I Pasaules karš 1914.-1918.g.

Šaursliežu dzelzceļi Ropažu pagastā 1925.gada Latvijas dzelzceļu shematiskā kartē.

 

Ap 1916.gadu Ropažu novadā izbūvēja divus šaursliežu dzelzceļus kara vajadzībām. Viena līnija ar sliežu platumu 750 mm  sākusies no Ropažu stacijas (mūsdienās Garkalnes stacija) ar pieturas punktiem Bāliņi - Podkājas – Endzeliņkrogs - Nikolajs un galapunktu Endzeliņmuižā. Pēc vietējo iedzīvotāju ziņām dzelzceļš kalpojis kokmateriālu pārvešanai.

Otra līnija ar sliežu platumu  600 mm  sākusies no Ikšķiles stacijas ar pieturas punktiem Kaparāmurs un Tīnuži, kur dzelzceļš sadalījies divos atzaros: uz A pusi novirzījies uz Kranciemu, uz Z pusi turpinājies ar pieturām Jumuči – Skujenieki – Kangari - Lantes un galapunktu Ropažmuižā. Šaursliežu dzelzceļa līnija no Ikšķiles stacijas uz Ropažu muižu aktīvi izmantota arī Latvijas brīvības cīņās 1919.gadā.

 Šaursliežu dzelzceļš Ropažu muižā 1919.gada oktobrī.

 Latviešu strēlnieki siena talkā “Caunes” saimniecībā Kākciemā 1917.gada augustā.

 

1917.g. pēc Mazās Juglas kaujām 2.septembra vakarā 2.latviešu strēlnieku brigāde atgāja no pozīcijām pie Lielās Juglas no Valdenrodes (tagad Zaķumuižas) līdz Lielkangariem. Zaķumuižas iecirknī pozīcijas ieņēma 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks.

 1917.gadā Mazās Juglas kauju laikā „Leduskalnos” un Ropažu muižā atradies pulkveža Jukuma Vācieša 5.Zemgales strēlnieku pulka brigādes štābs. Aktīvas cīņas Ropažu muižas teritorijā notika Lielkangaros, kurās latviešu strēlnieki centās uz laiku aizturēt no Tīnužu puses nākušos vācu karavīrus.

 

No kreisās pulkvedis Jukums Vācietis 1918.gadā.

 

Vācu armijas karavīri pie Ropažu mācītājmuižas 1917.g.

 

1917.gada decembra pirmā pusē Ropažos tika aizturēti vairāki bēgļi, kuru mērķis bija nokļūt Rīgā. 

Arī ropažnieki devās bēgļu gaitās. 1917.gada avīzē "Līdums" rakstīts, ka ropažnieks Fricis Konrāds no Ropažu Vilktaurēm lūdz palīdzību Valkas pilsētā sameklēt sievu Amāliju un bērnus. 

Datora versija