Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika 1945.-1991.g.

1944.gada rudenī Ropažu pamatskolas ēku apšaudīja krievu armija. Pēc apšaudes skolā veica remontdarbus, 1944.gada rudenī mācības notika tagadējās ambulances telpās. 

 

1945.gada 19.decembrī no Ropažu un Ādažu pagasta atdalīja zemes gabalus izveidojot Garkalnes ciemu. 

            

1945.gadā atjaunoja mašīnu - traktoru staciju (MTS), kuru 1954.gadā  no Ropažiem pārcēla uz Ulbroku.

 MTS brigāde uz Ropažu muižas kāpnēm pēc II Pasaules kara.

 

1946.gadā uz saspridzinātā Ropažu baznīcas torņa drupām nenoskaidrotas personas bija uzvilkuši sarkanbaltsarkano Latvijas valsts karogu.

 

1947.gada janvārī atjaunoja karā sabombardēto un izārdīto dzelzceļa līniju Rīga – Kangari.

 

Vācu karaspēka, maskēšanās nolūkos pret sarkanās armijas gaisa spēkiem, nokrāsotā Kangaru stacija pēc II Pasaules kara (VAS "Latvijas dzelzceļš" foto).

 

1949.gadā 25.martā no Ropažu pagasta izsūtīja 158 cilvēkus uz Tomskas un Omskas apgabaliem.

 

Kārlis Feldmanis 1954.gada 25.jūlijā izsūtījumā Krievijā Magadānas ieslodzīto nometnē.

1949.gada 18.novembrī Kārlis Feldmanis kopā ar vēl diviem patriotiem pie „Zemzaru” mājām Ropažu centrā (tagadējās aptiekas un veikala „Lats” vietā) pacēluši Latvijas valsts karogu. Kārli Feldmani un līdzbiedrus vēlāk izsūtīja uz izsūtīto nometni Magadanā. Ropažos palikušie bailēs no jaunām izsūtīšanām iestājās kolhozos.

  „Zemzaru” māja (tagadējā veikala „Lats” vietā), pie kuras 1949.gadā 18.novembrī pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Pie mājas ieejas saimnieki galdnieks Augusts un Anna Ozoliņi 20.gs. 30. gadi.

 

 1949.gadā Ropažu ciema teritorijā izveidojās 11 kolhozi – “Brīvība”, “Uzvaras rīts”, “Taisnība”, “21. jūlijs”, “Rosme”, “Rīts”, “Upmalas”, “Līči”, “17.jūnijs”, “Ropaži” un “Oškalns”. Sākot ar 1950.gadu, kolhozus pakāpeniski apvienoja.

 

1956.gadā Ropažu septiņgadīgo pamatskolu pārveidoja par vidusskolu. Pagastā turpināja darboties Kākciema, Augšciema ("Stīpniekos”) pamatskolas.

 

1958.gadā Ropažu neuzceltā muižas kungu nama drupās tika filmēti kadri kinorežisora Pāvela Armanda mākslas filmai “Latviešu strēlnieka stāsts”.

Mākslas filmas “Latviešu strēlnieka stāsts” filmēšana Ropažos muižas kunga nama drupās 1958.g. (LVKFFDA foto)

 

20.gs. 60. gados Ropažos bija kultūras centrs , ko tolaik sauca par klubu. Aktīvi darbojās deju kolektīvi un kori Ropažos un Kākciemā.  

Kākciema deju kolektīvs "Oškalns" 20.gs. 50.gados Ropažos. 

 

Koris "Ropaži" dziesmu svētkos Saulkrastos 20.gs. 60.gadi. 

 

20.gs. 60.gadu vidū tika uzsākta Padomju armijas bāžu celtniecība: Sakarnieku korpuss Silakrogā un Pretgaisa aizsardzības korpuss Muceniekos.

1967.gada 12.oktobrī, sakarā ar Padomju armijas bāžu celtniecību, no Ropažu pagasta zemes Garkalnes ciemam atdalīja 3140 ha lielu teritoriju ar mājām: Ezeri, Māšēni, Norkalni, II ūdensūkņu stacija, Čapas, Taurītes, Uztupi, Sudrabiņi, Alpi, Bāliņi, Rijas-Bāliņi, Duidas, Skuķīši.

 

1968.gadā netālu no Garvēderiem pāri upei 3 diennaktis brauca Padomju armijas tanki, kuri atgriezās no Prāgas tautas dumpja apspiešanas Čehoslovākijā.

 

Daudzi Padomju Latvijas iedzīvotāji, lai pirmo reizi nokļūtu Ropažu ciemā, brauca ar vilcienu uz staciju "Ropaži" Garkalnes ciemā. Izkāpuši un sašutiši ka nav īstajā vietā devās ar kājām, vai sameklēja kādu transportu uz 20 km tālo Ropažu ciemu. 

 

1971.gadā Endzeliņos izbūvēja lapsu fermu. Fermas strādnieki - iebraucēji palēnām Endzeliņus sāka dēvēt par Tumšupi , mūsdienās tas arī ir kļuvis par ciemata nosaukumu.

 

Kopš kolhoza "Oškalni" dibināšanas Kākciemā, ciema nosaukumu palēnām (no 1949.gada līdz pat 20.gs. beigām) sāka dēvēt par Oškalniem.

 Kākciema (kolhoza "Oškalni") jaunā apbūve 20.gs. 60.gadi.

 

1976.gadā tīšuprāt tika nodedzināts Ropažu klubs. 

Nodedzinātais Ropažu klubs 1976.gadā. 

 

20.gs. 60.- 80.g.  tika  būvēti  jauni  ēku kompleksi: klubi, daudzdzīvokļu mājas, pansionāts, kolhozu fermas, veikali u.c.

 

Rijnieku ferma (tagadējā Villsasmuiža) 20.gs. 60.gadi.

 

Kolhoza “Jugla” iecirknis 20.gs. 60.gadi.

 

Oškalnu (Kākciema) klubs 20.gs. 70.gadi. 

 

Pansionāts “Ropaži” 20.gs. 60.gadi.

 

 Ropažu bērnudārzs 1970.gadu otra puse. 

 

Ropažu centrs un veikals Ropaži 20.gs. 80.gadi.

 

Autobusu pietura Ropažu centrā 20.gs. 80.gadi.

 

Daudzdzīvokļu mājas “Kristāli” celtniecība 20.gs. 70.gadu beigas

 

Mežniecības ēka Ropažos 20.gs. 70.gadi. 

 

Ugunsdzēsēju Depo Zaķumuižā 1983.gads.

 

Šķirnes putnu audzētava Zaķumuižā 1983.gadā.

 

20.gs. 60.gados izveidoja pirmo slimnīcu Ropažos (tagadējā "Jaundrēviņu" māja pie Policijas iecirkņa). Slimnīcu likvidēja 1973.gadā. Slimnīcas personālu pārcēla uz jaunizveidoto Ambulanci Ropažu centrā. 

Ropažu slimnīca 20.gs. 60.gadi. 

 

Ropažu Ambulances dārzā sanitāre Ausma Kalniņa un ārste Mirdza Strīķe 20.gs. 70.gadi. 

 

 

1973.gadā  notika pēdējā kolhozu apvienošana, tika izveidots kolhozs “Ropaži” (4. lielākais rajonā), kurā specializējās piena un gaļas ražošanā, uzcēla liellopu fermu un vistu fermu “Leduskalni”, audzēja graudaugus, kartupeļus u.c.

 

Kolhoza liellopu ferma “Ledusskalni” 20.gs. 80. gadi

 

1973.gadā Ropažu centrā un tā apkārtnē filmēja  režisora Ērika Lāča mākslas filmu “Dāvana vientuļai sievietei”. 1978.gadā Ropažu pagasta Kangaru kalnos un Endzeliņos filmēta režisora Aloiza Benča filma “Rallijs”.

 

Mākslas filmas “Dāvana vientuļai sievietei” filmēšana Ropažu centrā 1973.gadā. (LVKFFDA foto)

 

Mākslas filmas “Rallijs” filmēšana Kangaru kalnos 1978.g. (LVKFFDA foto)

 

1986.gadā tika izdota rakstnieka un ropažnieka Jāņa Kalniņa grāmata "Sudraba karote", kurā viņš zem segvārda Jurka apraksta savus bērnības stāstus Ropažos. 

Rakstnieks Jānis Kalniņš 1988.gadā uz žurnāla "Jaunās Grāmatas" vāka. 

 

Jāņa Kalniņa grāmata "Sudraba Karote". Izdevniecība "Liesma" Rīgā 1986.gads. 

 

1989.gadā bijušo Ropažu kroga stadulu (tagadējais veikals "Elvi") pārbūvēja par ēdnīcu. Blakus ēkas otrajā stāvā ierīkoja kafejnīcu. 

Ropažu ēdnīca un kafejnīca 1989.gadā.

 

 Ropažu ēdnīcas ēdamzāle 1989.gadā.

 

1988.gadā kolhozs "Ropaži" piešķīra zemes gabalus divām zemnieku ģimenēm - Zaigznīšiem un Milleriem, katrai pa 25 ha. 

1989.gadā kolhozā "Ropaži" strādāja 1183 cilvēki. Saimniecības kopplatība bija 7964 ha. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija 4758 ha un tīrumi - 2957 ha. 

 

1989.gadā grupa "Jumprava" filmēja videoklipu dziesmai "Auto" Ropažu pagastā kopā ar ropažnieku autokrosistu Ilgoni Krūmiņu. Viedoklipa kadri tika filmēti Ropažu kafejnīcā, Bajāros, Zaķumuižā un Lantēs.  

Noskaties video: https://www.youtube.com/watch?v=ZfaBSwnwgXM

Datora versija