Ropažu novada izglītības speciālisti un pedagogi tikās ikgadējā izglītības konferencē

11.09.2018
Ropažu novada izglītības speciālisti un pedagogi tikās ikgadējā izglītības konferencē
30. augustā Ropažu Kultūras un izglītības centrā notika ikgadējā IV Ropažu novada izglītības iestāžu darbinieku konference. Ropažu novada pedagogi un izglītības speciālisti šogad tikās, lai diskutētu un aktualizētu jautājumus par veiksmīgu sadarbību starp pedagogiem, vecākiem, bērniem un arī ar pašvaldību.

Šogad par ieguldīto pedagogu darbu izglītības konferencē tika pasniegti atzinības raksti vairākiem skolotājiem - no Zaķumuižas pamatskolas Lainei Puķītei Olmanei: aizvadītajā mācību gadā skolotāja Laine ir veiksmīgi iesaistījusies projekta Skola2030 aprobācijā, izmēģinot praktiskas idejas skolas vērtību akcentēšanā rotaļās); Gunitai Kalniņai: aktīvi iesaistījusies projekta Skola2030 īstenošanā skolā - aktīvās mācībās gūtās idejas tiek realizētas mācību procesā, piemeklējot atbilstošākos uzdevumus un individuālu pieeju, lai veicinātu katra skolēna maksimālu individuālo izaugsmi.  Savukārt no Mūzikas un mākslas skolas “Rodenpois” Diānai Lunai: skolotāja ir izveidojusi jauninājumu mūzikas skolā - zvanu ansambli no dažādu instrumentu klašu audzēkņiem, Mākslas programmā Agnesei Volmārei: izaicinājums - ievadīt audzēkņus modes dizaina pasaulē, radot tērpus un aksesuārus no dažādiem materiāliem un dažādām lietām. Ropažu vidusskolā Dairai Ritai Morusai par mērķtiecīgu un jēgpilnu dažādu tehnoloģiju izmantošanu un dalīšanos labajā praksē ar citiem pedagogiem gan Ropažu vidusskolā, gan citās skolās un PII “Annelē” Daigai Veisai un Rainai Zeltiņai, kuras aktīvi un rezultatīvi iesaistījušās projektos un “Skola 2030”.

Sadarbības prasmju veicināšanai būtiski aspekti ir skolas vide, pozitīvu attiecību veidošana starp skolotājiem un skolēniem, pozitīvas skolēnu savstarpējās attiecības, mērķtiecīga sociāli emocionālās kompetences attīstīšana skolas līmenī. Skolēnu sadarbības prasmju veidošanos ietekmē arī vide skolēnu ģimenēs un sabiedrībā kopumā, piemēram, cik daudz laika vecāki velta sarunām ar bērniem, iedrošina, interesējas ne tikai par atzīmēm, bet arī par mācīšanās procesu.

Veiksmīga sadarbība dažādos līmeņos (skolai ar vecākiem, skolotājiem ar bērniem, gan skolotājiem savā starpā)  viennozīmīgi  veicina izprast skolēnu, vecāku vajadzības, kas ļauj piemērot labāko izglītības pieeju un veidot labvēlīgu mācību vidi.

21. gadsimts iezīmē jaunas tendences izglītībā un izvirza jaunas prasības gan skolēniem, gan skolotājiem. Skolēnam mazāk svarīgas kļūst faktu zināšanas, bet palielinās akcents uz vispārīgām prasmēm, kas skolēnam, absolvējot skolu, ir jāapgūst, piemēram, prasme veiksmīgi darboties daudzkultūru, daudzvalodu un digitālajā vidē.

Izglītības konferences pirmajā daļā Ropažu novada izglītības darbiniekus uzrunāja profesionālās pilnveides un tālākizglītības iestādes “Droša skola” pārstāve Gunta Kleinberga.

Vieslektores galvenās atziņas, uz kurām tika vērsta uzmanība, proti, ka pedagogiem ir jāveicina partnerības veidošana kopā ar vecākiem, jāveido vienota skolas un māju vide, kas palīdzētu efektīvai izglītībai. Kā svarīgu aspektu lektore uzsvēra skolotāju sociālās un emocionālās kompetences modeli un stundu rezultātus, šajā modelī pedagogiem jāfokusējas uz efektīvu klases menedžmentu, bērnu un pedagogu attiecībām, drošu klases klimatu un efektīvu sociālo un emocionālo mācīšanās prasmi.

Vieslektore uzsvēra, ka “arvien pieaug vienprātība, ka bērnu attiecību raksturojums un kvalitāte ar pedagogu ir būtiska, ka arī tā ieņem centrālo lomu motivējot un iesaistot skolēnus mācīties un mācīt viņiem to, kas viņiem ir jāzina, lai kļūtu zinoši un motivēti / darbojoši pilsoņi.

Šogad diskusiju platformās pedagogu galvenais fokuss tika vērsts uz sadarbības aspektiem - sadarbība starp kolēģiem, sadarbību starp pašvaldību un pedagogiem, skolotājiem un vadību un kolēģiem ar kolēģiem.

Diskusijās izglītības darbinieki jau daudz detalizētāk apsprieda  jautājumus par savstarpējo sadarbību skolā un sadarbību novada līmenī.  Skolas, lai sadarbību veicinātu, mācību procesā  piedāvāja vairāk veidot integrētās stundas, pieredzes apmaiņas, stundu vērošanu un vienotu skolotāju vērtēšanas sistēmu. Savukārt novada līmenī, lai veicinātu sadarbību pedagogi bija izvirzījuši kā prioritāti kopīgus projektus, neformālas aktivitātes, piedalīšanos karjeras izglītībā, kopīgu semināru, kursu rīkošanu, kā arī sadarbību pa izglītības jomām.

 

Agnete Ālere,

Ropažu novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste

 

Datora versija