Kultūra
1

Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istabā Garkalnē, 13. jūnijā plkst. 16.00 notiks grāmatas “Valstsvīrs Voldemārs Roberts Zāmuels” atvēršanas pasākums.

Tikšanās ar autoru profesoru Ēriku Jēkabsonu un Zāmuelu dzimtas pārstāvjiem.

Ir nākusi klajā ilgi gaidītā grāmata par arī mūsu novadnieku Voldemāru Robertu Zāmuelu, kuram šī gada 22. maijā apritēja 150. gadskārta.

1929. gadā viņš iegādājās zemes īpašumu Ropažu biezi apdzīvotā vietā, kas tagad saucas Garkalne, un uzcēla māju skaistas kāpas virsotnē. Diemžēl, 1944. gadā  nācās dzimteni pamest, padomju laikā mājā dzīvoja sveši cilvēki un tā nonāca citu cilvēku īpašumā. Īpašums tagad ir sakopts, bet Zāmuela radiem nav pieejams.  Viņi dzīvošanai pielāgojuši saimniecības ēku, bet bijušo īpašnieku vienmēr patur gaišā atmiņā, ar kurām ir dalījušies arī šajā grāmatā.

Bet vispatiesākos vārdus par Voldemāru Robertu Zāmuelu ir uzrakstījis Vents Armands Krauklis, Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs. Un mēs plānojam realizēt viņa ideju par piemiņas vietas izveidošanu Voldemāram Robertam Zāmuelam Garkalnē, Ropažu novadā.

Brigita Taučkele, J. Jaunsudrabiņa piemiņas istabas pārzine


Vents Armands Krauklis, Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs

Pēcvārds grāmatai par Zāmuelu

Ja uz ielas sastaptiem cilvēkiem jautātu – lūdzu, nosauciet redzamākos Latvijas Valsts dibinātājus, domāju, vairums nosauktu Kārli Ulmani, Zigfrīdu Annu Meierovicu, Jāni Čaksti. Bet, pajautājot, - kas ir Voldemārs Roberts Zāmuels -, tikai retais zinātu atbildi. Nenoliedzot Ulmaņa, Meierovica, Čakstes nopelnus, viņiem līdzās būtu jānostāda Voldemārs Roberts Zāmuels – Latviešu pagaidu nacionālās padomes vadītājs, rosīgs sabiedrisks darbinieks, politiķis, advokāts, īsts Latvijas patriots ar savu pamatotu viedokli ( nereti atšķirīgu no tābrīža populārākā).

Zāmuela darbība 1917. gadā – jo īpaši Valkas periodā – ir ne vien pašaizliedzīga, bet arī drosmīga un ļoti riskanta – Latvijas neatkarības idejas pārveide konkrētos dokumentos, organizatoriskās struktūras izveide un tās vadīšana – bez tās 1918. gada 18. novembris nebūtu iespējams.

Tāpēc priecājamies, ka nu tapusi profesora Ērika Jēkabsona monogrāfija „Valstsvīrs Voldemārs Roberts Zāmuels”, kas, cerams, veicinās zināšanas un interesi par unikālo, Latvijai tik nozīmīgo personību. Protams, Zāmuels būtu pelnījis pienācīgu piemiņas vietu, viņa iemūžināšanu ielu nosaukumos un lielāku uzmanību skolu mācību grāmatās.

Lai šī grāmata ir dzinulis tālākai Voldemāra Roberta Zāmuela piemiņas saglabāšanai.

1