Esam savas Rūzeles meklējumos

24.11.2016
Esam savas Rūzeles meklējumos
16. novembra agrā rītā esošie un topošie mājražotāji devās iepazīt Vidzemes puses mājražotājus.

Mūsu vidū bija Dace ar vīru, kas meklēja iedvesmu un kurai padomā ir “lupatiņu deķu” darināšana; Valda ar mammu, kuras skatījās rokdarbu virzienā; Līga, kuras vīram pieder z/s ar vēlmi uzsākt ko jaunu, taču ir nedrošība; Zanda, kas taisa podus, vāra ziepes, nodarbojas ar rokdarbiem; Ieva ar vīru, kuriem pieder viesu nams; Marija ieradusies kā Ropažu senioru “sūtnis”; Daiga domā par mājražošanu un jau šobrīd gatavo sierus un iebiezināto pienu; Mārim ar sievu pieder viesu nams, nodarbojas arī ar biškopību, izzina ko cilvēki dara Rūjienā, Spodra sevi dēvē par “sīku uzņēmēju”, kas vienlaikus darina rotas un ir ideju meklējumos, kā seniori varētu realizēt savus darbiņus.

Rūjienas amatnieku biedrībā “Rūzele” mūs sirsnīgi uzņēma Guna un Gita. Rūzeles (čaklas un darbīgas sievietes) dalījās ar savu pieredzi un ceļu līdz biedrības dibināšanai un to, kādus panākumus biedrība ir sasniegusi. Šobrīd biedrība apvieno 58 biedrus, kas motivē cilvēkus aktīvai dzīvei, kā arī apzina un popularizē dažādus amata pratējus. Biedrībā cilvēki radoši un praktiski darbojas, mācās un māca viens otru, raksta projektus un labiekārto Tautasskolas telpas, izdod grāmatas, piedalās vietējos un starptautiskos tirdziņos, kā arī uzņem viesus.  Tikām vesti arī uz izstāžu zāli un Japāņu istabu. Izstāžu zāles vadītāja Līga mūsu vidū tika nodēvēta par cilvēku savā vietā, kas ar humoristiskiem stāstiem un skanīgo balsi pārņēma savā varā. Secinām, ka Rūjiena nav tikai saldējuma pilsēta, tā ir pilsēta, kas viennozīmīgi prot sadarboties un lepoties ar saviem cilvēkiem un darbiem.

Dienas otrajā pusē devāmies uz z/s “Adzelvieši”. Saimniecības saimnieki Dzidra un Jānis mūs īsā laika sprīdī izved cauri visam kaņepju dzīves ciklam. Tikām aicināti kaņepes arī degustēt – tika pasniegts gan kaņepju sviests, gan rupjāka un smalkāka maluma kaņepju aizdars, kaņepju eļļa un kaņepju “kripatiņs”. Saimniecības saimnieki mums lieliski nodemonstrēja to, kā senās prasmes atdzimst mūsdienās un ieņem noteiktu nišu mūsdienu tirgū. Jānis un Dzidra ir spējuši apvienot resursu pieejamību – zemi un savas prasmes un zināšanas par kaņepēm, lai radītu pievilcīgu un veselīgu produktu.

Tālāk mūsu ceļš veda uz ģimenes saimniecību z/s “Eicēni”. Saimniecības saimnieki Elita un Jānis nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, audzējot dārzeņus, stādus, garšaugus, graudaugus un ziedus. Viņi ir arī vieni no Tiešās pirkšanas pulciņu dalībniekiem – pārdod savu produkciju noteiktam klientu lokam. Elita un Jānis spilgti raksturo latviešu dabu  - tuvums ar zemi, zemes darbiem un neslēpj arī aroda grūto pusi.  Visspilgtākais citāts no saimnieces bija par to, kā laika gaitā mainās pašu uztvere - “ja kādreiz nācās dusmoties par to, ka kāpuri noēd kāpostus, tad tagad vien atliek novēlēt labu apetīti”. Saimnieki sarunā uzsvēra kooperācijas prasmi, tā ka arī šī ir viena no prasmēm, kas mums jāapgūst.

Pieredzes brauciena pēdējais pieturpunkts ir Straupes lauku labumu tirdziņš. Te mūs uzņēma Rudīte, kas ir viena no Biedrības “Slow Food Straupe” pārstāvēm. Rudīte smalki izstāstīja par tirdziņa būtību un kritērijiem, lai šajā tirdziņā atrastos. Īpašs uzsvars tika likts uz vietējo produktu, vietējām izejvielām, dabiskiem materiāliem, roku darbu utt. Acīmredzot tieši šī pieeja ir veicinājusi to, ka Straupes lauku labumu tirdziņš ir ierindots starp 57 labākajiem zemnieku tirdziņiem. 

Mājupceļā sarunas virmoja un ikviens no mums bija vienisprātis, ka arī mums vajag savu vietējo zemnieku tirdziņu. Tāpat mums nepieciešami enerģiski un apņēmīgi cilvēki, kas varētu uzņemties rūpes par topošajiem un esošajiem mājražotājiem.

Esam savas Rūzeles meklējumos, lai sadarbotos, kooperētos un LEPOTOS.

Pieredzes braucienu pie Vidzemes mājražotājiem organizēja Ropažu novada pašvaldība sadarbībā ar Ropažu novada Uzņēmēju biedrību un Ropažu Garkalnes partnerību.

 

Sanita Upīte,

Ropažu novada pašvaldības

Attīstības daļas projektu vadītāja

Datora versija