Malkas šķūnītī dzīvoja trīs brāļi – lapu grābeklis, siena grābeklis un zemes grābeklis….”
Tā sākās jūlija mēneša salasīšanās rīti Ulbrokas bibliotēkā. Brīnišķīgs stāsts Mirdzas Kerliņas grāmatā “Brāļi grābekļi”, kurā netrūka vārdi un teicieni, kurus šobrīd sarunvalodā nelieto tik daudz kā agrāk, piemēram, ‘mesties ar skubu’, ‘rauties vaiga sviedros’ vai ‘nagi niezēt niezēja’. To nozīmi atšķetinājām grāmatas lasīšanas gaitā. Dalībnieki no Ulbrokas PII Pienenīte apvienotajām grupām, kā arī Rīgas PII Dzilniņa un citi interesenti aktīvi piedalījās un pauda savu versiju par vārdu un teicienu nozīmi. Pēc grāmatas lasīšanas bija jāsakārto iedomāts un stilizēts darbarīku šķūnītis, sašķirojot grābekļus pa kategorijām – lapu grābekļi, zemes grābekļi un siena grābekļi. Brīžiem grābekļu veidi radīja apjukumu - izskatās pēc zemes grābekļa, bet tomēr izrādījās siena grābeklis… un kur vēl īpašie grābekļu veidi, ko izmanto pie konkrētu darbu veikšanas, piemēram, velēnu grābeklis, rožu grābeklis, zāliena gludināšanas grābeklis un protams, neiztikt arī bez kapu grābeklīša.
Bet ir vēl viens grābeklis, par kuru salasīšanās rītu dalībnieki uzzināja grāmatas lasīšanas laikā un kurš nemaz nav kā fizisks priekšmets, bet gan kā izdomāts tēls… un tas ir Gaisa grābeklis jeb kā ļaudis dēvē - Vējagrābslis, kaut gan pats viņš sevi labprāt dēvētu par Dzejnieku Sapņotāju. Ko ar tādu darīt?
Pasākuma laikā noskaidrojām, kādos darbos un nedarbos piedalās katrs no grābekļiem un, vai dalībnieki arī izmanto kādu no grābekļiem, lai palīdzētu mājiniekiem veikt dažādus saimnieciskus darbus.
Labāku atgriezenisko saiti par salasīšanās rītu dalībnieku domām un sajūtām nevar vēlēties, ja kādā dienā kāds no viņiem atnāk uz bibliotēku un lūdz iedot uz mājām izlasīt lasīto grāmatu vēlreiz. Un prieks par pasākuma dalībnieku atzinīgajiem un uzmundrinošajiem ierakstiem viesu grāmatā.
Uz tikšanos Ulbrokas bibliotēkas āra lasītavā arī 14. un 16. augustā. Salasīšanās rīts pirmsskolas vecuma bērniem un vecākiem. Lasīsim Ineses Zanderes dzejoļus bērniem un pieaugušajiem, kas atgādina, “ka bez putniem mūsu pasaule būtu daudz pelēkāka. Tāpat kā bez dzejas” (V. Ķerus).