Livonija 13.-16.gs.

Ropaži (Rodopoyse,Rodenpoys) pirmo reizi ir pieminēti ”Heinriha Hronikā” 1205.gadā ar vāciešu un zemgaļu apvienotā karaspēka kauju pret lietuviešiem. Tajā minēts, kā zemgaļu un vācu ziņneši, izpētījuši lietuvju atpakaļceļu no Turaidas, ziņojuši, ka “lietuvji gribot pa īsāko ceļu no Ropažiem doties atpakaļ uz Ikšķili.” Vācieši ar zemgaļiem sagaidījuši lietuviešus atgriežamies netālu no Ropažiem uz Allažu ceļa, apkavāvuši viņu karaspēku un karagūstekņus igauņus.

Daugavas līvu ieroču replikas: šķēps, kaujas cirvis, kaujas nazis 10.-11.gs.

 

Hronika ļauj nojaust, ka Ropaži ir kāda apdzīvota vieta-pilsnovads starp Turaidu un Ikšķili. Kā noskaidrots arheoloģiskajos izrakumos, Ropažu viduslaiku pilsdrupās 2006.gada vasarā kultūras slānī tika atrastas agrās ripas keramikas lauskas, vairoggredzens un celtnes paliekas - māla klons, datēts ar 12.-13.gs. Tā ir iespējamā hronikā pieminētā līvu ciema Rodenpoys vieta.

 

Daugavas līvi 12.-13.gs.

 

  Ropažu ciemu apdzīvoja līvu cilts, par to liecina vācu valodai pielāgotais nosaukums “Rodenpoys”, ko līvu valodā izrunātu kā “Roudõpois” (“Dzelzs dēls”).

Lielā Jugla un Ropažu tilts pie pilsdrupām 1801.g. (J.K.Broce)

Upe Lielā Jugla (Līvu valodā “Jugla” tulkojumā nozīmē upe), iespējams, senos laikos ir bijusi kuģojama. Senāk daļa Mazās Juglas veidoja robežu starp Ropažu un Salaspils pilsnovadiem. Abas upes ietek Juglas ezerā. Interesanti! Vēl 14.gs. Juglas ezers kopā ar Ķīšezeru saukts par Ropažu (Rodenpois) ezeru.

 

 Skats uz Jaundzirnavu tiltu 1782.g. agrāk sauktu par Ropažu - Rodenpois tiltu.

Ropažos divi galvenie ceļi no Rīgas uz Krieviju kā viduslaikos, tā arī mūsdienās kalpo kā tirdzniecības un kara ceļi. To pierāda leišu sirotāji, kuri 13. un 14.gs. ziemā, pārejot Daugavu, devās uz Ropažiem vai arī cauri novadam uz Igauniju. Ceļa kustība ir aktīva arī mūsdienās.

Kristus bruņinieku brāļu, jeb Zobenbrāļu ordeņa mestra zīmogs 1226.g.

1207.g. arhibīskaps Alberts un bruņinieku-mūku militāras organizācija Zobenbrāļu ordenis sadalīja Līvzemi savā starpā, tai skaitā Ropažu pilsnovadu. Pēc Zobenbrāļu ordeņa likvidācijas 1237.g. Ropažu pilsnovadu pārņēma  līdzīga garīgi militāra organizācija - Vācu ordenis Livonijā.

Vācu ordeņa Livonijas landmaršala zīmogs 1348.-1349.g.

Pilsciema pagasta teritorija 17.gs. zviedru kartē.

Vācu ordeņa laikos Livonijā (1237.-1562.g.) Ropažu pilsnovadā bijuši četri pagasti - Kākciema pagasts, Vakuļciema pagasts, Pilsciema pagasts, Augšciema pagasts. Pagasti bija vairāku ciemu kopums, vācu ordeņa zemnieku pārvaldes un nodevu ievākšanas teritoriāla vienība.

 

Ropažu pils zīmējums Helmsa Hronikā 17.gs.

1322.gadā Vācu ordeņa mestra Gerharda fon Jorkes laikā celta Ropažu mūra pils un iespejams arī pirmā koka baznīca. Pils būvēta, lai radītu ordeņa nocietinājuma loku ap Rīgas pilsētu un vajadzības gadījumā varētu liegt sauszemes pieeju Rīgas pilsētai posmā starp Jaundzirnavu pili un Salaspili. Ropažu viduslaiku pils kalpoja gan kā saimniecības pils, gan kā pilsnovada centrs.

Vācu ordeņa brāļi 1320.gadā.

Pils atradās Vācu ordeņa mestra pakļautībā un pildīja saimniecības un militāras funkcijas kā blakus nocietinājums Rīgas ordeņa pilij.

1343.gadā Ropažu pilsnovadā siroja lietuviešu kunigaišu Ķeistuta un Aļģirda karaspēks, kuri laupīja, nogalināja un aizveda gūstā uz Lietuvu pagastu iedzīvotajus.

 

Datora versija