Krievijas impērijas laiks 1721. – 1917.g. (19.gs.)

   Pēc 1800. gada kunga namam tika uzbūvētas mūra piebūves, kas tika apšūtas ar koku. Bergu dzimtas laikā turpināja pilnveidot parku.

Ropažu muiža 20.gs. sākumā.

 


Ropažu muiža, pilsdrupas un mācītājmuiža 1829.-1830.g.

 

1804.g. 18. augustā profesors Robertsons gaisa balonā no Rīgas nolidoja līdz sētai “Jaun – Rotkaļi” Ropažu muižas teritorijā.

Gaisa balona lidojums Eiropā 18.gs. beigas.


1804.gadā Ropažu mācītāja Kārla Frīdriha Valtera laikā tika uzbūvēta mūra mācītājmuiža ar terasi un ierīkotu parku.


Ropažu mācītājmuiža 1805.gadā.

 


Ropažu mācītājmuiža 1805.gadā.


Pēc 1835.gada muižu pārņēma baronese Henriete fon Taube, dzimusi fon Berga. Taubes dzimtas laikā iespējams izbūvēja kanālu un dambi jauno ūdensdzirnavu vajadzībām.


Ropažu muiža 1896.gadā.

 

1847.gadā 1.janvārī Ropažu muižas teritorijas robežā uz jaunā Rīga - Englārtes (Raganas) ceļa (tagadējā Garkalnē) atklāja zirgu staciju "Rodenpois". Jaunā ceļa būvniecības laikā tika izmainīts un saīsināts Krievupes tecējums.

Rīgas - Englārtes ceļš, Rodenpois pasta stacija un Krievupe 1866.gada kartē. 

 


1855. gadā baronese Henriete fon Taube pārdeva muižu baronam Viktoram fon Volfam. Volfiem piederējušas muižas un pusmuižas arī citur Latvijā.

19.gs. Volfu laikā izveidots muižas dīķis, spirta brūzis, ķieģeļu ceplis Kangaru muižā, Stikla fabrika Augšciemā.


Ropažu muiža 20.gs. 50-60.gadi.


1893.gadā par barona Volfa līdzekļiem uzcelta jauna neogotikas stila baznīca.



Ropažu baznīca 20.gs. 20-30.gadi.



Ropažu baznīcas draudzes telpa un altāris 20.gs. 20-30.gadi.

 


Ropažu baznīcas ērģeles 20.gs. 20-30.gadi.

 

19.gs. vidū uzcēla Endzeliņu pareizticīgo baznīcu (tagadējā Tumšupē), kuru apmeklēja pareizticībā pārgājuši latviešu zemnieki. Pareizticīgo mācītājam Endzeliņos tiek uzcelta muižas ēka, uzbūvēta skola un ierīkoti kapi.

 

Endzeliņu Sv. Nikolaja baznīzas atrašanās vieta 1866.gada kartē.

 


Endzeliņu pareizticīgo kapi 20.gs 30.gadi.


19.gs. otrajā pusē uzcēla mūra valstsnamu - pagastnamu, kas kalpoja par Ropažu pagasta pašvaldības un tiesas varas centrālo ēku. Blakus pagastnamam uzbūvēja muižas labības klēti – magazīnu, pagastnama saimniecības ēkas un kūti.


Ropažu valstsnama - pagastnama zemes plāns 1896.gadā.

 


Ropažu pagastnams 20.gs 20.gadi.

 


Ropažu magazīna - labības klēts, vēlāk Tautas nams 20.gs. 20.-30. gadi.

 

19.gs. darbojās Ropažu draudzes skola, Endzeliņu skola, Kākciema skola, Aleksandra skola (vēlāk saukta Augšciema skola), Vāveru skola u.c.

Ievērojamākie Ropažu draudzes skolas skolotāji: kormeistars un ērģelnieks Augusts Kažoks (no 1891.-1893.g), rakstnieks Doku Atis (1892.g.).


Draudzes skola. 20.gs. 20.-30.gados Ropažu pagasta 2.pakāpes pamatskola.

 


Ropažu pagasta 2.pakāpes pamatskolas skolnieki un skolotāji skolas klasē 20.gs. 30.gadi.

 


Kākciema skola 20.gs. 70.gadi.

 

Augšciema skola 1928.gadā. 

 

Endzeliņu skola 20.gs. 20.gadi. 

 

Ropažu draudze skolas skolotājs Augusts Kažoks.

 


Ropažu draudzes skolas palīgskolotājs Doku Atis.


19.gs. Muižas: Ropažu, Valdenrode, Kangaru muiža, Endzeliņmuiža, Daktermuiža, Lantes, Jāņu muiža, Villasmuiža, Podkāju, Krievu muiža, Mācītājmuiža.


Valdenrodes kunga nams 20.gs. sākums.

 


Ropažu mācītājmuiža 1. Pasaules kara laikā.

 


Krievu muiža Endzeliņos 20.gs. 30.gadi.

 


Endzeliņu muiža 1800.gadā.

 


Kangaru muiža 20.gs. sākumā.

 


Podkāju muiža un krogs 1796.gadā.

 


Lantes muiža 20.gs. 30.gadi.

 

   18.-20.gs. sākumā uzceltas dzirnavas: Ropažos, Bajāros, Šmīziņās un Augšciemā, pāris kilometrus no stikla fabrikas.

Šmīziņu udensdzirnavas un ceļš uz Rīgu 1769.gadā.

 

 

 No 17.-20.gs. sākumam Lielajos Kangaru kalnos aktīvi darbojās lielceļa laupītāji, kuri bijuši vietējie apkārtnes iedzīvotāji. Laupītāju sadarbības krogi bijuši Vāverkrogs un Ķoderu krogs, kuros ceļinieki parasti nepiestāja. Liecības par laupītājiem saglabājušās teikās, nostāstos, aculiecinieku pierakstos u.c.

Kangaru kalni 20.gs. 30.gadi.

 

1889.gadā atklāja Rīgas - Sanktpēterburas dzelzceļu un bijušajā Ropažu muižas zemes robežā uzcēla "Rodenpois" staciju (kopš 1919.gada sauca par Ropažu staciju).

Vēlāk 20.gs. sākumā netālu no Rodenpois stacijas izveidojās vācu vasarnīcas. No tā laika vasarnīcas ciemu sauca par Ropažu (Rodenpois) ciemu. Otrais Ropažu ciema nosaukums (tagadējā Garkalnē) uz vairākiem gadu desmitiem jauca prātu daudziem cilvēkiem kuri vēlējās nokļūt īstajā, vēsturiski pirmajā Ropažu ciemā, Ropažu pagastā.

Ropažu stacija (tagadējā Garkalnē) 1929.gadā (VAS "Latvijas dzelzceļš" foto).

Datora versija