Motivācijai jābūt visos sabiedrības līmeņos

02.08.2017
Motivācijai jābūt visos sabiedrības līmeņos
Jaunais aprites ekonomikas modelis prasa mainīt domāšanas veidu gan patērētājam, gan ražotājam.

Eiropas Savienībai (ES) pārejot uz jauno aprites ekonomikas modeli, kurā produktu un materiālu vērtību uztur iespējami ilgi, bet atkritumu radīšanu un primāro resursu izmantošanu samazina, būtiska nozīme ir industriālajai simbiozei.

"Tas nozīmē, ka uzņēmumi jau savā darbībā savstarpēji sadarbojas – piemēram, materiāli, kas vienam ražošanas procesā nav nepieciešami, otram var kalpot kā izejviela. Industriālās simbiozes modelis prasa salāgot darbības resursu efektīvākai izmantošanai un pārdomātākai rezultātu sasniegšanai, turklāt ne tikai attiecībā uz izejvielām, bet arī uz tehnoloģijām, iekārtām, dažādiem tehniskiem risinājumiem," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta (VAD) direktore Rudīte Vesere.

Jānosaka skaidri mērķi


Industriālā simbioze ir resursu vai enerģijas nodošana, vai pārdošana citiem uzņēmumiem ar mērķi izmantot tos ražošanas procesā, piemēram, par izejvielu citu produktu ražošanai, par lopbarību vai enerģijas atgūšanai. Tā ir uzņēmumu sadarbība, lai samazinātu izejmateriālu un atkritumu apjomu, vienlaikus samazinot arī izmaksas par izejvielu iepirkšanu, atkritumu apsaimniekošanu un loģistiku.

Kā industriālās simbiozes piemērus var minēt minerālvielu izmantošanu ceļu būvniecībā, atlikumu izmantošanu biogāzes ražošanā, izlietotā koka iepakojuma, koka šķeldas un skaidu izmantošanu enerģijas ieguvei, stikla lausku izmantošanu būvmateriālu ražošanai, alus drabiņu izmantošanu pārtikas produktu (piemēram, cepumu) ražošanai un citus.

"Skandināvijas prakse, kur šis modelis tiek veiksmīgi īstenots, liecina, ka tas ir ne tikai ilgtspējīgs no vides viedokļa, bet tam piemīt arī konkrēti finansiālie ieguvumi simbiozes dalībniekiem ilgtermiņā. It sevišķi labi industriālās simbiozes modeļi vērojami tā saucamajos ražošanas parkos, kur vienā teritorijā darbojas vairāki uzņēmumi. Tādējādi tiek palielināta gan resursu, gan teritorijas efektīva izmantošana, papildus samazinot arī loģistikas izmaksas," skaidro Vesere.

Jābūt skaidriem mērķiem, ko valsts grib panākt un attīstīt, uz kurām nozarēm likt akcentu
Lai šādu modeli sekmīgi ieviestu praksē, nepieciešams skaidrs redzējums uz tā virzību, kā arī noteikti mērķi.

"Jābūt skaidriem mērķiem, ko valsts grib panākt un attīstīt, uz kurām nozarēm likt akcentu. Izejot no tā, jānosaka mērķi un virzība, jārada nepieciešamie instrumenti mērķu sasniegšanai. Te būtiski ir gan tas, kā ir veidota nodokļu politika, gan dažādi atbalstošie un veicinošie mehānismi. Protams, pastāv arī cilvēciskais moments, bet tas nozīmē informēšanu un motivēšanu – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem tiek sniegta skaidra informācija par vides, uzņēmēju un iedzīvotāju ieguvumiem, kāpēc to tā darām un kāds visai sabiedrībai kopumā būs ieguvums," norāda Vesere.

Skatīties plašāk un tālāk


Uzņēmējiem dalība sadarbības iniciatīvas modelī var prasīt papildu investīcijas ražošanā. Tomēr, kā atzīst VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore, ne vienmēr papildu ieguldījumi vērtējami tikai no izdevīguma īstermiņā – jāvērtē rezultāts. "Iespējams, ieguldot jaunā tehnoloģijā, ir iespējams samazināt izmaksas – teiksim, trīs gadu laikā – uz citu procesu rēķina ražošanā. Jāvērtē plašāk. Tas arī ir viens no šī modeļa būtiskajiem aspektiem – skatīties plašāk un tālāk," paskaidro Vesere.

Latvijā vairāku augstskolu studenti jau strādā pie industriālās simbiozes modeļu izstrādes dažādās Latvijas nozarēs. Viņu veiktajos pētījumos atzīts, ka šādas iniciatīvas ļauj uzņēmumiem ne tikai nodrošināt informācijas apmaiņu, bet arī veikt fiziskas materiālu un enerģijas apmaiņas industriālajā simbiozē vai industriālo parku ietvaros, arī, veidojot klasterus, kuru ietvaros tiek realizētas materiālu, informācijas un pakalpojumu apmaiņas plūsmas. "Ja ražotājs ir pārdomājis, kā resursus izmanto, viņam ir svarīgi, lai prece kā videi draudzīga būtu pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Tam ir liela nozīme. Tāpēc uzņēmumi īsteno vides pārvaldības sistēmas, kas, no vienas puses, prasa ieguldījumus, taču, no otras, –  dod pozitīvu rezultātu visai sabiedrībai," uzsver Vesere.

Uzņēmumam tas prasa pārdomātu rīcību, kā strādāt atbilstoši visiem aprites ekonomikas principiem, izvērtēt preces pieprasījumu šajā modelī un novērtēt priekšrocības, kas šo preci padara pievilcīgu patērētāja skatījumā, kurš, starp citu, kļuvis daudz rezervētāks pret īslaicīgi vai vienreiz lietojamām precēm.

Mainīt domāšanas veidu


Jaunais aprites ekonomikas modelis var palīdzēt radīt darbvietas Eiropā, veicināt inovācijas, kas sniedz konkurences priekšrocības, un nodrošināt tādu cilvēku un vides aizsardzības līmeni, ar ko Eiropa var lepoties. Tas arī var nodrošināt patērētājus ar ilgāk lietojamiem un inovatīviem produktiem, kas palīdz ietaupīt naudu un uzlabot dzīves kvalitāti – norādīts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā.

2015. gadā pieņemtajā Aprites ekonomikas pakotnē ietilpst visaptverošs rīcības plāns un priekšlikumi pārskatīt tiesību aktus par preču ražošanu un ekodizainu, kritisko svarīgo izejvielu izmantošanu, plastmasu ražošanu un lietošanu, mēslošanas līdzekļu izmantošanu, pārtikas atkritumiem, būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem, biomasu, bioloģiski noārdāmiem produktiem un atkritumu pārdomātu apsaimniekošanu, kas paredz palielināt pārstrādes apjomus un samazināt poligonos apglabāto atkritumu apjomu.

Aprites ekonomikas rīcības plāns skar piecas galvenās darbības jomas – ražošanu, patēriņu, atkritumu apsaimniekošanu, otrreizējo izejvielu tirgu, kā arī inovācijas un investīcijas
Piemēram, sadzīves atkritumu atkārtotas lietošanas un pārstrādes jomā EK noteiktā mērķvienība 2030. gadam ir 65% no svara, kopīgā ES izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķvērtība – 75%, bet apglabājamo sadzīves atkritumu daudzums 2030. gadā paredz apglabāt ne vairāk kā 10% no visiem radītajiem atkritumiem.

Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku izklāstīti pasākumi procesa īstenošanai, ņemot vērā visus produkta aprites cikla posmus – no ražošanas un patēriņa līdz atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējo izejvielu izmantošanai. Aprites ekonomikas rīcības plāns skar piecas galvenās darbības jomas – ražošanu, patēriņu, atkritumu apsaimniekošanu, otrreizējo izejvielu tirgu, kā arī inovācijas un investīcijas.

Kopējās investīcijas ES līmenī tiek lēstas 257,7 miljonu eiro apmērā, no tiem proporcionāli apjomīgākā daļa – 135,15 miljoni eiro – atvēlēti bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes infrastruktūras pilnveidošanai.

"Jaunais modelis prasa mainīt domāšanas veidu gan patērētājam, gan ražotājam. Jo mērķtiecīgāk uz to tiek virzīta sabiedrība un arī visa valsts kopumā, jo ātrāk var gaidīt efektīvus rezultātus," norāda Vesere.

Atbildīgs pārtikas patēriņš


Jau 1987. gadā ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojumā Mūsu kopējā nākotne pirmoreiz tika runāts par ilgtspējīgu attīstību un resursu pārdomātu izmantošanu, ar to saprotot "attīstību, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai". Tikmēr patēriņa kultūra sabiedrībā ir tikai augusi. Pašlaik, runājot par jauno aprites ekonomikas modeli, kā vienu no samilzušākajām problēmām līdzšinējā lineārajā ekonomikā EK atzīst pārtikas izšķērdēšanu Eiropā.

Aprēķini liecina, ka ik gadu ES iznieko 100 miljonus tonnu pārtikas, turklāt visā pārtikas piegādes ķēdē – lauksaimniecībā, apstrādē un ražošanā, veikalos, restorānos un mājsaimniecībās. 2015. gada septembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam, tajā skaitā – par 50% samazināt izšķērdēto pārtiku uz iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī, tāpat arī samazināt pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs. ES un tās dalībvalstis apņēmušās sasniegt šo mērķi.

Latvijā ir uzņēmumi un ekodzīvesveida sabiedriskās organizācijas, kurās tiek meklēti konstruktīvi šīs problēmas risinājumi. Vides izglītības fonda mācību programmā Ekoskolām pirms diviem gadiem aizsākts projekts Ēdam atbildīgi!, un tas veidots, cieši sasaistot izglītību ar praktisku rīcību, jo atbildīgs pārtikas patēriņš nozīmē apzināti veiktu izvēli attiecībā uz pārtiku – ko ēdam, ievērojot veselības, vides, politikas, sociālos, kultūras un ekonomiskos aspektus, kurus skar mūsu izvēle un kuri ir saskaņā ar visu cilvēku pamatvajadzībām, ir labvēlīgi planētai, individuālam patērētājam un sabiedrībai kopumā. Šajā projektā piedalās deviņas Eiropas valstis, to vidū arī Latvija, un mūsu valsti pārstāv pirmsskolas izglītības iestāde Annele Ropažos.

Darot paveras ceļš


Pirmsskolas izglītības iestādes Annele vadītāja Vēsma Eglīte pati jau ilgus gadus ir videi draudzīga dzīvesveida piekritēja, ko saskaņā ar principu Dzīvosim zaļi, jo mēs esam dabas daļa tagad akceptējuši arī Anneles audzēkņi.

"Būtība ir dzīvot kā dabas sastāvdaļai, nevis kā dabas valdniekam. Ja ir tāds uzstādījums, tad patiesībā neko speciālu arī nevajag darīt, viss veidojas organiski – paceļot zemē nomestus atkritumus, tos šķirojot, nepļaujot visur vienādi līdzenu mauriņu un izprotot, ka ekosistēma tikai kopsummā ir pilnvērtīga, ja netiek cilvēka izbojāta," uzskata Eglīte, viņa piebilst: "Mums tas nebija nekas jauns – dzīvojām ar bērniem dabā un atšķirīgi skatījāmies uz lietām, bet Ekoskolas programma palīdzēja sastrukturēt darbību atbilstoši prasībām."

Sen esam sapratuši, ka bērniem ir jāmācās darot, nevis sēžot pie galda un apgūstot burtus
Tiesa, šāds izaicinājums ir komandas darba nopelns, kurā arī pārējie darbinieki ir ieinteresēti projekta veiksmīgā realizācijā un uzņemas papildu pienākumus. Vadītājas vietniece izglītības jomā Vizma Mužika bijusi tā, kura uzņēmusies virzīt šo iniciatīvu. "Sen esam sapratuši, ka bērniem ir jāmācās darot, nevis sēžot pie galda un apgūstot burtus. Protams, tas arī ir vajadzīgs, bet bez mācīšanās darot neiztikt. Darīšanas process sākumā ir grūts, no bērna tas prasa piespiešanos, bet, ja var ieklausīties bērnā un uzķert brīdi, kad viņš ir atvērts un uzdod jautājumus, tad mums īpaši bērns nav jāmāca. Viņš kopā ar mums dzīvo, dara un daudzas lietas saprot," izglītojošo procesu ataino Eglīte.

Runājot par aprites ekonomiku un mūsu pašreizējo pārtikas apriti, izturēšanos pret ēdienu, atkritumos izmestajiem pārtikas produktiem, iestādes vadītāja to raksturo kā "izvirtīgu". "Tas mūs mocīja jau sen – saprotot, ka bērns nevar tik daudz apēst, nomainījām pusdienu ēdienkarti un inovācijas veicām jau iepriekš. Mūsu domas un iestrādes saskanēja ar projekta Ēdam atbildīgi!nostādnēm, varbūt tāpēc īsā brīdī un veiklāk varējām paveikt nepieciešamo, bet patiesībā tas ir garu gadu darbs – gan ar darbiniekiem, gan pašai ar sevi. Galvenā ir noticēšana, ka var kaut ko mainīt un ka ir jāmēģina, jo tikai darot paveras ceļš," uzskata Eglīte.

Motivēt visos līmeņos
Realizējot šo projektu, Annelē notikušas krasas izmaiņas ar brokastu putras pievārēšanu, kas līdz šiem lielos apjomos nonākusi atkritumu spaiņos.

"Katram normāli domājošam cilvēkam, skatoties uz izniekoto pārtiku un zinot, kā vispār cilvēki dzīvo, sāp sirds – cik resursu tajā ir ieguldīts! Nolēmām, ka nespiedīsim bērniem ēst ne ar dogmām, ne varmācīgi. Sākām bērniem uzdot jautājumus, risinājām pārrunas, rādījām filmiņas, kas lika mazajiem analizēt un saprast, ka kaut kas jādara," stāsta Eglīte un turpina: "Kopā ar bērniem noskaidrojām, cik kilogramu pārtikas mums iedod, un nosvērām pārtikas atlikumus. Piecgadnieki sešgadnieki paši svēra, rēķināja, rakstīja. Tad bērni paši nolēma, ka katram brokastīs vismaz trīs karotes putras tomēr jāapēd. Turklāt tas veicināja mazuļu iepazīšanos ar putrām – daži saprata, ka to tomēr var ēst! Un tagad putras ēd vairāk bērnu nekā iepriekš – izpētījām, ka nu tās ēd 70% bērnu, bet pirms tam – tikai 40%! Rezultātā kopumā brokastu un pusdienu pārtikas atkritumus samazinājām par divām trešdaļām."

Tas gan nozīmē nevis to, ka tagad bērni apēd visu putru, bet gan to, ka pārpalikumus bērnudārzā neizmet atkritumos, bet atstāj pēcpusdienai – tiem, kas bērnudārzā paliek ilgāk, putriņu iespējams paēst citā laikā.

Caur bērniem mēs ļoti labi varam iedarboties uz ģimenēm 


Vēsma Eglīte neslēpj – šo iniciatīvu veiksmīgi realizējuši arī, pateicoties ēdināšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA Andelitaatsaucībai un ieinteresētībai. "Neraugoties uz to, ka organizējam dažādas jaunas pieejas pārtikas resursu saprātīgai izmantošanai, visas savas idejas varam apspriest ar uzņēmumu un nonākt pie veiksmīga sadarbības modeļa un rezultāta," uzsver Vēsma Eglīte. Tāpat Anneles vadītāja stāsta par citām vides aktivitātēm – kā ar mazajiem izaudzējuši vairāk nekā 100 priežu sēkliņu un stādījuši kociņus mežā pie Ropažiem, kā piedalījušies Latvijas valsts mežuorganizētajās Cūkmena akcijās. Kopā ar vecākiem iesaistījušies arī tiešās pirkšanas grupā, kas atrodama, izmantojot lietotni WhatsApp.

"Caur bērniem mēs ļoti labi varam iedarboties uz ģimenēm. Mēs veicam pētījumus, piemēram, par atkritumu šķirošanu vai gaisa piesārņojumu, braucot ar automašīnu. Esam mērījuši Ekoloģisko pēdu. Manuprāt, šie projekti, kuros bērni paši pēta, meklē atbildes, iesaista ģimeni un sabiedrību, palīdz arī pieaugušajiem mainīt domāšanu un prioritātes," novērojusi Eglīte.

Viņa gan uzskata, ka pagaidām sabiedrībai nav pilnvērtīgu iespēju un valstī pārdomātas sistēmas, kā tās iedzīvotājiem pēc iespējas labāk iekļauties videi draudzīgas dzīvošanas principu realizēšanā. "Projekti tiek realizēti, bet tiem nav ilgstoša turpinājuma. Sabiedrībā pietrūkst arī motivācijas. Manuprāt, viss jāsāk nevis no augšas, bet no apakšas. Es varu būt gudra kā uzņēmuma vadītāja, būt ar labām idejām, bet, ja nepratīšu motivēt savus darbiniekus, nekas nesanāks. Motivācijai ir jābūt visos sabiedrības līmeņos," piebilst Eglīte.

 

Pārpublicēts no diena.lv

Datora versija