21. augustā Ulbrokas bibliotēka piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta “EU4Dialogue: mazināt plaisas ar kultūras un izglītības palīdzību” (“EU4Dialogue: improving exchanges across the divide through education and culture”) rīkotajā aktivitātē ar mērķi uzlabot ES kā dialoga veicinātāja atpazīstamību konfliktu reģionos, veicinot konfliktu skarto reģionu iedzīvotāju iesaisti izglītības un kultūras aktivitātēs. Latvijas Nacionālās bibliotēkas aktivitāšu mērķis ir stiprināt bibliotēku kapacitāti projekta mērķa reģionos. Visu aktivitāšu pamatā ir bibliotēku kā kultūras apmaiņas telpu koncepts, vienuviet pulcējot gan profesionāļus, gan kopienas locekļus un nodrošinot pakalpojumus, kas iesaista visas sabiedrības grupas un attīsta to empātiju, virzoties uz konfliktu risināšanu. Caur izglītojošām programmām un Latvijas bibliotēku nozares speciālistu pieredzes nodošanu tiek nodrošināta bibliotekāru, studentu un kopienas locekļu profesionālo prasmju attīstība un veicināta sadarbības pieredze.
2024. gada augusta projekta aktivitāte - otrā vasaras skola. Tēma “Library as a community cultural space”. (Bibliotēka kā kopienas kultūras telpa). Latvijā mācību un pieredzes apmaiņā kopskaitā ieradušies divdesmit bibliotekāri no Armēnijas un Gruzijas. Šodienas darba kārtībā sarunas par vietējās kopienas kultūrvides izpēti, novadpētniecības darbu Ulbrokas un Salaspils bibliotēkās, viesu uzstāšanās laikā - Armēnijas vēsturiskās atmiņas un sabiedrības izglītošanas aktualitāte. Darba programmas moderatore Ulbrokas bibliotēkas kultūras projektu vadītāja Liega Piešiņa.
Projekta dalībnieki no minētajām valstīm dienu iesāka ar Ulbrokas bibliotēkas apskati un sarunu ar Ulbrokas bibliotēkas vadītāju Daigu Brigmani par bibliotēkas pētniecisko darbu ar kopienu un vietējās apkaimes un novada vēstures dokumentēšanas nepieciešamību, publicitātes iespējām un kultūras telpas kopumu īstenotajos projektos.
Dokumenta unikalitāte un zināšanu brīvība ir domāšanas veids un sajūta, kas atbilst bibliotēku dzīvesveidam un būs aktuāla arī nākotnē. Ir svarīga dokumenta un informācijas izguves iespēja, pieejamība un formu daudzveidība.
Lekciju sadaļā uzstāšanos uzsāka Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne ar stāstījumu par savas ģimenes pieredzi pārmaiņu laikos Latvijā. Uzstāšanās laikā lektore pievērsās novadpētniecības plānošanas, prioritāšu noteikšanas tēmai, kas cieši saistīta ar novadpētniecības krājuma iedzīvināšanu un sabiedrības iesaisti. Baiba Īvāne runāja par to, kā bibliotēkai uzturēt savu novadpētniecības krājumu (grāmatas, vietējo presi, neiespiestus materiālus) un veidot uzziņu krājumu jeb novadpētniecības sadaļas ierakstus, vienlaikus atspoguļojot Salaspils bibliotēkas vēstures faktus un apkopotos materiālus par pašu novadu, kas veidoti pēc Latvijas bibliotēku novadpētniecības darba vadlīnijām. Minēta arī virtuālā kolekcija “Pierīgas bibliotēku pirmssākumi”, kurā uzskaitīti arī Ulbrokas bibliotēkas svarīgākie vēstures fakti.
Vieslekcijā par pagātnes atceri un nākotnes izglītošanu, uzstājās Anna Kazarjana (Anna Kazaryan), Armēnijas genocīda muzeja darbiniece. Lektores stāstījumā atklājās Armēnijas vēsturisko robežu maiņas, armēņu masu slepkavības, nāves marši un piespiedu islamizācija Osmaņu impērijas ietvaros. Genocīda laikā vispirms iznīcināti vīrieši, pēc tam – inteliģence. Palikuši tikai sievietes, bērni un veci cilvēki, kuri arī izsūtīti uz Sīrijas tuksnesi. Šajos notikumos izdzīvojušie par to stāstījuši videoierakstos un rakstītajās liecībās. Genocīda noziegumi atainojas personīgos stāstos, fotogrāfijās un artefaktos. Muzeja bibliotēkas krājums aptver 47 000 vienības – vēsturisko literatūru un grāmatas par genocīdu kā armēņu, tā svešvalodās, retos izdevumus, upuru un aculiecinieku atmiņas.
Abas uzstāšanās atainoja bibliotēku nozīmību vēstures notikumu atcerē un katra klātesošā pārliecība ir izsakāma divos vārdos “atceramies un pieprasām!”. Izprotami un pašsaprotami, lai ikviens cienītu vēsturisko atmiņu, kultūru un valodu! Jo īpaši dienā, kad atcerēsimies Baltijas ceļa 35. gadadienu, kas norisinājās 1989.gada 23. augustā, kad aptuveni divi miljoni Baltijas iedzīvotāju sadevās rokās, rosinot nākamā gada 4.maijā pieņemt deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".
Noslēgumā viesiem tika dāvināti Ropažu novada pašvaldības sarūpēti suvenīri. Neizpalika savstarpēji draudzības un sirsnības apliecinājumi un laba vēlējumi turpmākajam darbam.
Jau mazliet citā noskaņā, bet saglabājot patiesības mirkli, piedāvājām ciemošanos un pusdienas “Krīvu sētā”. Saimnieces Džuljetas Āboliņas kara laika stāsts par mājām un Āboliņu dzimtu, projekta dalībniekus rosina jaunām sarunām un pārdomām par viensētas un stāstu kopumu, par izglītošanos un daudzveidību patiesības izvērtēšanā.
