Vēsture

Ropažu novada apkārtne apdzīvota jau vēlajā akmens laikmetā neolītā 4500.-1500.p.m.ē.


Ap 1500.gadu p.m.ē - 8.gs. Ropažos dzīvojuši zemgaļu priekšteči, kuri, sākot no 1.-8.gs., savus mirušos apglabājuši akmens riņķu uzkalniņkapos.

Zemgaļu akmens riņķu uzkalniņkaps (priedēs aiz kartupeļu talciniekiem) 20.gs. 20-30.gadi Kākciemā.


Ropaži (Rodopoyse,Rodenpoys) pirmo reizi ir pieminēti ”Heinriha Hronikā” 1205.gadā ar vāciešu un zemgaļu apvienotā karaspēka kauju pret lietuviešiem. Tajā minēts, kā zemgaļu un vācu ziņneši, izpētījuši lietuvju atpakaļceļu no Turaidas, ziņojuši, ka “lietuvji gribot pa īsāko ceļu no Ropažiem doties atpakaļ uz Ikšķili.” Vācieši ar zemgaļiem sagaidījuši lietuviešus atgriežamies netālu no Ropažiem uz Allažu ceļa, apkavāvuši viņu karaspēku un karagūstekņus igauņus.  



Daugavas līvu ieroču replikas: šķēps, kaujas cirvis, kaujas nazis 10.-11.gs


Hronika ļauj nojaust, ka Ropaži ir kāda apdzīvota vieta-pilsnovads starp Turaidu un Ikšķili. Kā noskaidrots arheoloģiskajos izrakumos, Ropažu viduslaiku pilsdrupās 2006.gada vasarā kultūras slānī tika atrastas agrās ripas keramikas lauskas, vairoggredzens un celtnes paliekas - māla klons, datēts ar 12.-13.gs. Tā ir iespējamā hronikā pieminētā līvu ciema Rodenpoys vieta.



Daugavas līvi 12.-13.gs.

 

Ropažu ciemu apdzīvoja līvu cilts, par to liecina vācu valodai pielāgotais nosaukums “Rodenpoys”, ko līvu valodā izrunātu kā “Roudõpois” (“Dzelzs dēls”).

 



Lielā Jugla un Ropažu tilts pie pilsdrupām 1801.g. (J.K.Broce)

 

Upe Lielā Jugla (Līvu “Jugla” tulkojumā nozīmē upe), iespējams, senos laikos ir bijusi kuģojama. Senāk daļa Mazās Juglas veidoja robežu starp Ropažu un Salaspils pilsnovadiem. Abas upes ietek Juglas ezerā. Interesanti! Vēl 14.gs. Juglas ezers kopā ar Ķīšeseru saukts par Ropažu (Rodenpois) ezeru.



Skats uz Jaundzirnavu tiltu 1782.g. agrāk sauktu par Ropažu - Rodenpois tiltu.

 

Ropažos divi galvenie ceļi no Rīgas uz Krieviju kā viduslaikos, tā arī mūsdienās kalpo kā tirdzniecības un kara ceļi. To pierāda leišu sirotāji, kuri 13. un 14.gs. ziemā, pārejot Daugavu, devās uz Ropažiem vai arī cauri novadam uz Igauniju. Ceļa kustība ir aktīva arī mūsdienās.



Kristus bruņinieku brāļu, jeb Zobenbrāļu ordeņa mestra zīmogs 1226.g.


1207.g. arhibīskaps Alberts un bruņinieku-mūku militāras organizācija Zobenbrāļu ordenis sadalīja Līvzemi savā starpā, tai skaitā Ropažu pilsnovadu. Pēc Zobenbrāļu ordeņa likvidācijas 1237.g. Ropažu pilsnovadu pārņēma līdzīga garīgi militāra organizācija - Vācu ordenis Livonijā.



Vācu ordeņa Livonijas landmaršala zīmogs 1348.-1349.g.

 

 Vācu ordeņa laikos Livonijā (1237.-1562.g.) Ropažu pilsnovadā bijuši četri pagasti - Kākciema pagasts, Vakuļciema pagasts, Pilsciema pagasts, Augšciema pagasts. Pagasti bija vairāku ciemu kopums, vācu ordeņa zemnieku pārvaldes un nodevu ievākšanas teritoriāla vienība. 

Pilsciema pagasta teritorija 17.gs. zviedru kartē.

 

Ropažu pils zīmējums Helmsa Hronikā 17.gs.


1322.gadā Vācu ordeņa mestra Gerharda fon Jorkes laikā celta Ropažu mūra pils un iespejams arī pirmā koka baznīca. Pils būvēta, lai radītu ordeņa nocietinājuma loku ap Rīgas pilsētu un vajadzības gadījumā varētu liegt sauszemes pieeju Rīgas pilsētai posmā starp Jaundzirnavu pili un Salaspili. Ropažu viduslaiku pils kalpoja gan kā saimniecības pils, gan kā pilsnovada centrs.

Vācu ordeņa brāļi 1320.gadā.

 

Pils atradās Vācu ordeņa mestra pakļautībā un pildīja saimniecības un militāras funkcijas kā blakus nocietinājums Rīgas ordeņa pilij.

Ropažu pils 16. gs. 1. pusē. Fantāzijas skice, iekļaujot 2015.gada izpētes informāciju.

 

Ropažu pils kopā ar Salaspili, Jaundzirnavām un Daugavgrīvu iekļāvās ordeņa nocietinājuma lokā. Karā ar Rīgu 14. un 15.gs. ordeņa karaspēks ierīkoja kara nometnes pie augšminētajām pilīm, bloķējot visus sauszemes un ūdens ceļus Rīgas virzienā. Abos karos Rīgas pilsēta zaudēja ordenim.


1559. gadā Livonijas kara laikā Ropažu pili nodedzināja Maskavijas cara Ivana IV Groznija karaspēks.



Maskaviešu karaspēka lokšāvēji-jātnieki 16.gs.

 

Livonijas kara laikā (1558.-1583.g.) Ropažu pils tiek ieķīlāta Tīzenhauzenu dzimtai, bet Poļu laikos (1583.-1624.g.) Ropažu pilsnovads pievienots Cēsu katoļu bīskapijas zemēm.


Poļu – zviedru karā (1600.-1629.g.) Ropaži tiek izlaupīti un izpostīti kā no poļu karavīru puses, tā arī no zviedru.
Poļu – zviedru kara lakā 1601.gadā Vidzemē nosala visa labība. Iestājās bads līdz pat 1603.gadam. Visi ciemi un lielceļi bija pilni ar cilvēku līķiem. Dzīvi palikušie pārtika no vārītas zāles. Bada ārprātā ļaudis ēduši arī cilvēkus.


Zviedru laikos (1624.-1720.g.) vecās viduslaiku Sv. Mihaela baznīcas vietā blakus Ropažu pilsdrupām uzbūvēja jaunu koka baznīcu. Uzbūvēja Jauno muižu, kurā mitinājās Ropažu muižas pārvaldnieks.

Ropažu centrs zviedru kartē 1687. -1690.g.. Augšējā kreisajā stūrī mācītājmuiža, baznīca, pilsdrupas, uz leju pāri tiltam Vecā muiža. Apakšējā labajā stūrī Jaunā muiža un pāri upei skola.

 

Ropažu baznīca 1791.gadā

 

 17.gs. otrā pusē pēc zviedru valdības lēmuma uzbūvēja pirmo Ropažu draudzes skolu (tagadējās “Pārupes”).

17.gs. caur Ropažu pilsnovadu izbūvēja divus galvenos kara ceļus no Rīgas uz Krieviju un uzcēla krogus pasta satiksmes nodrošināšanai un ceļinieku atpūtai.



Kroga paraugplāns 17.gs.

 

17.gs. Ropažu pilsnovadā bija ap 15 mazām saimniecības muižām un pāri pa 90 zemnieku sētām, kurās dzīvoja un strādāja vietējie ropažnieki un daudzi ienācēji no Kurzemes, Vidzemes, Latgales un Igaunijas.

1672.gadā Ropažu zemnieki apkārtnes mežos dedzināja ogles un pārdeva Rīgas pilsētas naudas kaltuvēm. 

Ogļu dezinātavas uzkalniņš arheoloģisko izrakumu laikā Ropažu mežā 2015.g. vasarā.

 

Ziemeļu kara laikā (1700 - 1721. g.) Ropaži atkārtoti tiek postīti.



Zviedru karaspēka nometne pie Ropažiem 1701.gada 4.-6.jūlijs.

 

1710.gadā Lielā mēra epidēmijas laikā no 1534 Ropažu muižas iedzīvotājiem izdzīvojuši tikai 205. Lielā mēra laikā lietuvieši apbedīja savus mirušos kādā atsevišķi ierīkotā vietā.


Pēc Ziemeļu kara ap 1723.gadu Ropažu muiža nonāca atpakaļ bijušās Tizenhauzenu dzimtas pēdējās atvases Katrīnas Henrietes Golovkinas īpašumā.


Sākot ar 18.gs., Rodenpois vārds pielāgots latviešu izrunai. Izskaņa aži (līvu valodā nozīmē “apdzīvota vieta”) raksturīga latviskotajiem līvu vietvārdiem - Ropaži, Suntaži, Allaži.



Rodenpois latviskotais nosaukums “Rohpuscha” Melīna kartes izgriezumā 1791.g.


1739.gadā ķeizariskās baznīcas ģenarālkomisija izskatīja sūdzību par Ropažu pilsnovada iedzīvotāju Peremežu Sīmani, kurš apliecināja, ka esot vilkacis.

Peremežu Ottes un Hansa mājas zviedru ceļu kartē 17.gs. beigās. Zviedru laikos Peremežu mājas atradās pie Lielās Juglas netālu no Zaķukroga.

 

1751.gadā Katrīnas Henrietes Golovkina pārdod Ropažu muižu valdības padomniekam zviedram Johanam Kristofam Kampenhauzenam (1716-1782). J.K.Kampenhauzens faktiski bija viens no noteicējiem Vidzemē Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā (1741-1762). J.K.Kampenhauzenam piederēja vēl citas muižas, kuras pārdeva, atstājot tikai Ropažus. Ropažos viņš saimniekoja līdz pat savai nāvei.



Ropažu brīvkungs J.K.Kampenhauzens 1716. - 1782.g.


Jau 1762.gadā blakus vecajam kungu namam tika uzceltas jauns kungu nams, dzelteni krāsots, izveidots augļu dārzs, parks. Uzbūvēts muižas saimniecības ēku komplekss, vēja un ūdensdzirnavas.



Ropažu baznīca, muiža, pilsdrupas un mācītājmuiža 1791.gadā.

 



Ropažu muiža 1801.gadā.

 

Ropažu dzirnavas 1801.g.


1775. gadā par J.K.Kampenhauzena līdzekļiem tika blakus Ropažu krogam uzcelta jauna koka baznīca (tagadējā Ropažu centrā) ar barokālu tornīti un dakstiņu jumtu. Tāpat J.K.Kampenhauzens lika celt dzimtas kapliču no ķieģeļiem (tagad pie “Sailītēm).

Ropažu baznīca 1791.gadā.

 



Kampenhauzena dzimtas kapliča 1791.gadā.

 



Kampenhauzena dzimtas kapliča 2014.gadā.


18.gs. beigās muižu mantoja abas J.K.Kampenhauzena meitas; vecākā no tām bija precējusies ar landrātu Frīdrihu fon Bergu no Ērgļiem.


Pēc 1800. gada kunga namam tika uzbūvētas mūra piebūves, kas tika apšūtas ar koku. Bergu dzimtas laikā turpināja pilnveidot parku.



Ropažu muiža 20.gs. sākumā.

 



Ropažu muiža, pilsdrupas un mācītājmuiža 1829.-1830.gadu kartē.

 

1804.g. 18. augustā profesors Robertsons gaisa balonā no Rīgas nolidoja līdz sētai “Jaun – Rotkaļi” Ropažu muižas teritorijā.

Gaisa balona lidojums Eiropā 18.gs. beigas.


1804.gadā Ropažu mācītāja Kārla Frīdriha Valtera laikā tika uzbūvēta mūra mācītājmuiža ar terasi un ierīkotu parku.



Ropažu mācītājmuiža 1805.gadā.


Pēc 1835.gada muižu pārņēma baronese Henriete fon Taube, dzimusi fon Berga. Taubes dzimtas laikā iespējams izbūvēja kanālu un dambi jauno ūdensdzirnavu vajadzībām.

Ropažu muiža 1896.gada kartē. 


1855. gadā baronese Henriete fon Taube pārdeva muižu baronam Viktoram fon Volfam. Volfiem piederējušas muižas un pusmuižas arī citur Latvijā.19.gs.


Volfu laikā izveidots muižas dīķis, spirta brūzis, ķieģeļu ceplis Kangaru muižā, Stikla fabrika Augšciemā.



Ropažu muižas kunga nams un dīķis 20.gs. 50-60.gadi.


1893.gadā par barona Volfa līdzekļiem uzcelta jauna neogotikas stila baznīca.

Ropažu baznīca 20.gs. 20-30.gadi.

 

19.gs. vidū uzcēla Endzeliņu pareizticīgo baznīcu (tagadējā Tumšupē), kuru apmeklēja pareizticībā pārgājuši latviešu zemnieki. Pareizticīgo mācītājam Endzeliņos tiek uzcelta muižas ēka, uzbūvēta skola un ierīkoti kapi.



Endzeliņu Sv. Nikolaja baznīzas atrašanās vieta 1866.gada kartē.

 


19.gs. otrajā pusē uzcēla mūra valstsnamu - pagastnamu, kas kalpoja par Ropažu pagasta pašvaldības un tiesas varas centrālo ēku. Blakus pagastnamam uzbūvēja muižas labības klēti – magazīnu, pagastnama saimniecības ēkas un kūti.


Ropažu valstsnama - pagastnama zemes plāns 1896.gadā.

Ropažu pagastnams 20.gs 20.gadi.



19.gs. darbojās Ropažu draudzes skola, Endzeliņu skola, Kākciema skola, Augšciema skola, jeb Aleksandra skola, Vāveru skola u.c. Ievērojamākie Ropažu draudzes skolas skolotāji: kormeistars un ērģelnieks Augusts Kažoks (no 1891.-1893.g), rakstnieks Doku Atis (1892.g.).



Draudzes skola. 20.gs. 20.-30.gados Ropažu pagasta 2.pakāpes pamatskola.

 



Ropažu draudze skolas skolotājs Augusts Kažoks.

 



Ropažu draudzes skolas palīgskolotājs Doku Atis.


19.gs. Muižas: Ropažu, Valdenrode, Kangaru muiža, Endzeliņmuiža, Daktermuiža, Lantes, Jāņu muiža, Villasmuiža, Podkāju, Krievu muiža, Mācītājmuiža.



Valdenrodes kunga nams 20.gs. sākums.


20.gs. sākumā uzcēla Ropažu medību muižas: “Mežragi” un “Austrumi”.



"Mežragi" 2012.gadā.

 

18.-20.gs. sākumā uzceltas dzirnavas: Ropažos, Bajāros, Šmīziņās un Augšciemā, pāris kilometrus no stikla fabrikas.

Šmīziņu udensdzirnavas un ceļš uz Rīgu 1769.gadā.


No 17.-20.gs. sākumam Lielajos Kangaru kalnos aktīvi un organizēti darbojās lielceļa laupītāji, kuri bijuši vietējie apkārtnes iedzīvotāji. Laupītāju sadarbības krogi bijuši Vāverkrogs un Ķoderu krogs, kuros ceļinieki parasti nepiestāja. Liecības par laupītājiem saglabājušās teikās, nostāstos, aculiecinieku pierakstos u.c.



Kangaru kalni 2004.gadā.


19.gs. beigās un 20.gs. sākumā daudzus ropažniekus rekrutē - iesauc Krievijas cara armijā.



Ropažnieks rekrūtis Teodors Zalcmanis Krievijas cara armijas formastērpā 20.gs. sākumā.

 

1905.gada 13.novembrī pie pagastnama notika tautas sapulce, kuras laikā cariskās Krievijas karavīri (dragūni) izraisīja apšaudi uz revolucionāri noskaņotiem Ropažu iedzīvotājiem.

Vēsturiskā informācija par 20.-21.gs. tiks papildināta. 

Datora versija