Lielie Kangaru kalni

Lielie Kangaru kalni

   Vārds “Kangar” lībiešu valodā nozīmē “kalni”. Kalni veidojušies ledus laikmeta beigu posmā - apmēram pirms 15 000 gadiem.  Klimatam kļūstot siltākam, ledājs 2000 gadu laikā pakāpeniski kusa. Zem ledāja veidojās plaisas un tuneļi, kuros satecēja ūdens. Ledāja kušanas ūdeņos bija daudz smilšu, grants, oļu. Tie nogulsnējās plaisās un tuneļos. Tā radās pauguru veidojums Kangaru kalni. Lielie Kangari stiepjas no Bajāriem līdz pat Suntažiem 28 km garumā. Augstums virs apkārtnes  ir 27 m. Absolūtais augstums virs jūras līmeņa – 78 m. Muguras platums no Vāverkroga līdz Ķoderu pilskalnam, ir 8-15 m.

   Dzejnieks Andrejs Pumpurs 1888.gadā Lielos Kangarus min arī savā eposā “Lāčplēsis”. Eposā Lielajos Kangaros dzīvo latviešu tautas burvis – dziednieks Kangars, kurš pārdod savu dvēseli velnam Līkcepurem un kļūst par savas tautas nodevēju.

   Virzienā uz Suntažiem ceļa labajā pusē pie mazās Juglas Kangaru kalnu grēdā ir izveidoti vaļņi, senas teikas vēsta, ka tos Milzis izmantojis par savu gultu. Arheoloģiskajos izrakumos pierādījās, ka milža gulta ir līvu koka nocietinājuma būvju tipa pilskalns, datējams ar 11.-13.gs.

   Nostāsti no seniem laikiem līdz mūsdienām vēsta, ka Kangaru kalnos dzīvojuši laupītāji. Laupīšanas Kangaru kalnos ik pa brīdim notikušas līdz pat Otrajam Pasaules karam

56.9190292,24.7100544

Attēli

Datora versija