Misija – skolotājs. Arī Zaķumuižā un Mārupē

27.03.2018
Misija – skolotājs. Arī Zaķumuižā un Mārupē
Daudzās Latvijas skolās strādā projekta "Iespējamā misija" dalībnieki – skolotāji, kas par tādiem kļūst uz īsāku vai garāku laika posmu. Dažs pamēģina un saprot, ka nebūs, cits atrod sevī aicinājumu kļūt par skolotāju un strādāt skolā pastāvīgi.

Zaķumuižas skolai ilgstoša sadarbība

"Iespējamā misija" ir kustība, kuras mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu izglītību skolēniem visā Latvijā. Tā ir programma, kas talantīgiem cilvēkiem, kuri nav studējuši pedagoģiju, dod iespēju kļūt par skolotājiem. Jaunie, talantīgie pasniedzēji darbojas arī daudzās Pierīgas skolās.

Zaķumuižas pamatskolas direktore Inta Ozola stāsta, ka skolai ir cieša sadarbība ar "Iespējamo misiju": "2011. gadā skolā par direktoru sāka strādāt "Iespējamās misijas" absolvents Igors Grigorjevs. Līdz ar Igora ienākšanu skolas vadības komandā, skola nokļuva pozitīvu pārmaiņu virpulī: tika noformulēta skolas vīzija, radīta skolas vērtību programma skolēnu rakstura izaugsmei, iedibinātas labas tradīcijas skolas un skolotāju darba pašvērtēšanai, attīstības plānošanai."

Šobrīd Igors Grigorjevs ir Ogres 1. vidusskolas direktors. "Es programmai "Iespējamā misija" esmu pateicīgs par iespēju uzsākt darba gaitas skolā," saka I. Grigorjevs. "Ja es nebūtu iesaistījies programmā, diezin vai šobrīd strādātu izglītības jomā."

Arī šajā mācību gadā Zaķumuižas skolā strādā divas "Iespējamās misijas" dalībnieces – latviešu valodas un literatūras skolotāja un vizuālās mākslas skolotāja. Skolas vadība augstu vērtē viņu darbu. "Abas "Iespējamās misijas" skolotājas pilnīgi noteikti ir mūsu skolas ieguvums," pārliecinoši saka I. Ozola.

Skolēni izturas ar cieņu

Zaķumuižas pamatskolā darbu sākusi latviešu valodas un literatūras skolotāja Agnese Jansone. Lai gan "Iespējamās misijas" dalībniece skolā strādā tikai pirmo gadu, Agnesei ir uzticēti arī klases audzinātājas pienākumi.

Skolas direktore A. Jansoni raksturo kā mērķtiecīgu, nosvērtu un pretimnākošu. "Skolotāja ne tikai māca latviešu valodu un literatūru un audzina 6. klasi, bet arī veiksmīgi koordinē skolēnu pašpārvaldes darbu un skolas avīzi. Agnese ar skolēniem piedalās dažādos literārajos konkursos un novada rīkotajos pasākumos, veicina kultūrizglītību. Viņas darbība ir ļoti daudzveidīga, un tajā jau šobrīd vērojama profesionalitāte, liels potenciāls un pilnīga atdeve darbam."

Interese par skolotājas darbu Agnesei radusies studiju laikā, apgūstot baltu filoloģiju Latvijas Universitātē. Recenzējot komunikācijas programmas studentu kursa darbus, viņa bijusi ļoti pārsteigta, ka tajos ir daudz valodas kļūdu. Agnese sapratusi, ka viņai patīk darbs ar valodu, patīk koriģēt tekstu. Saņemot piedāvājumu iesaistīties "Iespējamās misijas" projektā, sapratusi, ka labprāt piedalīsies tajā kā latviešu valodas skolotāja. Izskatot visus piedāvātos variantus Rīgas un Pierīgas skolās, Agnese nolēmusi doties pie skolēniem Zaķumuižas pamatskolā. "Šis bija ļoti pareizs lēmums," par savu izvēli saka Agnese.

Iespēja nepārtraukti mācīties

Uz jautājumu, kas šajā darbā šķiet visinteresantākais, Agnese teic, ka katra diena ir interesanta, jo dod iespēju nepārtraukti mācīties arī pašai. "Vecāko klašu skolēni ir garāki par mani. Uz puišiem man jāskatās uz augšu," smej jaunā skolotāja. "Tomēr varu teikt, ka viņi mani ļoti respektē." Lai arī reizēm bērni gribot ar skolotāju runāt kā ar savu "čomu", sevišķi vecāko klašu audzēkņi, Agnese novelk robežas un ietur nepieciešamo distanci. Un tas raisa skolēnu cieņu.

Jaunā skolotāja stāsta, ka viņai ir ļoti pozitīva saskarsme ar audzēkņu vecākiem, skolas vadību un citiem skolotājiem. Kolēģi atbalsta gan jaunos skolotājus, gan cits citu. "Šī ir īstā vieta, kur esmu nokļuvusi, un esmu par visu ļoti pateicīga gan skolas kolektīvam, gan "Iespējamajai misijai"."

Lielākās grūtības darbā sagādājot laika plānošana. "Faktiski nav tādas dienas, kad es atnāktu mājās un nestrādātu," saka Agnese. "Es katru brīdi domāju par to, ko klasē darīšu nākamajā dienā." Agnese atzīst, ka labprāt turpinās darbu skolā arī pēc misijas beigšanas, jo vēlas pavadīt savu audzināmo klasi ceļā uz vidusskolu. Agnese uzskata, ka skola tikai iegūst, jo jaunie skolotāji ienes mācību darbā citu, nepedagoģiskāku skatījumu. "To, ko apgūstam "Iespējamās misijas" mācībās, mēs ienesam praksē skolā. Un skolotāji pamana un novērtē svaigās idejas. Mēs ļoti daudz varam cits no cita mācīties."

Nestandarta domāšana un atbildības sajūta

Arī Mārupes vidusskolā līdztekus skolotājiem strādā "Iespējamās misijas" jaunieši. Skolas direktors Jānis Lazdkalns stāsta, ka Mārupes skolai sadarbība ar "Iespējamo misiju" ir jau piecus gadus. Ko skola no tā iegūst? "Misija piedāvā jaunus, motivētus, enerģiskus, darboties gribošus jaunus cilvēkus," atzīst J. Lazdkalns. "Skolai ik pa brīdim vajag jaunas "asinis", cilvēkus ar nestandarta domāšanu un netradicionālu pieeju saskarsmē ar jauniešiem. Un misijas cilvēki lielā mērā to spēj dot."

Šogad Mārupes vidusskolā darbojas četri ar "Iespējamo misiju" saistīti pedagogi. Divi no tiem misiju jau ir beiguši un turpina darbu skolā. "Šie pedagogi ir vīrieši – vērtība!" atzinīgus vārdus saviem skolotājiem velta skolas direktors. "Katrs no misijas cilvēkiem ir devis pozitīvu pienesumu, ieguldījumu un jaunas, labas idejas skolas izaugsmē. Viņi ir cilvēki ar atbildības sajūtu."

Viens no šiem J. Lazdkalna pieminētajiem "vīriešiem–vērtībām" ir Aleksandrs Vorobjovs, kurš Mārupes vidusskolā jau četrus gadus pasniedz fiziku un matemātiku. "Par skolotāju strādāju deviņus gadus un varu apgalvot, ka lēmums kļūt par skolotāju bija pats prātīgākais, ko jebkad esmu pieņēmis," pārliecinoši saka Aleksandrs.

Iepriekš viņš strādājis Rīgas Mūzikas internātvidusskolā, tomēr Mārupes vidusskolas piedāvātā iespēja veidot pašam savu vidusskolas programmu ar padziļinātu matemātikas apguvi nospēlējusi par labu šai skolai. "Tas vienmēr ir bijis mans sapnis, un to es negribēju laist garām," saka Aleksandrs.

Skolotājs, kurš mīl savu darbu un audzēkņus

Šajā mācību gadā Aleksandram ir uzticēts veikt arī klases audzinātāja pienākumus. "Esmu audzinātājs labākajai klasei pasaulē – 9.a klasei," teic A. Vorobjovs. "Manuprāt, mēs vispirms esam labākie draugi. No visām iespējām, kā pavadīt brīvo laiku, vislielāko gandarījumu man sagādā kopā ar maniem skolēniem pavadītais laiks. Mums ir dažas jaukas tradīcijas, piemēram, kino vakari. Tad jebkas cits var pagaidīt."

Aleksandram ir pieredze ar dažādu vecumu audzēkņiem – sākot no pirmklasniekiem līdz pat pēdējo kursu studentiem. "Viss, ko es daru, faktiski ir mans vaļasprieks," atzīst Aleksandrs. "Šogad sāku pasniegt lekcijas matemātikas priekšstatu veidošanā topošajiem bērnudārzu pedagogiem. Tā ir ļoti sentimentāla pieredze, it īpaši, kad gājām vērot nodarbības; bērni patiešām ir lielākā laime, kas dzīvē var būt."

Aleksandrs stāsta, ka interesantākais skolotāja darbā ir redzēt, kā cilvēki pārvar sevi, izaug mentāli, kļūst par patstāvīgām, nobriedušām personībām ar savu viedokli, mērķiem un ambīcijām. Bet visgrūtākais esot redzēt, kā skolēns neīsteno savu potenciālu, un apjaust, ka nespēj viņam palīdzēt.

Aleksandrs teic, ka parasti gan viņam izdodoties atrast veidus, kā uzrunāt katru savu skolēnu, taču izņēmumi esot, un viņš to vienmēr ļoti pārdzīvojot. Savulaik, kad mācījies Špoģu vidusskolā, skolotāji viņu pašu vienmēr pratuši ievirzīt produktīvā gultnē. "Skolotāju atbalsts man ļāva ar izcilību pabeigt vidusskolu, iegūt četras augstākās izglītības ar tā saukto sarkano diplomu un joprojām saglabāt mīlestību pret mācīšanos," skolotāju lielo lomu novērtē A. Vorobjovs.

Sadarbība izaugusi līdz profesionālam dialogam

Jautāts, kādas ir gados jauno skolotāju attiecības ar skolēniem, Aleksandrs teic: "Es cenšos mācīt skolēniem robežu starp draudzīgu un familiāru attieksmi un nepieļaut, ka kāds mēģina skolotāja labvēlīgo attieksmi izmantot ļaunprātīgi. Teiksim, nesagatavojas kontroldarbam un cenšas izvilināt visas atbildes no skolotāja – tā vairs nav draudzība, bet bezkaunība. Tad nākas būt ne tik pretimnākošam un pēc stundas saņemt karikatūru, kur esi attēlots Hitlera veidolā."

Attiecības ar kolēģiem un skolas vadību esot brīnišķīgas. "Man simpatizē tas, ka šī sadarbība ir izaugusi līdz augsti profesionālam dialogam. Savukārt vadība fokusējas uz kvalitāti un ērtību skolēniem, kas arī man ir viena no prioritātēm."

Vairāk nekā puse "Iespējamās misijas" skolotāju pēc diviem gadiem skolā dodoties prom, taču esot arī tādi izņēmumi kā Aleksandrs. Arī par savu nākotni puisis teic, ka vēlas turpināt iesākto, būt noderīgs skolēniem un turpināt strādāt skolā.

"Skolu ieguvums ir mūsdienīgi domājoši skolotāji ar alternatīvām idejām un mācīšanas metodēm, ar kurām viņi labprāt dalās," uzskata Aleksandrs. "Mārupes vidusskolai acīm redzams pienesums ir arī tāds, ka ir, kas skolā strādā. Ņemot vērā skolēnu skaita pieaugumu, mums allaž trūkst kāda skolotāja, un misija nereti ir labs veids, kā šos iztrūkumus aizlāpīt."

Foto:

 

1.       Zaķumuižas pamatskolas skolotāja Agnese Jansone (pirmā no labās) kopā ar savu audzināmo klasi. Foto: no privātā arhīva

2.       Pirmā semestra noslēgums un liecību izsniegšana Aleksandra Vorobjova (pirmais no labās) audzināmajai klasei. “Tā bija ļoti īpaša svinēšana. Absolvente Beāte Bēvalde mums visiem mācīja gatavot desertus. Tas bija mans sapnis – lai liecību izsniegšana būtu nevis tikai formalitāte, bet gan ģimenes svētki visas dienas garumā, un tā arī sanāca.”

 

Agita Klapare, pārpublicēts no www.aprinkis.lv

Datora versija