Aprīlis tradicionāli ir atceres pasākumu mēnesis, kas veltīts dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera piemiņai. Šogad dzejnieka un atdzejotāja Pētera Brūvera 65. jubilejas divi pasākumi. Izstāde “Cik tu brīvs, tik dzīvs" ir iekārtota un līdz septembrim būs skatāma Ulbrokas bibliotēkas grāmatu vidē. Izstādes materiāls lieliski iekļaujas stāstā par dzejnieka piederību Stopiņu pagastam un līdzsvara meklējumiem radošajā dzīvē. Dzejnieka dzīves līnija no bērnības Stopiņu pagastā līdz pieaugšanai dzīves laikā - dzejnieks, atdzejotājs, valodnieks, fotogrāfs, gleznotājs, literārais konsultants un redaktors. Iekārtojuma un sajūtu ziņā ekspozīcija pietuvināta dzejnieka dzīves un darba vietai “Kalējos” vai meistardarbnīcas izjūtai. Savukārt bibliotēkas dzīvojamā istaba ir kā vienota lasāmistaba, zinot, ka šajās telpās ir arī Pētera Brūvera vārdā nosauktā lasītava.
Izstādes atklāšanas reizē portreta vizualizācijai izvēlējāmies autora dzejas tekstu no nepublicētā dzejoļa krājuma “Nevienas atbildes”, sarakstīts 1984. gadā.
galds, grāmata, stipra tēja un cigaretes:
tu mani uzgleznoji, bet tas neesmu es;
logs, puķupods, slīps lietus pret mūri;
nevis tu mani uzgleznoji, bet – manu būri.
Vārds mēles galā, satvirst, kā krellīte krīt;
Visu mūžu sevi pa lauskai, šķēpelei uzlasīt;
galds, burtnīca, stipra tēja, grafīta švirksts;
Aiz loga, šeit nē, tas kas no manis atlicis, mirkst.
Tieši meklētās atbildes mūs aizved pie dzīvības un brīvības apvienojuma. Kopskaitā sagatavots 21 QR kods, apvienotais teksta ierakstu garums turpat 50 minūtes, tajos tiek izstāstīts Pētera Brūvera dzīves stāsts un sniegtas vairākas atbildes - Kas tad ir dzejnieka biogrāfija? Kas ir tas, ko dzejnieks ir gribējis pateikt ar savu dzeju? Kāpēc viņš to dara? Kāpēc sāka rakstīt Dziesmu tekstus? Ar kādiem komponistiem ir sadarbojies? Un arī tas, ka autors nekad nav gribējis apcerēt savu biogrāfiju un norāda, ka dzīves stāsts nav interesantāks par poētiskiem tekstiem, “kas reizē ir gan mana profesija, gan Providences uzdevums” - Dieva spēks, kas uztur un vada cilvēka likteni.
Izstādē ir balss, skaņa, dažādu priekšmetu klātbūtne un simbolu klātesamība.
Uz izstādes materiāliem ir QR kodi, un, tos nolasot viedierīcē, vai drukātā tekstā var klausīties P. Brūvera dzeju, dziesmas ar autora vārdiem, kā arī interviju fragmentus, ko balss ierakstā ierunājis amatierteātra “Dille” aktieris Uldis Bērziņš. Dzirdama Ineses Zanderes vēstule par kopīgo vasaras kursu apmeklējumu Viļņā 1986. gadā, ar kuru aizsākās Brūvera gaitas lietuviešu dzejas atdzejošanā.
Izstādes atklāšanā ar savu klātbūtni mūs iepriecināja literatūrzinātniece, literatūrvēsturniece Līvija Volkova. Atmiņu stāstījumā uzzinām, ka Rīgas 49. vidusskolas 11. klases audzēkņiem tās nav zinības tikai par ķīmiju, bet gan iesaiste jauno muzejnieku pulciņā, uz kuru Pēteri aizved klasesbiedrs Māris Melngalvs. Top abu klasesbiedru fantastisks darbs par muzeja pamatlicēju Jāni Gresti, izveidojot fondu un raksturojot tikšanos ar vecās Grestes skolniecēm, kas pulcējās Rozentāla dzīvoklī Blaumaņa istabiņā.
Literatūras konference “Raksti un domraksti par Pētera Brūvera literatūras nozīmību” tika veltīta Pētera Brūvera literārā mantojuma rakstniecības vērtībām. Pētīt un sagatavot rakstus par Pētera Brūvera publicēto un nepublicēto literāro mantojumu, pievēršoties dažādiem autora daiļrades aspektiem, tika uzaicināti literatūrzinātnieki un vidusskolu izglītojamie.
Literatūrzinātnieku vidū pētnieki no LU literatūras, folkloras un mākslas institūta, LU Humanitāro zinātņu fakultātes, Rakstniecības un mūzikas muzeja. Ulbrokas bibliotēkas Pētera Brūvera vārdā nosauktās lasītavas publicēto un nepublicēto literārā mantojuma daļu pētīja literatūrzinātniece, filoloģijas doktore Ieva Kalniņa. Tēmas izklāstu par mītisko tēlu un mītiskā slāņa konstatēšanu Pētera Brūvera dzejas korpusā krājumā “Melnais strazds, sarkanie ķirši” apskatīja literatūrzinātnieks, zinātnisku un 
populārzinātnisku publikāciju autors Ingus Barovskis, Pētera Brūvera bērnu dzejas grāmatas un poētiskās valodas savdabībai pievērsās literatūrzinātniece, LZA akadēmiķe, LU profesore Janīna Kursīte.
Savukārt Ulbrokas vidusskolas 12. klašu jauniešu domraksti par “Dzejnieka līdzsvara meklējumiem radošajā dzīvē” tika izstrādāti, izpētot Pētera Brūvera novadpētniecības materiālu daļu Ulbrokas bibliotēkā, aprakstot daudzveidīgos daiļrades aspektus, kā arī piedaloties literārajā pastaigā, iepazīstot personības radošo dzīvi.
Sadarbojoties ar LNB Pakalpojuma departamenta vadītāju Andu Lamašu, Uzziņu informācijas centru un Uzziņu informācijas centra Informācijas pakalpojumu un SBA nodaļas vadītāju Gintu Zalcmani un Sociālo un humanitāro zinātņu nodaļas galveno bibliogrāfu Kristapu Kuplo, izveidota pilnīga autora bibliogrāfija. Gintas uzstāšanās laikā iepazinām “b” burta kā šķirkļa un bibliogrāfa darba burvību – tas ir interesanti. Kristaps vienlaikus iepazīstināja ar fragmentu lasījumiem no Brūvera sarakstes ar Krimas tatāru literātiem 80-to gadu beigās. Ineses Zanderes uzstāšanās laikā atklāsmes un atklājumi par klasesbiedriem Pēteru Brūveri un Māri Melgalvu.
Satiekoties jaunās un pieredzējušās paaudzes pētniekiem, bibliotekāriem un pedagogiem, iesaistot skolu jaunatni, radīts jauns saturs, kas aktualizē Pētera Brūvera daiļrades nozīmību, kā arī veicina kopēju vērtību izpratni un izglītošanās iespēju, sekmē radošumu un inovatīvu zināšanu sabiedrības attīstību.
Konferences darbā radītais materiālu kopums ir nozīmīgs papildinājums Pētera Brūvera lasītavas esošajiem resursiem un tiks izdots rakstu krājumā. Tas uztur interesi un rosina sabiedrību jaunām sarunām par literatūras emocionālo nozīmību, atbildību un piederību kultūrtelpai. Aicinām apmeklēt izstādi un lasītavas telpas, lai gūtu ieskatu apkopotajā informācijā “Raksti un domraksti par Pētera Brūvera literatūras nozīmību”.