Krievijas impērijas laiks 1721. – 1917.g. (18.gs.)

  Pēc Ziemeļu kara ap 1723.gadu Ropažu muiža nonāca atpakaļ bijušās Tizenhauzenu dzimtas pēdējās atvases Katrīnas Henrietes Golovkinas īpašumā.

   Sākot ar 18.gs., Rodenpois vārds pielāgots latviešu izrunai. Izskaņa aži (līvu valodā nozīmē “apdzīvota vieta”) raksturīga latviskotajiem līvu vietvārdiem - Ropaži, Suntaži, Allaži.

Rodenpois latviskotais nosaukums “Rohpuscha” Melīna kartes izgriezumā 1791.g.

 

   1739.gadā ķeizariskās baznīcas ģenarālkomisija izskatīja sūdzību par Ropažu pilsnovada iedzīvotāju Peremežu Sīmani, kurš apliecināja, ka esot vilkacis.

Peremežu Ottes un Hansa mājas zviedru ceļu kartē 17.gs. beigās. Zviedru laikos Peremežu mājas atradās pie Lielās Juglas netālu no Zaķukroga.

 

    1751.gadā Katrīnas Henrietes Golovkina  pārdod Ropažu muižu valdības padomniekam zviedram Johanam Kristofam Kampenhauzenam (1716-1782).  J.K.Kampenhauzens faktiski bija viens no noteicējiem Vidzemē Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā (1741-1762). J.K.Kampenhauzenam piederēja vēl citas muižas, kuras pārdeva, atstājot tikai Ropažus. Ropažos viņš saimniekoja līdz pat savai nāvei.

Ropažu brīvkungs J.K.Kampenhauzens 1716. - 1782.g.

 

   Jau 1762.gadā  blakus vecajam kungu namam tika uzceltas jauns kungu nams, dzelteni krāsots, izveidots augļu dārzs, parks. Uzbūvēts muižas saimniecības ēku komplekss, vēja un ūdensdzirnavas.

Ropažu baznīca, muižas, pilsdrupas un mācītājmuiža 1791.gadā.

Ropažu muiža 1801.gadā.

Ropažu dzirnavas 1801.g.

 

1775. gadā par J.K.Kampenhauzena līdzekļiem tika blakus Ropažu krogam uzcelta jauna koka baznīca (tagadējā Ropažu centrā) ar barokālu tornīti un dakstiņu jumtu. Tāpat J.K.Kampenhauzens lika celt dzimtas kapliču no ķieģeļiem (tagad pie “Saulītēm).

Ropažu baznīca 1791.gadā.

 

Kampenhauzena dzimtas kapliča 1791.gadā.

 

Kampenhauzena dzimtas kapliča 2014.gadā.

 

18.gs. beigās muižu mantoja abas J.K.Kampenhauzena meitas; vecākā no tām bija precējusies ar landrātu Frīdrihu fon Bergu no Ērgļiem.

 

Datora versija