vienas bibliotēkas uz otru bez īpaša laika “ieiet lomā” un uzstāties ar 20 minūšu garu dzejas uzvedumu, kuru bija jāatkārto 6 reizes. Īsts aktiermeistarības treniņš, kuru abi jaunieši spīdoši izturēja. Bija interesanti vērot klausītāju sejas. Sākumā visi gaidoši, nopietni. Bet pēc priekšnesuma tās pašas sejas silti smaidīja, acīs nodevīgs mirdzums. Dvēseles pārvērtības 20 minūšu laikā. Lūk, ko var izdarīt dzeja, mūzika un aktieru meistarība!
Toma Treiņa vārds noteikti nav svešs teātra mīļotājiem un Upesciema iedzīvotājiem. Toms ir mūsu novadnieks, dzimis, audzis, skolas gaitas uzsācis Upesciemā. Šobrīd viņš ir Valmieras teātra režisors. Toms ir arī aktieris. Viņam ir lomas “Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu”, “Lauva ziemā”, “Tēvs nakts”, “Jāzeps un viņa brāļi” u.c. Bet, protams, viņa lielākais darbu saraksts ir saistīts ar režisora darbu (diplomdarbs “Zilā”, “Latvieši”, “Kam no Vulfa kundzes bail?”, “Kur pazuda valsts?”, “Nākošpavasar” u.c.). Veidojis izrādes arī kaimiņos – Lietuvas teātros.
Un šoreiz viņš nāca talkā Upesciema Tautas bibliotēkai un Garkalnes bibliotēkai, veidojot Dzejas dienu maratonu.
Šo priekšnesumu noskatījos 6 reizes. Bet katrā reizē pamanīju kaut ko citu. Pārsteidza tas, ka, saliekot kopā dažādu mūsdienu latviešu autoru dzejoļus, var izveidot dialogu, sarunu par mīlestību. Reizēm gribējās smieties, reizēm pārņēma neliela sirds smeldze…
Pasākumu novērtēja arī mūsu novada bibliotekāri.
Sandra Andersone - ja pasākuma laikā vari dzīvi sekot visam līdz un pēc pasākuma dikti gribas uzzināt, kas tad tie bija par dzejniekiem, kuru dzejoļus lasīja, tad ir tikai viens vērtējums – ir trāpīts desmitniekā!!!
Šis bija profesionāli, ar sirdi un dvēseli veidots un izdzīvots dzejas uzvedums, kā dialogs starp 2 jauniešiem. Tik interesanta dzejoļu izvēle, tik interesanta saspēle! Man bija sajūta, ka pati to visu izdzīvoju kopā ar jaunajiem talantiem. Pat noskatoties 6 reizes, nebija garlaicīgi, bet gribējās, lai tas turpinās vēl un vēl... Paldies par skaisto, aizkustinošo piedzīvojumu režisoram Tomam Treinim un jaunajiem talantiem Elizabetei Miltai un Kristapam Kristeram Ozolam!
Daiga Brigmane - Dzeja skatienā, dzeja sirdī un dzeja asinsritē! Skaisti, izjusti un patiesi par mīlestību, par esību un divu jaunu cilvēku sastapšanos. Elizabete un Kristaps iejutās dzejas stāstā, kas klātesošos it kā starp citu, bet smalkjūtīgi un (sa)skanīgi ieveda lirikas telpā, ....tur apstājās laiks un mīlēti kļuvām mēs visi....
Nobeigumā varu droši teikt – zaudētāji ir visi tie, kuri neatnāca…