Zviedru laiki 1624.-1720.g.

Zviedru laikos (1624.-1720.g.) vecās viduslaiku Sv. Mihaela baznīcas vietā blakus Ropažu pilsdrupām uzbūvēja jaunu koka baznīcu.  Uzbūvēja Jauno muižu, kurā mitinājās Ropažu muižas pārvaldnieks.

 

Ropažu centrs zviedru kartē 1687. -1690.g.. Augšējā kreisajā stūrī mācītājmuiža, baznīca, pilsdrupas, uz leju pāri tiltam Vecā muiža. Apakšējā labajā stūrī Jaunā muiža un pāri upei skola.

 

Ropažu baznīca 1791.gadā

 

17.gs. otrā pusē pēc zviedru valdības lēmuma uzbūvēja pirmo Ropažu draudzes skolu (tagadējās “Pārupes”).

17.gs. caur Ropažu pilsnovadu izbūvēja divus galvenos kara ceļus no Rīgas uz Krieviju un uzcēla krogus  pasta satiksmes nodrošināšanai un ceļinieku atpūtai.

Kroga paraugplāns 17.gs.

 

17.gs. Ropažu pilsnovadā bija ap 15 mazām saimniecības muižām un pāri pa 90 zemnieku sētām, kurās dzīvoja un strādāja vietējie ropažnieki un daudzi ienācēji no Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Igaunijas.

 

 1672.gadā ropažnieki dedzināja kokogles un pārdeva Rīgas naudas kaltuvēm. 

 

Ziemeļu kara laikā (1700 - 1721. g.) Ropaži atkārtoti tiek postīti.

1701.gadā 10.janvārī zviedrijas karalis Kārlis XII pevēlēja formēt latviešu un igauņu bataljonus. Latviešu bataljonā tiek iesaukti arī ropažnieki, jo šai pašā gadā 12 Ropažu draudzes zemnieki iesniedza sūdzību ģenerālgubernātoram Dālbergam par muižas pārvaldnieku Magnusu Hiršu, kas draudot ar represijām tiem, kas stāsies zemes sargos. 

Latviešu karavīrs zviedru karavira formastērpā 18.gs. sākums.  (G.Ķempeļa rekonstrukcija)

 

1701.gadā sakšu karaspēks patrulēja pie Ropažu muižas robežas Šmīziņu dzirnavās. To atzīmēja zviedru armija Rīgas apkārtnes kartē. 

 

Zviedru karaspēka nometne pie Ropažiem 1701.gada 4.-6.jūlijs.

 

   1710.gadā Lielā mēra epidēmijas laikā no 1534 Ropažu muižas iedzīvotājiem izdzīvojuši tikai 205. Lielā mēra laikā lietuvieši apbedīja savus mirušos kādā atsevišķi ierīkotā vietā.

Datora versija