Lai zivis Lielajā Juglā čum un mudž!

17.07.2020
Lai zivis Lielajā Juglā čum un mudž!
Lielā Jugla ir viens no ievērojamākajiem dabas objektiem Ropažu un tuvējo kaimiņu Mālpils un Garkalnes novados. Katram no mums var būt ļoti dažāds skatījums uz it kā parasto upīti, kas tek no punkta A uz punktu B.

Tiem kas, ražo elektrību tie būs kubikmetri ūdens un turbīnas apgriezienu skaits, kas tiek izteikts saražotajās kilovatstundās un attiecīgajos eiro. Tiem, kam patīk makšķerēt – tiem būs makšķernieku stāsti un lomi. Tiem, kam tīk vērot dabu, tiem būs kolosālas bildes un iespaidi. Taču tiem, kas dzīvo upes krastos un uzturas pie upes biežāk, noteikti būtu daudz vairāk ko pastāstīt, kas un kā upē notiek pavasarī, kas notiek rudenī, kas vispār uz upes vai upē notiek, kā upe izskatās dažādos gadalaikos, kā tā mainās? Tikai retais varētu nosaukt visas zivju sugas, kas dzīvo Lielajā Juglā un kopskaitā tās ir 26.

Jau vairākas desmitgades var diezgan droši teikt, ka mūsu kopējais dārgums tā pienācīgi līdz šim nav novērtēts, iespējams arī neesam paši pacentušies iedziļināties upes ekosistēmā, aizdomājušies par to, kas upē dzīvo, vai upes iemītniekiem klājas labi, vai viņi spēj brīvi pārvietoties un vairoties, kad dabas instinkti sauc. Cik upe ir veselīga vai arī kāds ir upes veselības stāvoklis, ja mēs to, piemēram, salīdzinātu ar cilvēka ķermeni?

Daži no šķēršļiem un veidojumiem ir nepārvarami upes iemītniekiem un ir jocīgi, ka cilvēks bieži vien pat neaizdomājas par to. Skatoties no upes lejteces uz augšu pirmais lielākais un nopietnākais šķērslis ir Ropažu dambis. Savukārt augstāk ir vēl viens būtisks šķērslis - Sidgundas HES aizsprosts.

Šī gada pavasara sirdi plosošā vimbu izmisīgā migrēšana uz Ropažu dambja (vai pareizāk nemigrēšana, jo tālāk par konkrēto dambi reti kurai zivij izdevās tikt) bija katalizators, lai aktīvu Ropažnieku - entuziastu grupa dibinātu biedrību ‘Par Lielu Lielo Juglu’.

Biedrības galvenais mērķis ir panākt to, lai upes iemītnieki var brīvi pārvietoties Lielās Juglas baseinā jebkurā laikā, un īpašu vērību pievēršot nārsta un migrēšanas laikā.

Tuvā un tālā apkārtnē ir gan labi piemēri, gan arī ne tik labi, kā būvēt zivju ceļus. Taču jaundibinātās biedrības pirmais pieredzes apmaiņas brauciens uz kaimiņzemi Igauniju notika jau pāris nedēļas pēc biedrības dibināšanas. Mēs apskatījām vairāk kā 10 reālus objektus dabā un pārliecinājāmies, ka vienlīdz lielu naudu var iztērēt gan par funkcionējošu, gan pilnībā nefunkcionējošu zivju ceļu. Un tas tikai tāpēc, ka efektīva zivju ceļa izveidē ir jāievēro ļoti daudz dažādu būtisku momentu un daudz sīkumiņu un nianšu, kas beigu beigās ir vai nu veiksme vai neveiksme. Par veiksmīgu un efektīvu zivju ceļu var saukt tādu, kur visām upē mītošajām zivīm un vēžveidīgajiem ir iespējas migrēt. Igaunijā un Latvijā ir daudz līdzību, taču efektīvu zivju ceļu jomā statistika pagaidām ir par labu Igaunijai: 100:0. Tieši tā – Igaunijā ir vismaz 100 efektīvu un funkcionējošu zivju ceļu, Latvijā pagaidām nav. Kāpēc ziemeļu kaimiņu statistika ir tik atšķirīga ir fakts, ka Igaunijas valdība pirms vairākiem gadiem lēma, ka zivju ceļi un mazo upju sakārtošana ir valstiska prioritāte un pateicoties ES fondu līdzfinansējumam Igaunijā zivju ceļu izbūvē tika piesaistīti un ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Lai Igaunijā atrisinātu visus atlikušos problemātiskos šķēršļus un barjeras zivju migrācijā, viņiem ir nepieciešams ierīkot vēl tikai ap 30 efektīviem zivju ceļiem.

Latvijā ir radīti tikai pāris jauni zivju ceļi, taču tos par veiksmīgiem nevar uzskatīt, jo to efektivitāte ir ļoti apšaubāma – tā domā zivju ceļu speciālisti un ihtiologi. Tas tāpēc, ka būvnieki un projektētāji var arī nezināt visas smalkās nianses, jo katrs zivju ceļš un katra upe ir atšķirīga, mūsu projektētājiem un būvniekiem vēl nav arī uzkrāta šī tik ļoti vērtīgā pieredze un pagaidām nav arī iegūta pieļauto kļūdu analīze šādu specifisko hidrotehnisko būvju radīšanā. Bieži vien kļūdas projektēšanā un izbūvēšanā tiek pieļautas domājot tikai par vienu vai dažām atsevišķām zivju sugām. Tajā pašā Igaunijā ir uzbūvēti atsevišķi pēc skata skaisti zivju ceļi, kas tā vien liekas būtu nokopēti no kādas Alpu kalnu upītes kaskādēm, taču to efektivitāte ir tik zema, ka tur nemigrē vispār neviena zivs.

Interesanta un ievērības cienīga bija igauņu kolēģa atklāsme par to, ka nereti cilvēki mēģina saglābt vecus un bezjēdzīgus dambjus. Taču tad, kad tie tiek nojaukti un apkārtējā vidē vairs nav degradējošu atlieku, ir iespējams izveidot lielisku ainavu, pilnībā funkcionējošus zivju migrācijas ceļus un lielisku vidi atpūtai pie dabas un ūdeņiem. Pievienotajos attēlos uzskatāmi var redzēt labos piemērus un pārliecināties, ka ir iespējams mainīt lietas un būtiski uzlabot sabiedrībai svarīgus objektus un veidot unikālu ainavisko vidi. Ropažu un arī Sidgundas gadījumos tie ir funkcionējoši HES, līdz ar to ir jāmeklē visām pusēm pieņemams risinājums.

Ropažu dambja problēma nav jauna un speciālistiem tā ir labi zināma. Gan ihtiologi, gan zinātnieki jau iepriekš ir veikuši aprēķinus un pētījuši iespējamos zivju ceļa risinājumus uz Ropažu dambja.

Zinātnieku un speciālistu vērtējums ir tāds, ka veiksmīgu un pilnībā funkcionējošus zivju ceļus uz Lielās Juglas izveidot var. Taču svarīgs priekšnoteikums tam ir visatbilstošākā tehniskā risinājuma izvēle, augsta darbu kvalitāte, atbilstošu un pieredzējušu speciālistu piesaiste.

Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams un, lai tas notiktu, ir nepieciešama sabiedrības izpratne, nepārprotama iesaiste un kritiskās masas sasniegšana, lai mūsu balsis tiktu sadzirdētas un notiktu pamatīgas izmaiņas ne tikai atsevišķās pašvaldībās vai objektos, bet Latvijā kopumā.

Mēs ceram, ka jau tuvākajā nākotnē Ropažos uz Lielās Juglas izdosies izveidot efektīvu zivju ceļu. Ar pienācīgu pašvaldības un sabiedrības iesaisti un atbalstu to varētu izdarīt jau pavisam drīz. Un svarīgi būtu radīt tādu objektu, kas kalpotu kā labais piemērs arī citos līdzīgos gadījumos Latvijā.

P.S. Nereti uz Lielās Juglas var manīt arī cilvēku veidotus aizsprostus vai dambīšus – arī tie būtiski apgrūtina zivju kustību. Attēls ar cilvēku būvēto dambīti. Ir diezgan skaidrs, ka šis ir nepārvarams šķērslis un tādi dabā nav pieļaujami.

 

Uzziņai par Lielo Juglu:

Garums – 63km

Kritums – 70.60m

Baseina platība – 950.80 kv.km

Biedrība ‘Par Lielu Lielo Juglu’ – seko FB, komentē, iesaisties. Ja vēlies kļūt par biedru, tad raksti FB vai uz e-pastu: parlielulielojuglu@gmail.com

Izmantotie materiāli: Biedrības ‘Par Lielu Lielo Juglu’ foto arhīvs, pētījumi, sarunas un tikšanās ar zivju pētniekiem - ihtiologiem, vietējiem un ārvalstu zinātniekiem u.c.

Biedrība ‘Par Lielu Lielo Juglu’

Datora versija