Šogad aprit 32 gadi kopš 1991. gada barikādēm, kad Latvijas iedzīvotāji no 13. līdz 27. janvārim pulcējās Rīgā, lai stātos pretī iespējamām militārām akcijām, neatkarības pretiniekiem un aizstāvētu savas valsts brīvību. 1991. gada barikādes ir unikāls notikums Latvijas vēsturē, kas apliecināja tautas vienotību cīņā par Latvijas neatkarību. Ukrainas notikumu kontekstā šogad Barikāžu piemiņas pasākumiem ir cita nozīme - apzināties brīvības cenu. Visas nedēļas garumā, atceroties tā laika notikumus, Latvijā, tiek iedegti barikāžu atceres ugunskuri, arī Ropažu novadā.
Baltijas valstu lēmums par neatkarības atjaunošanu izsauca asus PSRS protestus. Latvijā aktivizējās specializētās nozīmes milicijas vienība – OMON, kas 1991. gada janvārī ieņēma Preses namu Rīgā, tādā veidā paralizējot progresīvo laikrakstu izdošanu.
Asiņainie notikumi Lietuvā 1991. gada naktī no 12. uz 13. janvāri, kad padomju armija uzbruka Viļņas televīzijas tornim, atklājot uguni un ar tankiem iebraucot tur esošajā pūlī, cīņai par neatkarību mobilizēja arī Latvijas iedzīvotājus.
13. janvārī Daugavmalā notika Latvijas Tautas frontes organizēta Vislatvijas manifestācija, kurā vairāk kā 500 000 iedzīvotāju izteica atbalstu Augstākajai Padomei un Ministru Padomei, kā arī protestēja pret bruņotajām akcijām Lietuvā.
Atsaucoties Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Īvāna aicinājumam doties sargāt stratēģiski svarīgos objektus, 13. janvārī pie svarīgākajiem valsts objektiem simtiem cilvēku veidoja barikādes no smagajām mašīnām, traktortehnikas un betona bluķiem. Aizsargāt barikādes Rīgā devās cilvēki no visas Latvijas.
15. janvārī OMON iebruka Rīgas policijas skolā, Interfronte rīkoja savu mītiņu. 20. janvārī pēc deviņiem vakarā sākās uzbrukums Iekšlietu ministrijas ēkai. Gāja bojā četri cilvēki – miliči Sergejs Konoņenko un Vladimirs Gomonovičs, skolnieks Edijs Riekstiņš un kinooperators Andris Slapiņš, bet februāra sākumā – no gūtajiem ievainojumiem nomira arī Gvido Zvaigzne.
Barikādes tika veidotas arī Ulbrokā, sargājot radiostaciju un radiotorni, kas bija nozīmīgs sakaru punkts. Vairākās vietās Ulbrokas apkārtnē tika izvietota smagā tehnika, dienu un nakti pulcējās cilvēki, sargājot radiotorni un iebraukšanas ceļus, lai PSRS armijas vienības neiebrauktu Rīgā.
1991. gada novembrī Ulbrokā tika atklāts piemiņas akmens “Barikāde”, pieminot barikāžu drosmīgos cīnītājus Rīgas pievārtē, autors, Stopiņu pagasta iedzīvotājs, tēlnieks Uldis Sterģis. Kā ik gadu, arī šogad 20. janvārī pie barikāžu akmens tika iedegts atmiņu ugunskurs. Pulcējās barikāžu dalībnieki, iedzīvotāji, ģimenes ar bērniem. 30 jaunsargi nodeva svinīgo solījumu, solot aizstāvēt savu valsti. Katru gadu piemiņas pasākumā piedalās Zemessardzes veterāni un Zemessardzes 1.Rīgas brigādes 19. Kaujas nodrošinājuma bataljona vīri.
Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētāja Vita Paulāne uzrunā pasākuma dalībniekiem uzsvēra: “Ir patiess prieks, ka esam tik kuplā skaitā un mēs varam būt kopā. Šodien ar lepnumu varu teikt, ka mēs visi - sirdī, darbos, vārdos nesam mīlestību uz Latviju, spēku un ticību brīvai Latvijai. Kara Ukrainā notikumu kontekstā mēs redzam - cik ļoti smalks ir brīvības pavediens. Šodien mēs varam būt šeit, gremdēties atmiņās, pieminēt barikāžu notikumus un svinēt neatkarību, bet mēs nezinām, kas var notikt nākamajā mirklī. Šī brīža notikumi mums to skaidri parāda. Tāpēc ir patiess prieks, ka mēs nododam barikāžu laika atmiņas, Latvijas brīvības stāstu tālāk. Vēlos teikt arī paldies visiem par atbalstu Ukrainai, jo šajā brīdī mums ir jāpalīdz, cik mēs katrs varam. Lai gaišas dienas mūsu Latvijai, lai šādi mirkļi mūs spēcina, uz tikšanos ikdienā!”
Zemessardzes 1.Rīgas brigādes 19. Kaujas nodrošinājuma bataljona kapteinis Raimonds Ragauskis, uzrunājot klātesošos īpaši uzsvēra: “mēs esam sanākuši, lai pieminētu, atcerētos, lai nodotu zināšanas par to, ka ar nevardarbīgām metodēm mēs esam ieguvuši neatkarību, kura joprojām ir jāaizstāv. Zinot pagātni, mums jāiet uz priekšu, mēs esam gatavi cīnīties! Visu par Latviju!”
Viktors Vindelis, Zemessardzes 19. bataljona veterānu apvienības priekšnieks atzina, ka “ir izaugusi vesela paaudze, kura par barikāžu notikumiem zina tikai no nostāstiem. Mēs pulcējamies tādā laikā, kad Krievija ir uzbrukusi Ukrainai un notiek karš, bet ceru, ja būs nepieciešams, tad mūsu tauta vienoti celsies un aizstāvēs mūsu zemi, un mūsu valsti.”
Ulbrokas vidusskolas Jaunsardzes vadītājs Aigars Zvanskis, 30 jauno Jaunsargu svinīgā solījuma došanas brīdi iesāka ar vārdiem: “atceroties pagātni ir jādomā par nākotni, mūsu nākotne ir bērni, un šiem bērniem, kas stāv Jaunsardzes kandidātu rindās vārdi cieņa, patriotisms ir viņu vērtības.”
Ropažu novadā barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi saņēmuši aptuveni 565 iedzīvotāji, bet patiesais savas valsts aizstāvju skaits ir daudz lielāks, jo gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs tajā laikā ir piedalījies barikādēs – ar dziesmu, ar siltu zupu, ar sviestmaizēm, ar malku ugunskuriem, ar tehniku, ar medicīnas atbalstu un daudzām citām it kā sīkām lietām, tomēr kopumā tieši tas palīdzēja visiem kopā izcīnīt mūsu valsts brīvību.
Barikāžu piemiņas pasākumi notika arī Ropažu novada izglītības iestādēs, iededzot ugunskurus un klausoties atmiņu stāstus, lejot sveces Ukrainas karavīriem. Novada kultūras centros tika demonstrēta Viestura Kairiša veidotā filma “Janvāris”, kas vēsta par barikāžu laiku.
Paldies ikvienam pasākumu dalībniekam par jūsu klātbūtni, par patriotismu, par ticību Latvijai!
