Bajāru kroga drupas

Bajāru kroga drupas

 Nostāsts vēsta, ka Bajāru apkārtnē apmetušies daudz bajāru no Tērvetes, tāpēc nosaukums arī Bajāri.

Bajāru sēta ir pieminēta 17.gs. Bajāru krogs ir ierīkots ar Zviedru valdības rīkojumu 17.gs. beigās.  Krogiem Vidzemē bija arī savs paraugplāns (bilde), pēc kura iespējams būvēts arī  Bajārkrogs.

   Krodzinieki šai laikā baudījuši labklājību un tiem bijusi sava zeme, par kuru viņi kroģējuši muižas alu, neveicot citas klaušas, nedz arī maksājot kunga tiesu.

Apmēram ceturtā daļa krodzinieku nomājuši krogu no muižas, maksājot naudā. Piemēram, Ropažu pilsnovada Zaķu kroga krodzinieks Konrads nomājis krogu un zemi no muižas par 24 Alberta vecdālderiem gadā.

Krodzinieki reizēm bijuši arī amatnieki – kalēji, audēji un reizēm pārcēlāji.

19.gs. otrajā pusē uzcelta jauna mūra ēka.

 Krogā bijušas dzertuves telpas, nakšņošanas telpas un stadula kur atstāt zirgus un ratus. Kroga sētu veidoja saimniecības ēkas un pagrabi un pēc veco stāstījumiem arī kalēja smēde.  Ēku esot nodedzinājuši čigāni 1980-tajos gados.

56.9546404,24.5589012

Attēli

Datora versija