Cienījamie novadnieki!
Administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidotajam Ropažu novadam ar administratīvo centru Ulbroka , kurā apvienoti Garkalnes, Ropažu, Stopiņu pagasti un Vangažu pilsēta, būtisks identitātes un atpazīstamības simbols ir ģerbonis. Saglabājot bijušos novada ģerboņus kā pagasta ģerboņus un esošo Vangažu pilsētas ģerboni, tika saglabāts katra bijušā novada un pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums un atpazīstamības un piederības simbols.
No 20.aprīļa Ropažu novads var lepoties ar jaunu ģerboni – skaistu, spilgtu, eleganti vienkāršu un latviskas identitātes piepildītu! Tagad mēs visi kopā esam vizuāli redzami kā skanīga, dzidra sudraba stīga, kas godam pārstāv Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam raksturīgo lepnumu, darbīgumu, čaklumu un dzīvesprieku!
Darbs pie mūsu novada jauna ģerboņa veidošanas sākās jau aizvadītā gada rudenī, kad vispirms aicinājām savas domas izteikt iedzīvotājus un tika sāktas sarunas ar heraldikas māksliniekiem, kuri varētu mums visiem kopējo pārlikt grafiskas zīmes veidolā. Daudzu saņemto ieteikumu ideja bija vienkārša – izmantot pa simbolam no katra pagasta un Vangažu pilsētas ģerboņa un apvienot tos vienā zīmējumā. Sarunās ar Heraldikas komisiju tapa skaidrs, ka iedzīvotāji domā līdzīgi visos jaunajos novados un šāds risinājums nozīmētu tikai atkārtot jau esošus heraldiskos simbolus. Tā kā novada triju pagastu un Vangažu pilsētas ģerboņi joprojām ir spēkā, Heraldikas komisijas eksperti mudināja mūs pieņemt izaicinājumu – meklēt jaunus simbolus, atklāt vēl neapzināto un radīt unikālu, līdz šim nebijušu ģerboni Ropažu novadam. Tapa vairākas skices, kurās mākslinieks Edgars Sims atainoja tikai mūsu novadā dzīvojošo zaļo vārnu, tikai mūspusē ziedošo dzegužkurpīti, kā arī stilizēja Livonijas hronikās atrodamās aptuvenās atsauces. Tomēr nācās secināt, ka arī šie tēli atainotu telpiski mazas teritorijas vai tikai vienam pagastam piederīgus elementus, ar kuriem būtu grūti identificēt visa novada kultūru un vēsturi. Secinājām, ka ģerboņa simbolu un zīmējuma meklējumi jāturpina citā līmenī: meklējot to kā ideju vai domas konceptu tajā, kas atrodas ārpus redzamā, sataustāmā un sajūtamā. Ropažu novads apvieno trīs pagastus un Vangažu pilsētu, katru ar ļoti spēcīgu, gadu desmitos veidotu identitātes un piederības izjūtu, kuru iedzīvotāji negrib zaudēt. Tāpēc nācās meklēt, kā atainot četras dažādas identitātes kā līdzvērtīgas, vienlīdz spēcīgas un neatkarīgas. Ar apziņu, ka simbolam vajadzētu būt tādam, kurā katrs var sevi ieraudzīt un tajā pašā laikā tieši ne uz vienu nenorādīt, dzima ideja par pinumu, kuru veido četri dzīpari, kas kopā vijumu padara stipru un nesaraujamu. Šā gada ziemā ideja bija pārtapusi zīmējumā, tāpēc tā apspriešanā vēlreiz aicinājām iesaistīties iedzīvotājus – gan tos, kas pieteikušies dalībai konsultatīvajās padomēs, gan novada kultūras centru pārstāvjus, lai attālināti tiktos ar Heraldikas komisijas māksliniekiem. Pīnes motīvs saņēma gan mākslinieku atzinību, gan arī iedzīvotāju kritiku, kā vizuāli atrādītu teritoriālās reformas rezultātu. Lai pārliecinātos, ka neesam palaiduši garām citas lieliskas idejas, mudinājām iedzīvotājus meklēt garām palaisto un vēl neapzināto, kuru pārlikt ģerboņa zīmējumā. Vairākas nedēļas apmainoties ar zīmējumiem un sparīgi diskutējot, arvien vairāk iesaistīto pauda atziņu, ka pīnes motīvs ir visatbilstošākais mūsu novada garam un raksturam. Paralēli notika diskusijas par šāda ģerboņa motīva krāsu kodiem – zelta pīne uz zila vairoga vai tomēr sudraba pīne uz sarkana vairoga? Tā kā lielāko visu iesaistīto atbalstu saņēma spilgts un redzams ģerboņa veidols, Ropažu novada dome ir apstiprinājusi tieši šo variantu – “kā skanīgs sudrabs, ar piederību Vidzemei!”.
Šobrīd ģerboni jau ir apstiprinājusi Heraldikas komisija, un tagad ģerboņa mape jāparaksta Valsts prezidentam un Kultūras ministrijai, kura to iekļaus Latvijas Ģerboņu reģistrā. Kad Ropažu novada ģerbonis tiks oficiāli izsludināts “Latvijas Vēstnesī”, to varēs lietot pilnā apmērā.
|
Vertikāli novietota sudraba pīne uz sarkana vairoga fona. Tā tiek simboliski apvienota gadsimtos krātā pieredze un piederība latviskās identitātes telpai ar mūsdienām raksturīgajām vērtībām – izaugsmi, attīstību un enerģiju, kuras ir svarīgas arī Ropažu novadam. Sarkanā krāsa simbolizē novada piederību Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam, kurā sarkanās krāsas tonalitātes dominē gan tautastērpu rakstos, gan etnogrāfijā un arī lietišķajā mākslā. Sarkanā krāsa tiek asociēta ar dzīvīgumu, enerģiju, dinamiku un sparīgumu. Sudraba krāsa tiek asociēta ar pieredzi, gudrību, nosvērtību, mieru un arī bagātību. Sudrabs apvieno gan atturīgumu, gan cēlmetāla izcilību. Latviskajā kultūrtelpā sudrabu saista arī ar skanīgumu, tīrību un cēlu, nesamākslotu eleganci. Pīni veido četri savstarpēji saausti sudraba dzīpari, kas simbolizē spēku un izturību, jo katrs nākamais ievītais pavediens pinuma izturību padara daudzkārt stiprāku. Pīnes raksts ataino mūsu novada teritoriju pagātni, tagadni un nākotni. Pagātnē mēs esam bijuši kopā un blakus, mūsu ceļi ir krustojušies gadsimtiem ilgi, un to simbolizē pīnes vijuma raksts. Pīne ataino arī šodienas vērtības: būt saliedētiem, mijiedarboties un strādāt kopā, lai mūsu novadu darītu stiprāku. Pīnes dzīparos ieausti arī nākotnes vērtību elementi – saglabāt savu unikalitāti cauri laikiem, neizšķīdināt mūsu lolotās identitātes, spēt būt blakus dažādībā un atbalstīt, lai cik atšķirīgi mēs arī būtu. Savukārt vertikālā kompozīcija šajā ģerboņa risinājumā ir izaugsmes un attīstības vektors, tā ir kā tiekšanās augšup pret debesīm un kā ceļš uz sapņu piepildījumu. Tas iespējams, ik dienas ieliekot savu sirdi, pieliekot savu roku un kopīgu darbu, lai pinumu turpinātu. LĒMUMS Ulbrokā |