Pieminot un godājot tautas vēsturi un cilvēkstāstus

17.06.2019
Pieminot un godājot tautas vēsturi un cilvēkstāstus
14. jūnija rīts Ropažos uzausa vasarīgi silts un saulains. Rīts, kā jau parasts darba dienas rīts: darbīgs un steidzīgs, tomēr vienlaikus, lielai latviešu tautas daļai ļoti īpašs un neaizmirstams: šajā dienā pirms daudziem gadiem tūkstošiem tautiešu no savas zemes un valsts tika izsūtīti tālu prom no mājām un saviem mīļajiem.

Ropažu parkā šajā rītā īpaši skaļi un aizrautīgi skanēja putnu balsis, it kā aicinādamas ikdienas steigā uz mirkli apstāties, ieklausīties un aizdomāties par to, kādi notikumi šajā dienā pirms 78 gadiem norisinājās daudzviet Latvijā un kas gadu gadiem pēc tam bija jāpārdzīvo lielai daļai mūsu tautiešu.

Ar klusuma brīdi Ropažu parkā pie pieminekļa politiski represētajiem, klātesot politiski represētajiem iedzīvotājiem, Ropažu novada pašvaldības pārstāvjiem un Zemessardzes 19. bataljona veterāniem, 14. jūnijā rītā tika pieminēti šīs dienas skaudrie pagātnes notikumi un bojā gājušie.

1941. gada jūnija deportācijās aizturēja un uz koncentrācijas nometnēm vai pavisam attāliem PSRS apgabaliem izveda vairāk nekā 15 000 Latvijas civiliedzīvotāju. Taču patiesībā tie ir daudz, daudz vairāk nekā 15 000 dažādu stāstu un atmiņu par dzīvi, izdzīvošanu, nāvi, ģimeni, Latviju un brīvību.

Ropažu novada pašvaldības izpilddirektore Signe Grūbe, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka mūsu pienākums ir godāt savas tautas vēsturi un tās cilvēkstāstus, un atmiņas par notikušo nodot nākošajām paaudzēm, lai saglabātu tās dzīvas un nepieļautu šādu vēstures notikumu atkārtošanos.

Viņa aicināja arī ieklausīties Jāņa Jaunsudrabiņa vārdos, un ik vienam ik dienu atcerēties, ka Latvija - tie esam mēs paši un tikai no mums pašiem ir atkarīga tās nākotne:

 “Latvija! Visi mūsu darbi, lai ir kā zelts! Lai tie ir nesavtīgi un kļūst Tev par dārgu rotu. Lai, mūsu visu rotāta, Tu būtu rotāta starp māsām, kā senu senās dziesmās tas jau sacīts” (J. Jaunsudrabiņš).

 

 

Datora versija