Šī Publikācija ir sagatavota ar programmas 2014.-2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Ropažu novada pašvaldība, tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.
Projekts “GreenWays Riga – Viļaka” (“Zaļie ceļi Rīga – Viļaka”) tiek īstenots pārrobežu
sadarbības programmas 2014.-2020.gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.
Ropažu novada pašvaldības pārstāvji, tūrisma speciālisti (Laura Šīrante un Anna Imbrate-Siliņa), projektu vadītāja (Diāna Viļčuka), lai gūtu labo pieredzi, kopā ar projekta partneriem, uzņēmējiem un citiem interesantiem 14. jūnijā Ķeipenē apmeklēja apmācību semināru, kas ir projekta “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” aktivitāte. 15. jūnijā apmācību seminārs notika arī Gulbenē. Apmācības vadīja Eiropas zaļo ceļu asociācijas direktore Mercedesa Munoz Zamora, eksperte Agita Līviņa, Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, Valmieras tūrisma informācijas centra vadītājs Toms Treimanis, Limbažu novada aģentūras „Lauta” direktore Ilze Millere. Savu uzņēmējdarbības stāstu atklāja Z/S Mini ZOO Priedītes vadītāja Zane Magone, topošā atpūtas un izkaides parks "Škladi" bijušajā Balvu stacijas teritorijā mārketinga speciāliste Inta Rozīte, Sia Alirem iepazīstinājā kā viņiem veicās ar velosipēdu īri un pārvadājumiem, Jānis Rudzītis pastāstīja savu pieredzi par alus darītavas tapšanu.
Ķeipenē aktīva diskusija norisinājās par bijušo dzelzceļa staciju uzturēšanu, attīstību un savas vietas atrašanu tūrisma piedāvājumā. Liene Ķemzāne iepazīstināja ar Suntažu stacijas sapņiem, Andris Pētersons pastāstīja par paveikto Taurupes stacijā. Pirmās dienas noslēguma iepazināmies ar Māra Oltes ēdināšanas uzņēmumu, kas izveidots bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Otrās dienas noslēgumā iepazināmies SIA "Gulbenes - Alūksnes bānītis" piedāvājumu Gulbenē tūristiem, viesiem un ikvienam interesentam. Pašiem uzņēmuma vadītājiem neticējās, ka varēs tik ātri Gulbenes depo telpās izveidot arī naktsmītnes, bet, pateicoties pandēmijas pauzei, bija laiks apstāties un padomāt, kā arī vairāk veikt saimnieciskos darbus.
Apmācību semināra dalībnieki apmeklēja arī par projekta finansējuma izveidoto infrastruktūru Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā, iepazinās ar atpūtas vietu pie Pededzes tilta un apskatījās marķējumu bijušās dzelzceļa līnijas posmā pie Pededzes tilta.
No apmācībām atcerēsimies Mercedesas Munoz Zamoras padomus, ka svarīga ir sadarbība un komunikācija un izpratnes radīšanā, kas ir zaļais ceļš vietējiem iedzīvotājiem. Ja sākumā šķiet, ka grūtākais ir infrastruktūras izveide vai mārketinga aktivitātes, tad visgrūtākais esot komunikācija ar iedzīvotājiem. Spānija katru gadu iegulda miljonus, lai uzturētu izveidotos zaļos ceļus, izveidotu jaunus savienojušos posmus. Limbažu pusē zaļos ceļus apļauj 3 reizes gadā, vienreiz iepirkumā uzvarējusī firma, divas reizes pati pašvaldība. Valmieras pusē turpina attīstīt zaļo ceļu ideju, atjaunojot veco ūdenstorni Zilajā kalnā, domājams, ka tas būs galvenais tūrisma piesaistītājs, bet izveidojot iespēju izbraukt ar velo rikšu, cilvēkiem vislielākā interese ir braukt pa sliedēm ar velo. Eksperte Agita Līviņa aicināja maršrutos uzstādīt skaitītājus, jo tie parāda reālo kustību trasē, kā arī izgatavot maršrutu kartes velobraucējiem, lai maršruts vienmēr būtu līdzi braucējam, jo var nebūt interneta, var izlādēties telefons, karte palīdzēs orientēties.
Raitis Sijāts uzsvēra, ka nākotnē ir jādomā par zaļo ceļu attīstību un infrastruktūras uzlabošanu jau nomarķētajos posmos Vidzemē un Latgalē. Projekts “Zaļie ceļi Rīga – Viļaka” ir tikai sākums, lai attīstītu zaļo ceļu ideju arī Latgalē.
Teksts: Vineta Zeltkalne, Balvu novada pašvaldības projekta vadītāja un Diāna Viļčuka, Ropažu novada pašvaldības projektu vadītāja
Foto: Vineta Zeltkalne un Diāna Vilčuka